Uz Telavivu es vēlējos doties jau ļoti sen. Bija ieplānots laiku atpakaļ, bet tad pasauli pāršalca vīrusa vilnis un biļetes tika “iesaldētas”. Nupat beidzot izdevās apciemot šo piekrastes pilsētu, kas saules apspīdēta ir gandrīz 300 dienas gadā, valdzina ar pludmalēm, nepiespiesto atmosfēru un, protams, ēdienu.
Lai arī manas ekspektācijas bija tiešām augstas, tik daudzas no vietām, ko apmeklēju, pārspēja visu, ko esmu ēdusi līdz šim. Un šeit vērts piebilst, es domāju par tādām izdaudzinātām vietām kā Ledbury Londonā, Bistrot Forte De Marmi Itālijā, Le Saint Esteve Provansā un tik daudzās citās vietās, kur esmu pabijusi. Lai arī Michelin ir prestižs statuss, kas apliecina pavāra kreativitāti, pūliņus un sirds darbu, ir vietas, kur sirsnība, vienkāršība un izejvielu svaigums ņem virsroku. Katra ēdienreize ir sava veida pieredze, un laikam tomēr nav īsti pareizi salīdzināt. Bet… Labākais steiks, ko savā dzīvē esmu nobaudījusi, bija tieši šeit. Abraxas North. Ar to arī sāksim.
Pavisam mazā tumšā ieliņā, kā daudzas citas, ir izgaismota stiklota lapene, tur aiz siltas piezemētas gaismas mūs sagaida smaidīgi darbinieki. Viesmīlis mums izstāsta, cik lielu rūpību un darbu šefpavārs ieliek, izvēloties tikai sezonālus un vietējos produktus. Šefpavārs ir sava veida slavenība, un ir paspējis izveidot jau vairākus restorānus dažādās pasaules pilsētās - Singapūrā, Dubaijā, Ņujorkā.
Ja jūs dodaties uz restorānu viens, tad, manuprāt, viena no foršākajām vietām, kur sēdēt, ir pie bāra, kur var pavērot arī virtuvē notiekošo un papļāpāt ar blakus sēdošajiem cilvēkiem, šeit noteikti tās vietiņas ir hot-spot.
Ēdienkarte ir diezgan plaša, mēs ļāvām viesmīlim mums palīdzēt izvēlēties, pēc viņa domām, labākos ēdienus. Sākām ar pupiņām olīveļļā un citronā. Pavisam vienkārši, bet tik gardi. Olīveļļa ar citronu ir nepārspējama garšu kombinācija, ar kuru nekad nevar nošaut greizi. Tad vēl mēs paņēmām maizes uzkodu plati, kur bija gan jogurts ar tomātu salsu, gan vieglas versijas humuss. Otrajos mums bija fantastisks un sulīgs jēra kebabs, kas gatavots uz oglēm, kā ar steiks, kas, kā jau minēju, bija viens no labākajiem, ko esmu ēdusi, kā arī zivs sautējums, ko es īsti nepagaršoju, bet auklīte Anna teica, ka esot bijis dievīgs. Saldajā mielojāmies ar vijīgu krēmu un zemenēm.
Basta
Šī bija vienīgā vieta, kur atgriezāmies atpakaļ otro reizi. Šī vieta ir arī slavena ar savu vīna izvēli, kur pa glāzēm, varēja nobaudīt gan Pio Cesare vīnus, gan dažādus vīnus no Burgundijas, Kamptalas un citiem reģioniem. Jāpiemin, ka arī vietējie vīni bija samērā baudāmi, lai gan izteikti augļaini un piesātināti, nākamais rīts no tiem vismaz nav traģisks, kā tas ir no Marokas vīniem. Aicinu Marokā vietējos vīnus tomēr nebaudīt, varbūt tikai glāzi ķeksīša pēc. Importa vīna cenas daudzās valstīs kā Maroka, Izrēla, Indija, Tanzānija utt. ir nesamērīgi augstas, un vīnus, kas Latvijā maksās 5 EUR, tur variet iegādāties par 30 EUR vai pat 50 EUR veikala plauktos, nerunājot par to, kas notiek restorānos.
Bet tagad par Basta restorānu. Tas atrodas blakus Carmel Market un no tā nevajag nobīties, jo tieši tā nobružātā atmosfēra piedod visam savu šarmu. Šeit ir diez gan daudz galdiņu, kas izvietoti cieši cits citam blakus ar skaistiem rūtainiem galdautiem un pītajiem krēsliem, un varbūt kāds bariņš ar vietējiem, kas, kājas augšā sacēluši, malkos krietnus sarkanos un kūpinās cigārus, ieraugot viņus to darot divos dienā, es nodomāju: “Piemērs! Es arī darīšu tā, kad pienāks mans laiks!” Ēdienkartes šeit, kā citās vietās, ir sarakstītas ar roku, jo mainās gandrīz ikdienu. Mēs izvēlējāmies dažādas svaigas lietas, kā zaļumu salāti ar pamelo, smalki sagrieztas zivis (crudo), Jeruzalemes artišoku karpačo un otrajā grilētu astoņkāji, artišoku tortellini un citus gardumus. Viss bija perfekts, pat maize, ko atnesa sākumā.
Grecko
Lai gan ļoti tūristiska vieta, kur jūsu ēdienu atnesīs ātrāk, nekā vīri iztukšo pintes Vecrīgā nedēļas nogalē, šeit tomēr bija pāris īpaši ēdieni.
Sāksim ar to, ka es nebiju ēdusi no paša rīta plkst. 5 un plkst. jau bija 14, ja jūsu dzīvē ir bijis kāds sakars ar sievietēm, jūs saprotat, kāds kortizola līmenis būs 100 m rādiusā, ja sieviete ir badā. Un vispār ceļojot man ne visai pie sirds iet lidostu ēdiens, ja tas nav ilgs ceļojums, es labprātāk paciešos līdz viesnīcai vai kādai iepriekš atrastai vietiņai, nekā ēdu maizītes no paciņām. Un mīļākā lieta, ko es daru, uzreiz atbraucot uz viesnīcu vai apartamentiem, tad, kad noliktas ceļa somas, es dodos uz bāru vai restorānu un nobaudu glāzi vīna, šampanieša vai aperola. Tā ir balva pēc garā ceļa, īpaši, ja ceļo kopā ar mazu bērnu.
Grecko - ļoti skaļa, saspiesta un vienkārša vieta pašā jūras krastā ar plašu ēdienkarti, kur jūs atradīsiet visu, ko sirds kāro.
Mēs pasūtījām fritētus cukīnī “The salad of Christos mom”, kas bija mans mīļākais ēdiens, grieķu salātus, cukīnī kraukšķīgās pankūkas ar fetu, kas arī bija izcilas. Lai gan jāpiebilst, ka ēdienu šeit brīžiem atnes pārāk ātri, tas šoreiz varbūt pat nedaudz traucēja tā, kā Rīgā, ja ziniet Asian restorānu klusajā centrā. Dažreiz rodas sajūta, ka tādejādi tevi dzen prom, bet pie bada tas derēja. Vēl mēs pasūtījām jēra kebabus un ēdienu ar nosaukumu “Fava”. Fava ir tāda putra vai drīzāk biezenis no šķeltajiem zirņiem, kura gatavošanas aizsākumi meklējami Santorīnī, Grieķijā. To pasniedz ar dažādām piedevām uz tās, kā, piemēram, marinētiem dārzeņiem, grilētu vistu vai arī jēra gabaliņiem.
Shila by Chef Sharon Cohen
Šis restorāns man atgādināja tādu kā Ivy Gardens Chelsea Londonā, tik daudz dažādu atsevišķu nodalījumu un katrā sava atmosfēra. Man ļoti patika vidus zāle, kur bija gan mūzika, gan cilvēku čalošana, kas piedod lielpilsētas sajūtu. Šoreiz mēs bijām uzkodu garastāvoklī, gribējās pamēģināt vairākas svaigas lietas. Baudījām gan tunča sašimi, gan dažādu zivju tartaru, kas pasniegts visai interesantā veidā. Nolēmām pamēģināt arī biešu karpačo, kaut gan man bietes ir nedaudz apnikušas, jo Latvijā nez kāpēc katrs sevis cienošs šefpavārs tās ir kādā dzīves posmā ielicis savā ēdienkartē kopā ar kazas sieru. Man ļoti patika tomātu karpačo ar gaišo zivs crudo (smalki sagriezta zivs) un pārrīvētu sieru.
Mashya
Man ir savā veidā paveicies, ka manai draudzenei Dārtai puisis ir no Telavivas un viņa pati ir regulāra viešņa šajā pilsētā, līdz ar to es uzdrīkstējos labdabīgi izmantot mūsu draudzību un izprašņāt par visām foršākajām vietām. Mashya ir viena no vietām, ko man ieteica, brīdinot, ka tur īsti nav atmosfēras.
Smieklīgs fakts ir tas, ka es ilgi nevarēju pieņemt lēmumu, kurā dienā tad iesim uz šo vietu bez atmosfēras un, izrādījās, ka tā atradās otrpus mūsu apartamentiem, nācās apiet ap māju bloku. Jāsaka gan, ka ar atmosfēru bija viss kārtībā, mēs ieradāmies tur ar divgadnieku un viņš ātri ieguva sev jaunus draugus pie blakus galdiņa. Normālā situācijā man liktos, ka maziem bērniem nav vietas smalkos restorānos, bet Telavivā tas tā nav. Daudzi dodas uz restorāniem ar savām jaunākajām atvasēm un nekur ne viens nosodoši uz jums neskatās, ja lido maizes šķēle pāri galdu rindām. Tā kā bijām spraigā sastāvā, izvēlējāmies tikai pāris ēdienus. Visi bija lieliski, es izvēlējos viņu populāro uzkodu, kas sastāvēja no 4 ”kumosu” gabaliņiem un steiku, kas bija pasniegts uz brioša (franču baltmaize). Dievīgs! Mans draugs savukārt paņēma citu steika versiju.
Bread and Cot
Rosīga maiznīca, kur gan vietējie, gan tūristi bauda sātīgus brokastu šķīvjus. Devāmies tur savā pirmajā rītā pēc skrējiena gar piekrasti. Atmosfēra tur ir patīkama, un visapkārt ir garda maizīšu un kafijas smarža, tieši tas, kas nepieciešams kamēr gaidi savas brokastis. Es izvēlējos olu kulteni uz maizītes, bet mans draugs pastrami (gaļas ēdiens) sendviču.
Telaviva noteikti ir vieta, ko katram vajadzētu apmeklēt. Es biju pārsteigta par ēdienu izejvielu kvalitāti, tā ir pavisam citā līmenī, līdz ar to paši produkti neprasa daudz apstrādes. Pilsēta ir bagāta, tāpēc jārēķinās, ka “pa lēto” gluži nebūs, bet tajā pašā laikā Telaviva ir brīva un vienkārša gaisotne, un nevajag gaidīt Dubaijas vai Monaco greznības un samākslotības līmeni. Telavivā rodas sajūta, ka cilvēki vienkārši dzīvo un mīl savu dzīvi, sajūta, ka viss notiek un nevienam nevajag neko no citiem.
Vēl pāris vietas, ko rekomendēja: Michelangelo, Bar 51, Pereh, Ciccheti, Pronto, Port Said, Norder, Opa, Manta Ray un Romano.
