TEĀTRA AFIŠA maijam

11.lapa

Par Sibīriju un dzīvi izsūtījumā

Publicitātes foto

19.maijā pirmizrāde Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī - “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”, kas veidota pēc Sandras Kalnietes grāmatas motīviem. Režisore - Laura Groza.

Latvijā teju katrā ģimenē ir savs Sibīrijas stāsts, un, lai arī pierasts domāt citādāk, tie nav tikai vienas tautas stāsti - tie ir mūsu visu stāsti, jo tā laika režīma deportācijas piedzīvoja ne tikai latvieši, bet arī krievi, poļi, baltkrievi un citu tautību pārstāvji. Daudzās gadu desmitgadēs vārds “Sibīrija” ir kļuvis par asu diskusiju un strīdu cēloni atšķirīgās sabiedrības grupās, kas sakņojas atšķirīgā vēstures interpretācijā.

“Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” ir patiess stāsts par vienas ģimenes vairākām paaudzēm, kas piedzīvojušas vienu no baisākajiem totalitārā režīma noziegumiem - 1941. un 1949. gada izsūtīšanas no toreizējās Padomju Latvijas uz Sibīriju. Aukstajos Sibīrijas plašumos spēja izdzīvot tie, kuri sirdī nesa cilvēkmīlestību un ticību atgriešanās brīnumam. Grāmatā “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” Sandra Kalniete atklāj savas mātes Ligitas un vecmammas Emīlijas stāstu par izsūtījumā piedzīvoto un izjusto. Arī Čehova teātrī iestudētās izrādes centrā ir Ligita, kura dienu pirms izsūtījuma no brāļa saņēmusi dāvanā smalkas augstpapēžu kurpes, kas liktenīgi kļūst par viņas vienīgajiem apaviem pirmajā Sibīrijas gadā.

“Izrāde ir par sarunāšanos. Ja Emīlija nebūtu sarunājusies ar Ligitu, viņa, iespējams, nenodzīvotu pat vienu izsūtījuma ziemu. Ja es nebūtu spējīga sarunāties ar izrādes aktieriem par šo sarežģīto vēstures posmu - ņemot vērā, ka ikkatram no mums ir stipri atšķirīgs piedzimšanas un nobriešanas stāsts -, tad, iespējams, topošā izrāde nepārdzīvotu pat vienu mēģinājumu nedēļu. Es nesalīdzinu burtiski, jo tas nav salīdzināms. Bet nespēja sarunāties ož pēc trūdiem,” saka režisore Laura Groza.

Zīmīgi, ka izrādes aktieru sastāvā spēlēs latviešu, krievu, ukraiņu un baltkrievu izcelsmes aktieri, kas piešķir papildu emocionālo raksturu gan izrādes tapšanas procesā, gan sagaidāmajā izpildījumā.

Galveno Ligitas lomu spēlē aktrise Inga Misāne-Grasberga, pārējās lomās: Veronika Plotņikova, Olga Ņikuļina, Rodions Kuzmins un Ivans Streļcovs. Izrādes radošo komandu režisores Lauras Grozas vadībā veido kostīmu mākslinieki un scenogrāfi “MAREUNROL’S”, videomākslinieks “-8”, orģinālmūzikas autori Rūdolfs Dankfelds un Miķelis Putniņš, bet skatuves teksta autors ir Artūrs Dīcis, teksta tulkojumu krievu valodā veidojusi Lina Ovčiņņikova.

Iestudējums plānots bilingvāls - uz skatuves būs dzirdama gan latviešu, gan krievu valoda, kā arī būs nodrošināti titri ar tulkojumu.

Nākamās izrādes: 20. maijā plkst. 14.00 un 19.00, 21. maijā plkst. 17.00, 25. un 26. maijā plkst. 19.00, 27. maijā plkst. 14.00 un 19.00 un 30. maijā plkst. 19.00.

Savukārt 11. maijā tiks atklāta šai izrādei veltīta mākslas instalācija teātra skatlogu galerijā Kaļķu un Kalēju ielas krustojumā. Instalācijas autori būs mākslinieki “MAREUNROL’S”, un tā būs redzama ikvienam garāmgājējam teātra skatlogā Kaļķu un Kalēju ielas krustojumā. Izstādes kurators būs filozofs un publicists Igros Gubenko, kurš būs arī moderatros diskusiju panelim par “ērtiem un neērtiem” jautājumiem mūsu sabiedrībā. Pirmā diskusija plānota 22. maijā, un tā būs skatāma arī tiešsaistē.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Dzīvesstils

Agrs cīrulis, nakts pūce vai pat ja esi vienkārši laiski noguris. Kafija ir prātā ikreiz, kad kaut kas vajadzīgs, lai mūs pamodinātu vai mēs saņemtos pēcpusdienas darba cēlienam. Tā ir vispieņemamākā atspirdzinošā dzēriena ideja, kad nolemjat satikties ar draugiem, lai pavadītu laisku pēcpusdienu vai satiktos ar kādu paziņu. Tā ir maģiska dzira, jo paaugstina garastāvokli – vai tas būtu ar kofeīnu, vai tikai kafijas garšu.

Svarīgākais