12.lapa
PIRMIZRĀDE
Pirmdien, 10. februārī, un pirmdien, 24. februārī, plkst. 19.00 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Elizabetes ielā 57a, dz. 26) būs iespēja noskatīties izrādi “Isadora Duncan”, kura tapusi pēc Ala Vainera (Al Wainer, ASV) lugas motīviem.
Baskājainā dejotāja - ko tas nozīmē? Isadora novilka puantes, kas lika dejotājām graciozi, bet sāpīgi balansēt uz mazītiņa atbalsta punkta, un nostājās uz zemes basām, stabilām pēdām.
Viņa novilka korseti un atļāvās dejā izpaust to, kam gadsimtiem ilgi uz skatuves bija ļauts parādīties tikai precīzās, kanoniskās klasiskā baleta kustību līnijās - sievietes dabu, pretrunīgu, auglīgu un krāšņu, un, jā, arī traģisku.
Izrāde uzdod jautājumu: kas ir tas, ko mēs redzam uz skatuves - māksla vai cilvēks? Vai ir iespējams nodalīt mākslinieka personību no mākslas darba, vai varbūt visa viņa dzīve ir mākslas darbs, kurā viņš iemieso savas pārliecības? Ko sevī redz pats mākslinieks, vienatnē, viesnīcas numurā, pēc uzstāšanās?
Vai ir kāda ētiska robeža publikas ziņkārē uzšķēržot mākslinieka dzīvi, kuru pārkāpjot kaut kas no mākslas burvības tiek neatgriezeniski zaudēts?
Režisore - Anta Priedīte, Isadoras lomā iejutīsies Liepājas teātra aktrise Karīna Tatarinova.
Aisedora Dunkane (Isadora Duncan, 1878 - 1927) bija pirmā baskājainā dejotāja, brīvās dejas stila radītāja un patiesi ģeniāla dejas improvizatore, kuras traģiskais, pretrunām pilnais dzīves gājumus un spožā dejas māksla radusi atspoguļojumu dažādos mākslas žanros.
Izrādes apmeklētājiem Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā būs iespēja aplūkot pastāvīgo ekspozīciju, kā arī izstādi Ķermeņa dzeja. Aisedora un Raimonds Dunkani un plastiskās dejas tradīcija Latvijā 20. gs. 20.-30. gados.
