“Es savos 12 gados pateicu mammai, ka gribu amputāciju, jo es gribu būt vesela un braukt mājās, jo man tik ļoti nepatīk ārstēties. Es gribēju atgriezties savā ikdienā,” LTV rubrikā “Dzīvei nav melnraksta” stāsta tehniskā ortopēde Dina Grīnberga. 12 gadu vecumā viņai atklāja kaulu vēzi. Nācās amputēt kāju un likt protēzi.
Vēzi atklāja pavisam nejauši. Meitene kopā ar draudzenēm pavadīja laiku, skrituļojot uz ielas. Dina nokrita, ieplīsa kauls. Slimnīcā kājai veica izmeklējumu. Vēlāk jau pēc biopsijas rezultātiem atklājās, ka tur ir kaulu vēzis. Pēc diagnozes uzstādīšanas sākās ilgs atveseļošanās process. Tas ilga 9 mēnešus. 2005. gada oktobrī tika veikta kreisās kājas amputācija, jo citādāk vēzi izārstēt nevarēja.
Notikušais mudināja meiteni iet mācīties tajā jomā, kurā viņa varētu palīdzēt citiem cilvēkiem ar līdzīgām problēmām. Dina ir tehniskā ortopēde. Ortopēdi iesaistīti protēžu ražošanā. Bija iespēja uztaisīt protēzi arī sev.
''Pašai sev taisīt protēzes ir ļoti interesanti, jo sevi es jau zinu vislabāk. Man jau bija uztaisīta protēze pirms tam. Es ņēmu, taisīju atlējumu no tā, veicu modifikācijas un gatavoju pati sev jau modificētu versiju.''
Kā atzīst Dina, tā ir laba pieredze un prakse, var izmēģināt dažādas idejas, ko uz pacientiem nepamēģināsi. Protēžu elementus speciāliste izmēģināja uz sevis.
