Ventilācijas sistēmas – ieguldījums komfortā un veselīgā vidē

© Labo logu aģentūra

Nolemjot mājoklī uzstādīt jaunos plastikāta logus, cilvēkiem pats galvenais nosacījums ir, lai tie nelaiž cauri siltumu. Parasti šo nosacījumu logi arī godam pilda, taču vienlaikus tie nelaiž cauri arī gaisu. Tāpēc nereti pēc jaunu logu ielikšanas istabās veidojas augsts gaisa mitrums. Ja šīs sekas ilgstoši tiek ignorētas, uz sienām un griestiem parādās pelējums, kā arī piesārņotais gaiss var veicināt dažādu alerģiju rašanos un citas veselības problēmas. Viens no piemērotākajiem risinājumiem ir uzstādīt ventilācijas sistēmu, kas atbilstoši apstākļiem pati regulēs gaisa apmaiņu, nodrošinot mājoklī veselīgu vidi ar svaigu gaisu un optimālu gaisa mitrumu, turklāt neradot siltuma zudumus. Ar iespējām ventilācijas sistēmu jomā žurnāla Māja lasītājus iepazīstina Labo logu aģentūra.

Siltums ir, bet gaisa apmaiņas nav

«Cilvēki vēlas, lai telpās ir silts – tā ir galvenā prasība, lemjot par logu nomaiņu. Pārsvarā tikai tad, kad logi ir ielikti un ar laiku telpās parādās nepatīkamas paaugstināta mitruma pazīmes, ļaudis aizdomājas, ka ir izjaukta dabiskā gaisa apmaiņa, un sāk meklēt risinājumus, kā mitrumu istabā normalizēt. Jaunie logi ar stikla paketēm atšķirībā no vecajiem vienstikla koka logiem, tā teikt, neelpo. Nav pamata paļauties, ka logi ar mūsdienīgu stikla paketi koka rāmī ir elpojošāki nekā plastmasas logi, jo koka logu rāmim jāatbilst tām pašām prasībām kā PVC logu rāmim. Lai to panāktu, koks tiek apstrādāts, līmēts un zaudē savas dabiskās īpašības, vairāk paliek tikai estētiskais faktors. Tāpēc par ventilācijas nepieciešamību ir jādomā jebkurā gadījumā, vienalga, vai ir uzstādīti koka, vai plastmasas logi. Tiesa gan, kompakta informācija par situācijai atbilstošu ventilācijas risinājumu izvēli internetā praktiski nav atrodama,» stāsta Labo logu aģentūras projektu vadītāja Lāsma Kalniņa. Tāpēc bieži cilvēki jautājumu par gaisa kvalitātes uzlabošanu un mitruma mazināšanu mājoklī mēģina risināt, bet reālu problēmu mazināšanos tomēr nepanāk.

Sekas – nemanāmi sagandēta veselība

Ja šo problēmu pilnībā ignorē, sekas ir ne tikai skatu bojājoša pelējuma rašanās telpā, bet ilgstoša dzīvošana istabās, kur ir paaugstināts mitrums, var veicināt dažādu veselības problēmu rašanos, tostarp dažādas alerģijas. Šādā vidē cilvēks var izjust biežu nogurumu, mazinās ādas un gļotādu spēja pretoties infekcijām, siltā un mitrā vidē labi jūtas arī putekļu ērces. Problēmai ir arī otra puse – pienācīgi nevēdinot telpas, rodas ne tikai paaugstināts mitrums, bet gaisu cilvēki izelpo. «Pētījumi liecina, ka ēkās, kuras ir labi nosiltinātas, bet bez atbilstošas ventilācijas sistēmas, ogļskābās gāzes koncentrācijas līmenis piecas reizes pārsniedz normu,» piebilst L. Kalniņa.

Viņa arī skaidro, ka gaisa piesārņojumu telpās rada paši cilvēki – elpojot, ejot vannā, mazgājot un žāvējot veļu, gatavojot maltīti, kurinot krāsnis u. c. Šīs darbības vairo ogļskābo gāzi un paaugstina gaisa mitrumu, radot cilvēkam nelabvēlīgu vidi. Tomēr palielināts gaisa mitrums var rasties ne tikai sadzīvisku iemeslu dēļ. Ļoti bieži to rada arī defekti ēku konstrukcijā vai laika gaitā radušās nemanāmas plaisas sienās, jumtā, notekās, pamatos vai ūdens caurulēs. Šādā gadījumā cīņa par veselīgu vidi ir grūtāka.

Ko iesākt? Pirmkārt, būtu vēlams iegādāties termometru, kas uzrāda arī mitruma līmeni telpās, lai ikdienā var redzēt un kontrolēt savas dzīves telpas svarīgākos parametrus. Relatīvais gaisa mitrums, kurš atbilst veselīgai videi, ir robežās no 45 līdz 55%. Ja mitrums telpās tikai reizēm pārsniedz šīs robežas, tad tā iemesls ir sadzīvisks, tomēr, ja mitrums telpās parasti ir virs 60%, tad par gaisa apmaiņu un ieguldījumu situācijas uzlabošanā ir jādomā ļoti nopietni.

Pats vienkāršākais risinājums paaugstināta mitruma gadījumā ir istabas vēdināšana. No vienas puses – tas neprasa nekādus finansiālus ieguldījumus, taču šāds paradums, it sevišķi ziemas mēnešos, rada būtiskus siltuma zudumus un prasa rakstura stingrību, lai iegūtais rezultāts būtu paliekošs un logs netiktu atvērts uz pārāk īsu brīdi.

Ieplūdes ventilācijas sistēmas

Lai pašam nebūtu jāvēdina, var loga rāmī ierīkot ventilācijas sistēmu, proti, rāmī tiek izveidoti kanāli gaisa ieplūšanai un abpus loga rāmim uzstādītas atveramas/aizveramas vai automātiski uz mitruma līmeni reaģējošas iekārtas. Tā kā pats logs ir ciet, tas ir arī droši, domājot par mājokļa aizsargāšanu no garnadžiem. «Gaiss varēs ieplūst, tikai jautājums, vai tas to darīs. Lai šāda veida ventilācijas sistēma sekmīgi darbotos, labā stāvoklī ir jābūt visas ēkas ventilācijas šahtām, lai gaisam ir iespēja plūst cauri telpām līdz šahtai. Ja šahta nedarbojas, gaisa apmaiņa nenotiks un šāda sistēma nedos būtisku ieguldījumu gaisa kvalitātes uzlabošanā,» skaidro L. Kalniņa. Taču Latvijā joprojām ir daudz padomju laikā celto daudzdzīvokļu namu, kuros par ventilācijas sistēmām īpaši nopietni netika domāts. Daudzviet apsaimniekotāji nekopj ventilācijas šahtas, līdz ar to vilkme tajās nav pietiekama, lai piesārņoto gaisu izvadītu ārā no dzīvokļa.

Labo īpašību buķete – ventilācija ar rekuperāciju

Domājot par komfortablu un veselīgu vidi sev apkārt, vēl viens risinājums ir rekuperācijas ventilācijas sistēmas, kas garantē kvalitatīvu gaisa apmaiņu (gan ieplūdi, gan izplūdi), turklāt to dara automātiski un ar minimāliem siltuma zudumiem. Viens no pieprasītākajiem modeļiem tirgū ir kompakta ventilācijas sistēma, ko iemontē sienā. Montāža iespējama dažādu platumu sienās (no 12 līdz 50 centimetriem). Der gan nelieliem dzīvokļiem, gan privātmājām. Uzstādīšana ir vienkārša – galvenais ir izveidot caurumu sienā izvadcaurulei. Iekārta ir jāpieslēdz elektrībai, tās jauda ir 3,8–5,6 vati, kas ir pielīdzināma ekonomiskajai spuldzei, vienvārdsakot – elektrības patēriņš ir ļoti neliels. Iekārtai ir četri trīspakāpju darbības režīmi – tikai gaisa ieplūde, tikai izplūde, automātiska gaisa cirkulācija abos virzienos un dabiskā vēdināšana (darbības princips kā ieplūdes ventilācijas iekārtai), kā arī iekārtai ir mitruma sensori – cilvēks var noteikt sev vēlamo mitruma līmeni istabā.

«Sistēmai ir keramiskais reģenerācijas akumulators. Tas nozīmē, ka akumulators izmanto no telpas izejošā gaisa siltumu, šo siltumu sakrāj sevī un, ieplūstot svaigam gaisam no ārpuses, aukstais gaiss šo siltumu paņem sev un tikai tad nokļūst telpā. Piemēram, ja istabā ir 20 oC un ārā –10 oC, istabā ieplūdīs aptuveni 17 oC silts svaigs gaiss. Līdz ar to siltuma enerģijas zaudējumi praktiski nav un gaisa apmaiņa nerada cilvēkiem diskomfortu, kā tas ir gadījumos, kad telpa tiek vēdināta, atverot logu,» iekārtas pozitīvās šķautnes skaidro L. Kalniņa.

Vēl viens sistēmas pluss: tai ir antibakteriāls pārklājums un filtrs, kas neļauj telpā nonākt dažādām baktērijām un putekļiem. Iekārta ir ērta apkopē – bez instrumentu pielietošanas var noņemt ventilatoru un tikt līdz filtram, kas ik palaikam ir jāiztīra: tas jāizmazgā vai jāizsūc ar putekļsūcēju. Iekārtai ir ērta vadība – tā darbojas ar pulti. Ventilācijas sistēma ir paredzēta telpām līdz 25 kvadrātmetriem, taču ir jāizvērtē, cik daudz cilvēku ikdienā istabā uzturas. Piemēram, ja telpā regulāri dzīvo divi cilvēki, ar sistēmu pietiks arī divreiz lielākā istabā. Iekārtai ir laba skaņas izolācija – klusākajā darbības režīmā tā būs nedzirdama – 13 dB. Tā kā ir uzstādīts gaismas sensors, iekārta pati saprot, kad ir iestājusies nakts, un automātiski pārslēdzas klusākajā režīmā. Minimālā gaisa apmaiņa stundā ir 14 kubikmetru, maksimālā – 54 kubikmetri (nodrošina svaigu gaisu līdz četriem cilvēkiem). Ventilācijas sistēma darbojas arī lielā spelgonī, tiesa: ar nelieliem pārtraukumiem. «Ja temperatūra ārā būs zema (mazāk nekā –15 oC), iekārta uz kādu laiku apstāsies, akumulators no izejošā siltā gaisa uzsils un stundu sistēma atkal strādās bez apstājas,» skaidro L. Kalniņa. Ja mājoklī tiek uzstādītas vairākas sistēmas, to vadība būs vienota.

Citi piedāvājumi

Labo logu aģentūra klientiem piedāvā arī jaudīgākas ventilācijas sistēmas, kas domātas plašākām telpām (līdz 60 kvadrātmetru). Šīs sistēmas darbības principi un labās īpašības ir identiskas tikko aprakstītajai sistēmai. To papildina vēl viena būtiska priekšrocība: iespējams ieslēgt apsildi – cilvēks izvēlas, kādu temperatūru viņš vēlas mājoklī, un sistēma šo prasību īsteno. Apsildīšanas procesā tiek patērēti 350 vatu (maksimālā jauda). Iekārta ir lielāka, tā ir arī nedaudz skaļāka (klusākajā režīmā ir 30 decibelu).

Gan šai, gan iepriekš aprakstītajai sistēmai nav vajadzīgs izbūvēt papildus gaisa caurules, kas būtiski atvieglo ierīkošanu.

Gaisa apmaiņu slēgtās telpās, piemēram, vannasistabā, virtuvē, noliktavā, var veicināt jaunākās paaudzes ventilatori, kuru būtiska un ērta īpašība ir iespēja variēt ar darbības režīmiem un to automatizāciju, lai novērstu paaugstinātu mitrumu jau uzreiz. «Ja ventilācijas šahta ir, bet nestrādā pilnvērtīgi, tad, uzstādot ventilatoru, var radīt piespiedu vilkmi. Interesants ir modelis, kuram ir nevis mitruma, bet temperatūras sensors, šāds variants ir piemērots gadījumos, ja viena telpa ir apsildāma, otra nav. Ventilators silto gaisu var aizpūst līdz neapsildītajai telpai,» uzsver L. Kalniņa. Šādi ventilatori arī patērē ļoti maz elektrības – 3,8 vatus.

Visu Labo logu aģentūras piedāvāto ventilācijas iekārtu garantijas termiņš ir divi gadi, tiek nodrošināta arī kvalificēta iekārtu uzstādīšana un palīdzība ventilācijas izvēlē. Plašāka informācija par visu ventilācijas sistēmu klāstu atrodama mājaslapā http://labologuagentura.lv/.

Lai atvieglotu izvēli un pēc ventilācijas uzstādīšanas iegūtu vēlamo rezultātu, Labo logu aģentūra iesaka izvērtēt šādus jautājumus:

  • Cik lielas ir telpas?
  • Cik cilvēki regulāri telpās uzturas?
  • Vai ir nepieciešamība pēc īpaši augtas gaisa kvalitātes – vai cilvēkam ir alerģija, astma?
  • Vai ēkā ir ventilācijas šahtas, vai tās strādā?
  • Vai ir būtiski, lai ziemā netiktu zaudēts siltums?
  • Pirms izvēles izdarīšanas, nepieciešams izvērtēt mitruma līmeni telpās, lai saprastu, cik jaudīga iekārta vajadzīga.