Parastais krupis ir abinieks, kas var dzīvot līdz pat 40 gadiem un ziemu pavada uz sauszemes, mežos, parkos, lauku sētās. Pēc pamošanās gadu no gada tas veic vienu un to pašu ceļu uz dzimto ūdenstilpni, lai turpināt sugu.
Krupja dzīves laikā apkārtne mainās un cilvēki ir uzbūvējuši autoceļus, no kuriem daļa šķērso abinieku ierastos ceļus. Krupis ieradumus nemaina un pavasarī dodas uz savu dzimto ūdenstilpni pat ja jāšķērso autoceļš. Tādēļ ik gadu uz autoceļiem dzīvību zaudē liels skaits reproduktīvo vecumu sasniegušu dzīvnieku, kuriem nav iespējas radīt pēcnācējus.
Tieši autoceļi, kas šķērso krupju migrācijas ceļus, dzen tos pāragrā nāvē un būtiski samazina krupju populācijas lielumu.
Tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) jau trešo gadu, īstenojot kampaņu "Misija - Krupis. Izglāb princi!", aicina pieteikties brīvprātīgos krupju glābējus, lai aktīvajā migrācijas laikā noteiktā ceļa posmā palīdzētu krupjiem droši šķērsot brauktuvi, aģentūru LETA informēja DAP vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika.
Ik pavasari līdz ar silto un lietaino laiku no ziemas guļas mostas lēnie krupji un mēro ierasto ceļu uz vienu un to pašu ūdenstilpi, lai vairotos. Diemžēl ceļa šķērsošana intensīvas satiksmes laikā krupim aizņem pat 15 minūtes, tādēļ Latvijā līdzīgi kā visā pasaulē ik pavasari tiek sabraukti tūkstošiem abinieku.
Gadu no gada krupju migrācijas laiks atšķiras, un konkrētu datumu, kad misijā iesaistītajiem jābūt gataviem palīdzēt krupjiem, nevar nosaukt. Taču migrācija ir saistīta ar laikapstākļiem - līdzko gaiss iesils vismaz līdz plus 5 grādi un līs, pastāv augsta varbūtība, ka krupji modīsies no ziemas miega un dosies uz nārsta vietām.
Vēl viens vēstnesis par abinieku migrācijas sākumu ir vardes. Tās mostas pirmās, bet atšķirībā no krupjiem lec, tāpēc tās ceļus uz nārsta vietām šķērso daudz ātrāk. Taču krupis ir lēns rāpotājs, iecerētais ceļš mēdz būt vienu vai pat vairākus kilometrus garš. Tie veic apmēram 600 metrus dienā, tādēļ migrācija var aizņemt vairākas dienas. Turklāt krupis mašīnu uztver kā draudu un maldīgi domā, ka sastingstot izvairīsies arī no šā pretinieka.
Krupju glābšana ir vienkārša, taču ļoti atbildīga rīcība. Par glābēju var kļūt ikviens, izvēloties sev ērtāko no 49 apzinātajiem ceļu posmiem, kurā abinieku migrācijas ceļi krustojas ar autoceļiem "https://ej.uz/7umh". Taču nav izslēgta arī darbošanās sev tuvējā apkaimē vēl neidentificētā vietā. Tā kā krupju pārvietošanās lielākoties notiek dažas stundas pēc saulrieta visintensīvāk no plkst.21 līdz 23, bērnus un jauniešus jaunākus par 18 gadiem DAP mudina līdzdarboties tikai pieaugušo cilvēku uzraudzībā.
Divos iepriekšējos gados misijā iesaistījušies vairāk nekā 200 brīvprātīgie, kas veikuši krupju glābšanas darbus gandrīz visā Latvijā. Ik gadu bijuši atsevišķi intensīvi migrācijas punkti, piemēram, pērn Saldus apkaimē brīvprātīgie vienā vakarā palīdzējuši droši šķērsot autoceļu pat vairāk nekā 200 krupjiem.
Krupji ir nozīmīgi dzīvības jeb barības ķēdes dalībnieki, to maltīti galvenokārt veido dažādi kukaiņi, gliemji un sliekas. Bet viņus pašus labprāt ēd daudzi plēsīgie dzīvnieki, tostarp mazais ērglis, meža pūce, sermulis, sesks, āpsis un citi dzīvnieki. Krupjiem izzūdot, var tikt izjaukts dabiskais līdzsvars, kopumā var samazināties bioloģiskā daudzveidība, izzust augstākas klases sugas.
