TOP10 notikumi kultūrā no 1. līdz 7. jūlijam

9.lapa

Kokļu izstāde Brīvdabas muzejā

Publicitātes foto

Sasaucoties ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas 150. gadadienu, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā no ceturtdienas, 29. jūnija, būs apskatāma kokles būves attīstībai veltīta izstāde “Dvēseles stīgas”.

Izstādes norises laikā notiks arī kokles spēles meistarklases ar Laimu Jansoni un Zani Sniķeri, sarunas ar kokļu meistariem un citi koklei veltīti pasākumi. Izstādes autore Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Izglītības un informācijas nodaļas vadītāja Mg. art. Rozīte Katrīna Spīča.

Kokle ir latviešu tautasdziesmās visvairāk apdziedātais tautas mūzikas instruments. No Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja 282 krājumā esošajiem mūzikas instrumentiem 64 ir kokles. Izstādē būs apskatāma kokles būvniecības vēsture Latvijas teritorijā no 19. līdz 20. gadsimtam, pētot tās vietu vispirms latviešu zemnieka sētā, tad skatot 20. gadsimta tradīcijas, un izstādes tematisko apskatu noslēdzot ar tradicionālās kokles attīstības tendencēm mūsdienās.

Pirmo reizi plašākai sabiedrībai būs apskatāma pasaulē lielākā kokle - dižkokle. Tā ir meistara Eduarda Krauksta 1947. gadā radītais instruments, kas nupat nonācis Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājumā līdz ar vēl vairāk nekā 10 meistara radītajiem instrumentiem. Līdzās tam tiks izstādītas kokles no visiem Latvijas novadiem un apmeklētājiem būs iespēja aplūkot gan labi zināmo vecmeistaru - Jāņa Poriķa un Pētera Korāta kokles, gan arī mazāk zināmu Latvijas meistaru darinājumus.

Īpaša vieta izstādē būs koklētājam - cilvēkam, kurš caur kokles stīgu vibrāciju atklāj daļu savas dvēseles.

Izstāde būs apskatāma līdz 2024. gada janvāra beigām.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Atceries, kas notika...?

Dzīvesstils

Tumšais laiks un īsā dienas gaisma rada nogurumu? Gada nogales tuvošanās izraisa papildu steigu un satraukumu? Centieties šajā laikā neaizmirst par sevi un izvērtēt, kā nodrošināt visu nepieciešamo savam organismam, aicina BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.