3.lapa
Sestdien, 16. novembrī, plkst. 18.00 Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” gaidāms Latvijas 106. jubilejas koncerts.
Liepājas Simfoniskā orķestra priekšā stāsies diriģents Ainārs Rubiķis, un viņš ir izvēlējies virkni latviešu komponistu orķestra deju, kurās saklausāmas gan balles deju, gan tautas deju motīvi. Mūziku papildinās videomākslinieka “-8” īpaši šim notikumam radītas videoprojekcijas, kas skaņdarbus attēlos dejiskā rakstu un krāsu horeogrāfijā.
“Koncerta ideja dzima diezgan spontāni. Tie ir Latvijas svētki un svētkos mēs allaž esam mācējuši priecāties - dziedājuši un dancojuši.
Svētkus latvietis ir vienmēr svinējis, kaut piespiests pie zemes, tukšām kabatām, viņš ir cēlies, sakopis savu sētu, uzmetis baltu kreklu un saaicinājis savu saimi.
Man personīgi šī programma nozīmē, ka mums pietrūkst prieka. Ikdienas pelēcība, nesaskaitāmās valsts problēmas, cilvēku pagurums no tās. Es 16. novembrī svinēšu savas Zemes, savas Dabas un savu Debesu svētkus. Nāciet! Uzgriezīsim dancī vienu kārtīgu latviešu jandālu!” aicina Ainārs Rubiķis.
Koncerta pirmo daļu caurvīs koncertzāles mākslinieciskā vadītāja Oresta Silabrieža rakstītas etīdes par deju Latvijas un latviešu likteņos, savukārt otrajā daļā lielo zāli izgaismos videomākslinieka “-8” radītās videoprojekcijas, kuras viņš veidojis ar mērķi radīt klausītājam sajūtu it kā viņš pats atrastos kustībā, dejā.
“Brīžiem ļaujoties galvu reibinošām piruetēm, citkārt slīdot lēnā valsī, skatītājs izdejo ceļu cauri dažādām Latvijai raksturīgām ainavām, kas izsapņotas ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību,” vizualizācijas raksturo mākslinieks.
“-8” (attēlā) bijis Liepājas teātra videomākslinieks un Liepājas Universitātes (tagad - RTU Liepājas akadēmija) docētājs, patlaban brīvmākslinieks, veidojis video daudzām izrādēm Liepājas teātrī, Dailes teātrī, Latvijas Nacionālajā operā, Riharda Dubras operas “Suitu sāga” uzvedumam, Liepājas amatiermākslinieku koncertam “Saules pielijuši” (2023), vairākkārt nominēts “Spēlmaņu nakts” balvai, ieguvis titulu “Gada liepājnieks 2015”.
Muzikālajā programmā iekļauta skatuves dejas klasika - Jurjānu Andreja četrdaļu cikls, kur goda vietā ir slavenās pāru dejas “Jandāls” un “Ačkups”. Būs arī līdzīgā stilā komponētā Jāņa Ķepīša svīta, kuru vainago teju ikvienam zināmā meldija “Es mācēju danci vest”. No Emiļa Melngaiļa iedvesmojies Edmunds Goldšteins, kurš zīmējis daudzkrāsainas ainas iz Mērdzenes gadatirgus Latgalē.
Līdzīgā garā rīkojies arī mūsu ievērojamais Liepājā dzimušais komponists Tālivaldis Ķeniņš, sacerot “Tautas deju un fūgu nr. 2”. Ar savu raksturīgo humoru Pēteris Plakidis darinājis “Dziedošo prelūdiju un dancojošo fūgu”, kur visam galā kā tāds lauku dieviņa smaids uzplaiksnī “Tūdaliņ, tagadiņ” motīvs.
Elegantas dāmas un iznesīgi kavalieri sveču tūkstošu gaismā satiksies gaisīgā dejā Imanta Kalniņa Sestās simfonijas III daļā “Balle pilī”.
Jāzeps Mediņš savu “Fantastisku valsi” radījis mirdzošu kroņlukturu un spocīgu pusnakts ēnu saspēlē. Ģederts Ramans “Valsi ekspromtu” komponējis ar pirmās iemīlēšanās svaigumu. Visubeidzot Romualds Kalsons ar kino klasiku - “Tango” no Dzidras Ritenbergas filmas “Šīs bīstamās balkona durvis”.
Video - Orests Silabriedis iepazīstina ar valsts svētku koncertprogrammu:
