Slavenais franču pianists Dāvids Frē (David Fray), kurš izpelnījies pasaules mēroga atzinību par savām neordinārajām intelektuālajām Baha un Šūberta skaņdarbu interpretācijām, Latvijā uzstāsies pirmoreiz – 4. februārī mūziķis sniegs koncertu Rīgā, Lielajā Ģildē.
Viņa programmā iekļautas Franča Šūberta un Ferenca Lista kompozīcijas.
«…Viņa interpretācijas ir muzikāli noslīpētas, tehniski elegantas un spilgti demonstrē mūzikas intelektuālo komponenti,» raksta «The New York Times».
«Izsmalcināta», «izmeklēta», «tēlaina» un «virtuoza» - ar šādiem epitetiem kritiķi apraksta Frē meistarīgo spēli. «Baha, Mocarta, Bēthovena, Šūmaņa, Ravēla, Šostakoviča, Brāmsa un Šūberta mūzikas interpretācijas viņa izpildījumā ir tik mākslinieciskas un oriģinālas, ka grūti pat izprast, kā viņš tās paveic,” raksta «The Epoch Times».
Frē slavenākos Baha klaviermūzikas koncertus salīdzina ar Glena Gūlda priekšnesumiem - un Gūlds ir atzīts par vienu no harizmātiskākajiem Baha interpretiem visos laikos. Franču mūziķa spēle izceļas ar īpašu «sasaisti» - viņš spēj radīt neparastu līdzsvaru starp refleksiju un emocionalitāti, tehnisku rūpību un spēles poēziju.
Pianista pieeja darbam ietver trīs striktus pamatnoteikumus - «dziedi, svingo un domā» (angl. «sing, swing and think»). Kamēr noteikums «svingo» saistāms ar skaņdarba ritmisko uzbūvi, «dziedi un domā» atspoguļo izpildītāja personību - mūziķi Dāvidu Frē.
«Es cenšos likt manam instrumentam dziedāt. Klavieres ir brīnišķīgas, taču, spēlējot tās, ir nepieciešams pārvarēt rāmjus, ko uzliek to sitaminstrumenta daba. Es dodu priekšroku nevis taustiņu akrobātikai, bet spēles pārdomātībai. Mana pieeja ietver 10 procentus pirkstu darba un 90 procentus intelekta,» viņš skaidro. «Es gribu parādīt klausītājiem to skaistumu, kas parasti paliek nepamanīts. Jo māksla - tostarp mūzika - tiek radīta tieši tālab. Māksliniekam, mūziķim ir jāpalīdz skatītājam un klausītājam saredzēt, sadzirdēt un sajust.»
Dāvids Frē dzimis 1981. gadā Tarbas pilsētā Francijas Pirenejos. Abi mūziķa vecāki bija pedagogi - māte vācu valodas, tēvs - filozofijas skolotājs. Frē sāka mācīties klavierspēli četru gadu vecumā, pēc skolas beigšanas turpināja apgūt mūziķa arodu Parīzes Nacionālajā augstākajā konservatorijā, kur viņa pasniedzējs bija Žaks Ruvjē (Jacques Rouvier).
Uzaudzis vācu valodas un filozofisku spriedumu piesātinātā gaisotnē, mūziķis izvēlējās intelektuālu pieeju arī klavierspēlei. To papildinot ar teju fizisku simbiozi ar instrumentu un introspektīvu skaņu, viņš ļoti ātri izpelnījās pasaules ievērību un slavu.
2004. gadā Dāvids Frē uzvarēja Monreālas starptautiskajā mūzikas izpildītāju konkursā, bet jau 2006. gadā tika godināts ar stāvovācijām Parīzē, Šatlē teātrī, kur pēdējā brīdī bija uzaicināts aizstāt Elēnu Grimo.
Uzreiz pēc šīs uzstāšanās Frē kļuva par vienu no tiem retajiem jaunās paaudzes pianistiem, kas parakstījuši ekskluzīvu līgumu ar «Virgin Classics».
Pirmais Frē ieskaņotais CD «Bach & Boulez» nāca klajā jau 2007. gadā, un to par gada labāko albumu atzina laikraksti «London Times» un «Le Soir». Otrais - «Bach: Piano Concertos» (2008) - Baha klavierkoncertu ieraksts Brēmenes Filharmonijas kamerorķestra pavadījumā - saņēma Vācijas Skaņu ierakstu akadēmijas balvu. Tam sekoja albums «Schubert Impromptus Op.90 & Moments Musicaux» (2009), ko kritiķi augstu novērtēja par “pārsteidzošu spēles jūtīgumu un dziļu Franča Šūberta sarežģītās iekšējās pasaules izpratni».
Turpmākajos piecos gados Frē laida klajā vēl trīs diskus: «Mozart: Piano Concertos Nos. 22 & 25» (2010), «Bach: Piano Works» (2013) un «Schubert: Fantaisie» (2015). Pēdējais no tiem - Šūberta vēlīno darbu albums - izpelnījies britu žurnāla «Gramophone» apbalvojumu «Editor’s Choice» un slavēts kā «ārkārtīgi pārdomāts un aizkustinošs». 2008. gadā tapa Dāvida Frē darbam veltīta dokumentālā filma «Sing, Swing & Think», kuras režisors bija Brino Mosenžons.
Viesizrādes organizē Jevgēnija Vintura starptautiskā producentu apvienība «Winstag. Production, OU». Biļetes nopērkamas «Biļešu paradīzes» kasēs un bilesuparadize.lv. Sezonas partneri - kompānija "Amber Beverage Group" un "Era Esthetic".
