Cilvēki gredzenus kā simbolisku dāvanu pasniedz jau kopš seniem laikiem - šī tradīcija aizsākās Senajā Romā. Tolaik tika uzskatīts, ka, uzliekot rotaslietas uz kreisās rokas, jūs piesaistīsiet nelaimi, tāpēc labā roka tradicionāli kļuva par gredzena valkāšanas roku, raksta “unian.net”.
Tomēr mūsdienās joprojām var novērot izteiktas atšķirības starp to, uz kuras rokas zeltneša jaunlaulātie liek laulību gredzenu - angļi, portugāļi, poļi, franči, īri, zviedri, šveicieši, rumāņi, čehi, jaunzēlandieši, kanādieši, beļģi un arī citu tautu pārstāvji laulības gredzenu tradicionāli velk uz kreisās rokas.
Viņi izvēlās kreisās rokas zeltnesi, jo uzskata, ka no tā uz sirdi iet tā sauktā mīlestības vēna.
Saskaņā ar dažiem avotiem, pirmie cilvēki, kas valkāja gredzenu uz ceturtā pirksta, ko dēvējam par zeltnesi, bija Vidusjūras reģiona iedzīvotāji. Spēcīgas laulības savienības simbola nēsāšana uz kreisās rokas ir raksturīga Rietumu tradīciju iezīme.
Dažās valstīs joprojām valda uzskats, ka saderināšanās gredzens ir jānēsā uz kreisās rokas, bet pēc kāzām kopā ar laulību gredzenu jāpārliek uz labās, norādot, ka ir notikušas izmaiņas vīrieša vai sievietes statusā.
Itālijā laulības gredzenu nēsā tikai uz kreisās rokas, turklāt labāk, ja tā ir dekorācija bez pārmērībām - tur cilvēki uzskata, ka, jo vienkāršāks gredzens, jo mierīgāka būs viņu ģimenes dzīve. Līdzīga tradīcija dzirdēta arī Latvijā - gluds laulības gredzens nodrošinot gludu laulības dzīvi. Itālijā arī, ja viens no laulātajiem nomirst, atraitne vai atraitnis pārliek gredzenu uz labās rokas.
Interesants fakts: daudzās rietumvalstīs valda noteikums - ja līgava maina savas domas par precēšanos, viņai jāatdod gredzens, kas viņai tika uzdāvināts saderināšanās reizē. Tas notiek divu iemeslu dēļ. Pirmā - kā likums saderināšanās dāvanā tiek pasniegta ļoti dārga rota ar lielu dimantu, bet pāris apprecas ar vienkāršākiem, parastajiem gredzeniem. Otrkārt, katoļi nereti dod priekšroku saderināšanās gredzenu nodošanai mantojumā, proti, var gadīties, ka jaunlaulātajai līgavai uzdāvināts antīks gredzens, kas saņemts no līgavaiņa ģimenes, un, ja meitene pārdomā, ģimenes mantojumam nevajadzētu palikt pie viņas.
Uz kuras rokas nēsā laulības gredzenu Amerikā?
Kā zināms, Amerikas Savienotās Valstis ir daudzu tautību sajaukums - pasaulē nav citas valsts ar tik lielu tautību un rasu dažādību, turklāt tur joprojām dzīvo arī pamatiedzīvotāji.
Parasti laulības gredzenam pāris izvēlas kreiso roku, un meitenei, visticamāk, pirkstā būs divi - tas, kas tika dāvināts saderināšanās laikā, un tas, kuru vīrs uzlika pirkstā laulības ceremonijas laikā. Šajā gadījumā vīrietis ieņem pieticīgāku pozīciju - viņam ir paredzēts tikai viens gredzens - laulības gredzens.
Pastāv versija, ka kreisā roka izvēlēta ne tikai katoļticības dēļ, bet arī praktiskuma dēļ. Ja cilvēks ir labrocis, viņa kreisā roka ir mazāk aktīva, kas nozīmē, ka ir mazāka iespēja nejauši pazaudēt gredzenu vai sabojāt akmeni tajā.
Vēsturiski pieņemts, ka visās valstīs, kur galvenā reliģija ir pareizticība, gredzenu nēsā uz labās rokas laulības ceremonijas laikā. Par piemēru šai tradīcijai var uzskatīt gandrīz visus tagad neatkarīgo bijušās PSRS valstu iedzīvotājus. Interesanti, ka agrāk šis rotājums tika nēsāts uz rādītājpirksta, jo tas bija redzamāks nekā citi - tas tika darīts, lai uzsvērtu savu statusu.
Labo roku izvēlas arī Jordānijas un Indijas iedzīvotāji, taču viņiem ir cits iemesls - kreisā roka ir "netīra", tāpēc gredzenu kā mīlestības, uzticības un ziedošanās simbolu uz tās nēsāt nevar.
Laulības gredzenu uz labās rokas nēsā spāņi, kolumbieši, peruāņi, venecuēlieši un kubieši, lai gan lielākā daļa šo valstu iedzīvotāju atzīst katoļu ticību. Visticamāk, tas ir saistīts ar to, ka viņu senči rotaslietas nēsāja uz abām rokām un laika gaitā pārņēma tradīciju laulības gredzenu nēsāt uz labās rokas.
