2.lapa
Pareizās atbildes šoreiz nav, jo pat vēsturnieki nav vienisprātis par šo faktu.
Enciklopedija.lv minēts, ka jau 1441. gada Rēveles (mūsdienās Tallinas) Melngalvju brālības noteikumos ir minēts “koks”, kuru ceremoniāli nesa Ziemassvētku svinību laikā. Tallinas melngalvju brālības Ziemassvētku un Vastlāvju svētku noteikumos 1514. gadā arī tika minēti koki, kuri vispirms novietoti brālības namā, bet kurus svētku noslēgumā brālības biedri nesa uz tirgus laukumu. Nav zināms, kā šie melngalvju svētku koki izskatījās; iespējams, ka tie ir bijuši lieli koka svečturi vai arī tās ir bijušas koka konstrukcijas, kurās tika iestiprinātas lāpas.
Mūsdienu versijai līdzīgāka Ziemassvētku egles pušķošanas paraža Livonijā bija pazīstama jau pirms 16. gadsimta. Melngalvju šrāgas sniedz informāciju par 1510. gada ziemas tradīcijām Rīgā un atsaucas uz agrāku šādu notikumu 1476. gadā, tādēļ pēc bijušā Rīgas Melngalvju nama izpilddirektora un vēsturnieka Ojāra Spārīša uzskata vēsturiska informācija par tradicionālā "Ziemassvētku koka" rotāšanu Rīgā ir kopš 1476. gada.
Savukārt daļa vēsturnieku uzskata, ka par tradīciju mājās ienest eglīti un to izdekorēt varam būt pateicīgi Vācijas princim Albertam, kurš savu jauno sievu, Anglijas karalieni Viktoriju pārsteidza ar svētku eglīti. Šīs notikums ir arī attainots zīmējumā, kurā redzams kā pāris kopā dekorē egli. Zīmējums, kurā pāris attēlots Ziemassvētku eglītes priekšā, pirmo reizi 1848. gadā parādījās "Illustrated London News". Pēc zīmējuma publicēšanas arvien vairāk cilvēku sāka pušķot eglītes līdz tā izveidojās par šo svētku tradīciju.
* * *
Atbildi meklē nākošajā lapā
