Vieni no bagātākajām svētkiem, ja ne paši bagātākie svētki, ja skatāmies uz ticējumiem un paražām, ir Jāņi.
Jau senči secināja, ka Jāņu vakarā neprecētajām meitām ir visas iespējas noteikt precinieku skatoties ūdens atspulgā. Tāpat varēja atrast atbildes - kāpēc ar kaimiņiem jārunā tieši Jāņos, vai kāda būs turpmākā vasara, pievēršot īpašu uzmanību 23. jūnija laikapstākļiem.
Protams, mūsdienās ticējumiem un senlatviešu paražām var ticēt, var neticēt, bet uzmanību varam pievērst.
Jāņu ticējumi
- Ja dzeguze beidz kūkot pirms Jāņiem - būs īsa vasara, agras salnas; ja pēc Jāņiem - būs gara vasara;
- Ja Jāņos lijis - arī labības pļaujas laikā līs;
- Kas Jāņos līgotājus aizraida, tam gaidāma kāda nelaime;
- Jāņos nedrīkst čūskas pieminēt, lai tās nenāk sētā;
- Jāņos jālec pāri ugunskuram, lai odi nekostu;
- Pie Jāņu alus darīšanas nedrīkst laist klāt svešu cilvēku, savādāk alus nerūgst;
- Jāņuzāļu pušķī nedrīkst usnes un dadži būt, tad raganās ieskaitot;
- Ja Jāņos gultas galvgalī piesien pīlādžu zaru - visu gadu līdz nākamajiem Jāņiem nelabais klāt nesitas.
Jāņu rīta un dienas ticējumi
- Kad Jāņu dienas rītā, pusdiena vai pusnaktī redz kur naudas uguntiņu, tad vajag droši iet klāt un uzmest kaut ko virsū. Ja uzmet cepuri, tad nauda ir sešas pēdas dziļi, bet ja uzmet kurpes vai pastalas, tad tikai pēdu;
- Kad Jāņu rītā bez saules iet uz avotu mazgāties, tad paliek skaists;
- Jāņu rītā priekš saules jāsavāc rasa dažādu izsitumu un kaišu dziedēšanai;
- Jāņu dienas vainagi jānes uz kūti, lai govs piens treknāks;
- Ja Jāņu dienā neviena mājlopa vai putna nekauj, tad tanī gadā no mājlopiem kāds nobeidzas;
- Ja Jāņu dienā saimniece neizsien sieru, tad viņas govis piemeklē kāda slimība.
Jāņu vakara ticējumi
- Jāņu vakarā uz durvīm esot jāvelk krusti, lai mošķi un raganas nevar tikt klāt;
- Ja Jāņu vakarā alus vai siera, tad visu gadu badu vai slāpes cietīs;
- Jāņu vakaru kaimiņienēm vajag runāt, tad neesot jāstrīdas visu gadu;
- Cik reižu Jāņu vakarā pāri ugunij pārlec, tik laimīšu būšot nākamajā gadā;
- Jāņu vakarā vajagot laukus meijot ar pīlādzes zariem, tad skauģi neko nevarot padarīt;
- Jāņu vakarā iet dziedādami gar laukiem un, kāda labība tur aug, tādu dziesmu dzied.
Jāņu nakts ticējumi
- Jāņu naktī, saulei rietot, jānopin vainags. Tad, nevienam neredzot, jāiet pie ozola un jāmet vainags ozola zaros. Pēc cik reizēm vainags pakaras ozolā, pēc tik gadiem apprecas;
- Jāņa naktī meitām vajagot zirga sakas kaklā likt un uz krustceļiem stāvēt, tad dabūjot brūtgānu redzēt;
- Jāņa naktī ap pusnakti jābrien pa ūdeni, tad rītā būs nauda pastalās;
- Jāņu naktī lopiņi pārrunājot cilvēku likteņus, bet nedrīkstot klausīties, jo tad pierunājot nelaimi;
- Ja meita Jāņu naktī ezera malā ūdenī skatās, tad viņa tur var ieraudzīt tā puiša ģīmi, kas viņu tanī rudenī apprecēs;
- Jāņu nakti nedrīkst gulēt, tad būšot jāguļ visu vasaru;
- Jāņu nakti jāiet papardes zieds meklēt, ja to atrod, tad visu gadu mošķi liks mierā;
- Tur, kur līgotāji Jāņu naktī ejot pār pļavām, augot labāki zāle;
- Jāņu naktī meitām vajaga kroni sviest gaisā. Ja meitas krītošo kroni pašu saķer, tad mīļākais tūliņ izprecēs; ja izrauj tikai puķi, tad vēl būs jāgaida; bet, ja kronis pavisam nokrīt zemē, tad būs jāizšķiras;
- Ja Jāņu vakarā meita skatās ezerā, tad ūdenī var redzēt precinieka atspulgu.
- Jāņu naktī vīzes jāapaun ačgārniski, ar purniem uz papēžiem, tad jāsatinas baltā palagā un jāuzmeklē papardes zieds. Tad var iet, kur grib, un darīt, ko grib, neviens neredz;
- Jāņu naktī paparde zied zelta ziediem, kas viņu redz ziedot, tas var izteikt vienu vēlēšanos, kura piepildīsies.
