Londonas Vollesa kolekcijā (Wallace Collection) sarīkota izstāde "Suņu portreti. No Geinsboro līdz Hoknijam". Tajā apskatāmi vairāk nekā 50 suņu portreti visdažādākajos žanros - glezniecība, tēlniecība, zīmējumi, juvelierizstrādājumi, fotogrāfijas un pat taksidermija.
Ne velti šī izstāde notiek Lielbritānijā. Šeit ir īsts suņu kults, daži pat joko, ka angļi labprātāk sarunājas ar suņiem, nevis ar cilvēkiem. Un suņu portreti var daudz ko pastāstīt ne tikai par mūsu mīluļiem, bet arī par mums pašiem - mūsu vērtībām, morālo pārliecību, vēlmi sekot modei utt.
Senākais izstādes darbs ir nezināma autora romiešu marmora skulptūra, kurā attēloti divi kurti.
Jaunākais ir mūsdienu mākslinieka un britu glezniecības klasiķa Deivida Hoknija takša portrets.
Savukārt visvērtīgākais eksponāts ir Leonardo da Vinči zīmuļa skice ar suņa ķepām.
Suņu attēli ir redzami jau alu gleznojumos, kas datējami ar laiku pirms 6000 gadiem, tie ir sastopami arī seno ēģiptiešu un babiloniešu mākslā. Senie grieķi mums ir atstājuši daudz dažādu šķirņu suņu attēlu un skulptūru - no kurtiem līdz sīkiem terjeriem.
Eiropas mākslā suņi bieži tika attēloti kopā ar saviem saimniekiem. Sākot ar XV un XVI gadsimtu, mākslinieki pamazām sāka izvirzīt suni priekšplānā, un XVII gadsimtā suņi kļuva par pilntiesīgiem un patstāvīgiem gleznu varoņiem.
Par suņu portretu žanra uzplaukuma laiku tiek uzskatīts karalienes Viktorijas valdīšanas periods. Viņas Majestāte dievināja savus suņus (pārsvarā tie bija spanieli), bieži pasūtīja un arī pati gleznoja to portretus.
Viens no slavenākajiem šā perioda darbiem ir Edvīna Lendsīra 1838. gadā pēc karalienes Viktorijas pasūtījuma tapušais svinīgais portrets, kurā uz samta un satīna fona attēloti trīs karaliskie suņi - Hectors, Nero un Dašs plus papagailis Lorijs.
Gatavojoties izstādei, tika atklāta informācija par suni, kas piederēja vienam no Vollesa kolekcijas dibinātājiem Ričardam Vollesam (Richard Wallace, 1818-1890). Viņam piederēja suns vārdā Snaips, viņa mīļākais kompanjons, kurš viņu pavadīja visos braucienos. Kad deviņpadsmitā gadsimta vidū kļuva pieejama fotogrāfija, Volles savu suni nofotografēja, izmantojot šo jauno tehniku. Tagad šis attēls ir apskatāms izstādē.
Galveno izstādi papildināja neliela fotoizstāde "Karaliene un viņas korgiji" par karalienes Elizabetes II attiecībām ar viņas mīļajiem suņiem. Viņas Majestātes valdīšanas laikā viņai bija apmēram 30 korgiji. Skatītāji var aplūkot viņu fotogrāfijas un uzzināt par viņu ciltsrakstiem.
Izstāde "Suņu portreti. No Geinsboro līdz Hoknijam" būs apskatāma līdz 15. oktobrim.
