TOP 10 notikumi kultūrā no 13. līdz 19. jūlijam

2.lapa

Mākslas festivāls “Cēsis 2024”

Foto: publicitātes

No 13. jūlija līdz 24. augustam norisināsies 18. mākslas festivāls “Cēsis”. Kā ierasts, mākslas festivāls “Cēsis” apmeklētājiem ir sarūpējis daudzpusīgu programmu, sniedzot iespēju izbaudīt izmeklētas un augstvērtīgas mūzikas, vizuālās mākslas un teātra norises.

Šoreiz festivālu atklās izstāde “Sava pasaule. No neesoša muzeja krājumiem” Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā, kas interesentiem durvis vērs 13. jūlijā.

Publicitātes foto

Tās ekspozīcijā līdz 19. augustam būs apskatāmi 11 mākslinieku darbi no topošā Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma.

Tās pašas dienas vakarā apmeklētājiem būs iespēja baudīt arī pianista Matīsa Žilinska džeza trio priekšnesumu.

Tāpat no 13. jūlija līdz 19. augustam Cēsu Izstāžu namā būs aplūkojama jau par tradīciju kļuvusī festivāla patrona SEB bankas stipendiātu jubilejas izstāde “Izaugsmes stāsti. SEB stipendijai glezniecībā 15 gadi”. Izstāde dziļāk atklās stipendiju saņēmēju unikālo ceļu pretī virsotnēm un radošos sasniegumus.

Izstādes mākslas darbos atspoguļojas ideja par izaugsmi un attīstību mākslā, pievēršot uzmanību procesiem, transformācijām un attīstības posmiem.

Izstādē būs apskatāmi mākslinieku Neonillas Medvedevas, Ata Jākobsona, Zanes Tučas, Elzas Sīles, Laimdotas Steķes, Klāva Lora, Madaras Neikenas, Zīles Ziemeles, Sandras Strēles, Kristapa Priedes, Annas Pommeres, Krišjāņa Elvika, Madaras Kvēpas, Alises Builevicas un Katrīnas Biksones darbi.

Festivāla muzikālo programmu sestdien, 20. jūlijā, Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā turpinās koncerts “Vox Clara. Viduslaiku dziedājumi”, kurā klausītājus priecēs senās mūzikas ansamblis “Schola Cantorum Riga” Guntara Prāņa vadībā (attēlā).

Publicitātes foto

Koncertā skanēs viduslaiku sakrālā mūzika - gregoriskais korālis un dažādi vēlo viduslaiku polifoniskā repertuāra piemēri no vairākām Eiropas pilsētām.

Sestdien, 27. jūlijā, koncertzāles “Cēsis” skatuve uzmirdzēs Argentīnas tango karaļa Astora Pjacollas skaņās, klausītājiem piedāvājot viņa operitas jeb mazās operas “María de Buenos Aires” atskaņojumu.

Publicitātes foto

Uz skatuves titullomā būs iespēja redzēt čīliešu izcelsmes dīvu Lusianu Mansīni (Luciana Mancini, attēlā), Danielu Bonilju-Torresu (Daniel Bonilla-Torres), Daumantu Kalniņu, vijolnieku un atskaņojuma vadītāju Daniilu Bulajevu, bandoneonistu Artūru Noviku, sitaminstrumentālistu Reini Tomiņu, ģitāristu Miku Akotu, kā arī kamerorķestra “Davinspiro Camerata” mūziķus.

Publicitātes foto

Jau par festivāla tradīciju iedibinātā “Vāgneriāna” šogad turpināsies 3. augustā ar Riharda Vāgnera tetraloģijas “Nībelunga gredzens” noslēdzošo operu “Dievu mijkrēslis”.

Uz koncertzāles “Cēsis” skatuves kāps spoži pasaules un Latvijas opersolisti, lai kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Valsts Akadēmisko kori “Latvija” dedzīgā un pasaules atzinību strauji iemantojušā somu diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā atskaņotu šo Riharda Vāgnera meistardarbu.

Koncertatskaņojumā galvenajās lomās piedalīsies pasaules vadošie Vāgnera operu solisti. Zīgfrīda lomā - Mihaels Veiniuss (Michael Weinius, Zviedrija), Brinhildes lomā šogad iejutīsies dāņu soprāns Trīne Mellere (Trine Møller, Dānijā), Nībelunga Alberiha dēla - Hāgena - lomu dziedās viens no pieprasītākajiem Vāgnera lomu atveidotājiem, bass Ains Angers (Ain Anger, Igaunija), savukārt Gunters būs baritons Bogdans Baču (Bogdan Baciu, Rumānija). Blakus viņiem - starptautiski atzītās mūsu dziedātājas: valkīras Valtrautes lomā iejutīsies mecosoprāns Zanda Švēde, bet Gutrunes, Trešās nornas un Reinas meitas Voglindes lomas dziedās soprāns Liene Kinča. Citās lomās - Latvijas operas solisti Armands Siliņš, mecosoprāns Irma Pavāre un soprāns Aira Rūrāne. Video apjomīgajam “Dievu mijkrēšļa” iestudējumam gatavo kinorežisors Dāvis Sīmanis.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Dzīvesstils

“Jo aukstāks laiks aiz loga, jo vairāk vakarus gribas pavadīt mājās, skatoties filmas un aicinot ciemos draugus. Kādi tusiņi bez uzkodām? Un kādas uzkodas bez mērcītēm? No tā visa izriet, ka garajos un tumšajos vakaros mērcītes ir pat obligātas,” atzīmē virtuves huligāns Pipars.

Svarīgākais