Lietus ir tik izplatīta parādība, bet kā var vienkāršiem vārdiem izskaidrot, kas tas ir, no kurienes tas nāk, kā tas atšķiras pēc veida, kur ir lietainākās vietas uz zemes un kur ir sausākās un kāpēc viss ir tā.
Lietus ir vissvarīgākais posms ūdens aprites ķēdē dabā. Pavisam vienkārši parādība tiek izskaidrota šādi: saules siltums sasilda Zemes virsmu, izraisot ūdens iztvaikošanu, kas paceļas no augsnes, kokiem un ūdenskrātuvēm, no šķidruma pārejot gāzveida stāvoklī. Jau atmosfērā tvaiki veidojas mākoņos. Vējš pastiprina reakciju. Vidējos platuma grādos nav iespējams vizuāli redzēt aprakstīto procesu, bet tropos, kur ir augsts mitrums, var burtiski novērot, kā mitrums veidojas burbuļos, kas riņķo un paceļas uz augšu.
Ir četri galvenie lietus veidošanās cēloņi.
Ūdens tvaiku klātbūtne gaisā
Gaisā jābūt ūdens daļiņām, pretējā gadījumā pat saules siltuma ietekmē neveidosies mākonis.
Augošas gaisa straumes
Saules stari silda rezervuāru virsmu un augsni, izraisot mitruma iztvaikošanas procesu, kas līdz ar gaisa straumēm paceļas atmosfērā.
Siltā un aukstā gaisa straumju sadursme (atmosfēras frontes)
Temperatūras starpība starp gaisa plūsmām rada atmosfēras fronti ar temperatūru kontrastu, kas izraisa lietu.
Paaugstināts reljefs
Sākot no pauguru, kalnu sistēmu un reljefa plakankalnu pakājē, gaiss ir piesātināts ar mitrumu, un vēji to ceļ uz augšu, nemainot virzienu. Paceļoties, tas atdziest, kondensējoties mākoņos.
Statistiski visvairāk lietus reģistrēts zema spiediena apgabalos ar pieaugošām gaisa straumēm. Un minimums ir tur, kur atmosfēras spiediens ir augsts un gaisa plūsmas ir uz leju.
No fizikas viedokļa to var izskaidrot šādi. Paceļoties uz augšu ik pēc 100 metriem, iekšējā siltuma dēļ sausais gaiss atdziest par 1°C, bet mitrais gaiss par 0,6 grādiem. Siltumu izdala augsne, zāle un koki tikai tad, kad tas sasniedz rasas punktu. Tas ir tad, kad apkārtējās vides temperatūra ir tāda, ka gaisā esošie tvaiki kondensējas rasā. Kad rasas punkts pārsniedz 20 ° C, tas kļūst tveicīgs. Un jo siltāks būs, jo augstāk pacelsies tvaiks.
Lasi arī: Laimes atslēga: līdzsvarotas dzīves noslēpumi un labklājības uzlabošana
Vizuāli mākoņi ir gaiši, balti, laiž cauri saules gaismu. Jo vairāk mākonī ir mitruma un jo zemāka ir mākoņa temperatūra, jo tumšāks tas ir. Tādus mākoņus sauc par lietus mākoņiem. Augstumā, kad apkārtējās vides temperatūra sasniedz -30 °C, ūdens tvaiku pilieni pārvēršas kristālos, tas ir, pārvēršas ledus daļiņās. Kad mākonis izlaužas cauri, šie ledus gabaliņi, tuvojoties Zemei, izkūst un nonāk tās siltākajos atmosfēras slāņos, atkal kļūstot par pilieniem. Aukstajā sezonā tas ir sniegs.
Lietus ūdens piesātina zemi, ieplūst spraugās, papildina rezervuārus, un pēc tam, atbilstoši ūdens ciklam dabā, tas atkal iztvaiko, ceļas augšā un veido mākoņus, kas ar laiku atkal izplūst kā lietus. Un tā tālāk pa apli.
Ir vairāki mākoņu veidi un attiecīgi lietus.
Regulārs lietus
Ūdeņaini nokrišņi, kas nelielos daudzumos līst visu silto sezonu. Parasti tie ilgst apmēram divas stundas. Pilienu izmērs parasti ir aptuveni 0,5 milimetri. Ja to diametrs ir mazāks, tad šādu lietu sauc par smalku lietu.
Sēņu lietus
Tas ir lietus, kura laikā, neslēpjoties aiz mākoņiem, turpina spīdēt saule. Šis lietus veids ieguva savu nosaukumu, jo pēc tā aktīvi sāk augt sēnes.
Rudens lietus
Sezonas lietus, kas raksturīgas rudens periodam. Kopā ar gaisa temperatūras pazemināšanos. Tie turpinās ilgi un lēni, ar dažādu biežumu un pastāvīgu nokrišņu apjoma pieaugumu. Var ilgt vairākas dienas. Rudens nepārtrauktā lietus cēlonis ir slāņu mākoņi, kas blīvi klāj debesis.
Nesezonāli nokrišņi
Kā norāda nosaukums, tie ir nokrišņu veidi, kas neatbilst noteiktam gada laikam. Piemēram, sniega lietus ziemā vai lietus un krusa vasarā ir izplatīta ASV, Francijā. Krusa parasti reti nokrīt bez lietus, un to pavada strauja, gandrīz zibens ātra atmosfēras atdzišana. Parādība ir bīstama; krusa var sabojāt mājas, automašīnas un ievainot cilvēkus.
Dušas veida lietus
Šie nokrišņi ir ļoti intensīvi. Lietusgāze var sākties negaidīti pēkšņi, tā nav ilgstoša, taču tā nāk spēcīgi un bagātīgi. Spējīgs sacelt nelielus plūdus un graut bezpamatu ēkas. 90% gadījumu to pavada pērkona negaiss (pērkons un zibens). Biežāk notiek pavasarī un vasarā.
Tropu duša
Parādība, kas raksturīga klimatiskajām zonām ar augstu mitruma līmeni un spēcīgiem brāzmainiem vējiem. Tropiskās lietusgāzes ir spēcīgas, bagātīgas, ilgstošas un tāpēc bieži izraisa postījumus, izraisot plūdus un zemes nogruvumus. Un to plūsmas spēks var aiznest automašīnas un pat mājas.
Skābie lieti
Bīstami ķīmiski nokrišņi. Tas ir toksisks lietus, kura pilieni ir absorbējuši kaitīgās vielas no rūpniecības, transporta izplūdes gāzēm un sadegšanas produktiem. Labāk nepakļauties šāda veida lietum. Pēc tam uz lapotnes bieži paliek bālgans vai sarkanīgs pārklājums, jaunie augi var pat novīst, cilvēki gūst gļotādu, ādas un matu apdegumus. Šāds lietus ir visbīstamākais alerģijas slimniekiem.
1.Lloro, Kolumbija
Lloro pilsētu Kolumbijas ziemeļrietumos ne velti sauc par raudāšanu. Nokrišņi tur pastāvīgi ir tik intensīvi, ka iedzīvotāji ir spiesti aizsargāt savas mājas ar īpašiem ūdensizturīgiem pārklājumiem. Gada nokrišņu daudzums ir 13 000 milimetru gadā, bet tas var būt vairāk, raksta escape.com.au
2.Mausinrama, Indija
No sanskrita Indijas ciemata Mausinrama nosaukums tiek tulkots kā "mākoņu patvērums". Lietus tur līst gandrīz visu gadu, un nokrišņu līmenis ir vismaz 12 000 milimetru gadā. Tas ir saistīts ar vējiem, kas mākoņus nes uz Mounseeram, veidojot tos virs Indijas okeāna un Bengālijas līča.
3.Čerapundži, Indija
Čerapundži ir neliela kalnu pilsēta Indijas Meghalaya štatā. Tā atrodas 1313 metru augstumā virs jūras līmeņa un ir slavena visā pasaulē ar savām spēcīgajām vasaras lietusgāzēm. Sezonas laikā nokrīt vairāk nekā 11 777 milimetri nokrišņu, un ziemas ir kardināli atšķirīgas - sausas un ar lielu ūdens trūkumu.
4.Waialeale vulkāns, Kauai sala, Havaju salas, ASV
Neaktīvais vulkāns Waialeale (tulkojumā kā “pārplūstošs ūdens”) Havaju salā Kauai ir vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem, kas ir jāpateicas par īstu dabisku vētras noteku. Ik gadu tā nogāzēs nokrišņu daudzums ir 11 684 milimetri, un pats vulkāns parasti nav pat līdz galam redzams, jo to no skata paslēpj bieza migla.
5.Hokitika, Jaunzēlande
Hokitikas pilsēta atrodas Kropp upes krastā Jaunzēlandē. Zīmīgi, ka Kropp garums ir tikai 9 kilometri, bet mitrums vietā ir ļoti augsts. Tāpēc gadā nokrīt vairāk nekā 11 500 milimetru lietus. Absolūtais rekords ir 1086 milimetri nokrišņu 48 stundās (reģistrēts 2021. gadā).
6.Kibdo, Kolumbija
Kibdo pilsētu Kolumbijas rietumos var pamatoti iekļaut TOP. Vidēji tur līst 304 dienas gadā. Gada nokrišņu daudzums ir 10 700 milimetri gadā. Un tie ir galvenais saldūdens avots, tie tiek savākti konteineros, kas tiek uzstādīti uz māju jumtiem.
7.Debunja, Kamerūna
Debunjas ciems Kamerūnā ir vēl viena no lietainākajām vietām uz planētas. Gadā tur nokrīt vairāk nekā 10 000 milimetru nokrišņu, un absolūtais maksimums tika reģistrēts 1919. gadā un sasniedza 14 680 milimetrus.
8.Emeišanas kalns, Ķīna
Emeišanas kalns Ķīnā tiek saukts par "mākoņu jūru", jo tas katru gadu saņem spēcīgas lietusgāzes un saņem 8100 milimetrus nokrišņu.
9.Andagoja, Kolumbija
Pārsteidzoša vieta Latīņamerikā, kas ir slavena ar vienmērīgu temperatūru. Siltākais mēnesis ir aprīlis ar +27,7 °C, bet aukstākais mēnesis ir novembris ar + 27 °C. Taču okeāna tuvuma dēļ šeit ik gadu nokrīt gandrīz 7000 milimetru nokrišņu, un tie galvenokārt nokrīt naktīs.
Salīdzinājumam, par sausāko vietu pasaulē tiek uzskatīts Dienvidamerikas Atakamas tuksnesis Čīlē, kur lietus līst reizi pāris gados, un gada vidējais nokrišņu daudzums ir tikai 1-3 milimetri gadā.
