Vērts apmeklēt: koncerti, izstādes, laikmetīgās dejas kamerfestivāls un ielīgošana ar Ievu Akurateri.
Pieminot skatītāju mīlēto aktrisi Lilitu Ozoliņu (1947-2023), Nacionālā Kino centra portālā filmas.lv izveidota filmu kolekcija, pievēršot uzmanību daudzveidīgām un arī mazāk zināmām aktrises kinolomām.
Aktrise Lilita Ozoliņa nav tikai Marta no seriāla “Ilgais ceļš kāpās” (1981, attēlā) - to pierāda šī filmu izlase, kur atrodamas visdažādākās spektra krāsas.
Lilita Ozoliņa daudzkārt intervijās stāstījusi, ka gribējusi savu dzīvi saistīt ar medicīnu, taču vidusskolas pēdējā gadā iestājās Rīgas kinostudijas Tautas kinoaktieru studijā, kur viņu ievēroja viens no pasniedzējiem, režisors Aloizs Brenčs, un uzticēja Lilitai pirmo kinodarbu - Veltas lomu spriedzes filmā “Kad lietus un vēji sitas logā” (1967). Brenčs arī pierunāja jauno debitanti turpināt aktiermeistarības apgūšanu toreizējās konservatorijas Teātra fakultātē, bet kinorežisori jau uzreiz sāka piedāvāt topošajai aktrisei lielas lomas - pirmo galveno lomu viņa nospēlēja režisora Imanta Krenberga pirmajā pilnmetrāžas spēlfilmā “Stari stiklā” (1969). Arī Aloizs Brenčs neaizmirst paša atklāto aktrisi un piešķir viņai nozīmīgu lomu vēlāk ļoti populārajā kriminālfilmā “Šahs briljantu karalienei” (1973).
Romantiski melodramatisku šķautni Lilitas Ozoliņas kinolomu sarakstā atklāj režisora Aleksandra Leimaņa piedāvājums - Māras loma muzikālajā komēdijā “Melnā vēža spīlēs” (1975). Zīmīgs pavērsiens Lilitas Ozoliņas kinoaktrises karjerā ir Vijas loma režisoru Vara Braslas un Gunāra Cilinska filmā “Ezera sonāte” (1976) - vēlāk ar laika distanci kritiķi vērtē, ka ekspresīvās brunetes tēls bijis pārsteigums, kas atklājis plašu dramatiskas aktrises diapazonu, bet pati Lilita Ozoliņa atzinusi, ka grima mākslinieces Rasmas Prandes piedāvātā parūka ļāvusi viņai atraisīties pavisam atšķirīgā tēlā.
Ar Ilzes lomu Gunāra Cilinska melodrāmā “Nakts bez putniem” (1978) Lilita Ozoliņa atgriežas pie romantiskās skaistules tēla, taču jau drīz atkal seko pārsteigums - „slinkā ļudne”, izlutinātā mātesmeita Anne Imanta Krenberga tautiskajā komēdijā “Īsa pamācība mīlēšanā” (1982). Cita spilgta raksturloma ir Lilitas Ozoliņas tēlotā pamāte Pate režisora Gunāra Pieša pasaku filmā “Maija un Paija” (1990).
Lilita Ozoliņa ir iemūžināta arī Nacionālā Kino centra filmu programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” - režisores Ināras Kolmanes filmā “Bille” (2018), kas portālā būs skatāma līdz 16. jūnijam..
