Kad man kāds jautāja, kas ir mans sapņu ceļojuma galamērķis, es atbildēju – Parīze. Redzēt savām acīm Eifeļa torni. Īpaši naktī, kad tornis mirdz visā krāšņumā.
Līdz šim biju redzējusi Eifeļa torni bildēs, mūzikas videoklipos, dažādās filmās. Vēl salīdzinoši nesen: Netflix seriālā “Emily in Paris”, bet tad, kad pati ieraudzīju savām acīm, es iespiedzos. Bez glaimiem. Emocijas patiesi sita augstu vilni, jo kopā ar ģimeni piepildījām sapni, ko lolojām vairākus gadus. Turklāt redzot Eifeli, savām acīm, pēkšņi apstājas laiks.
Šeit patiesi valda kaut kas maģisks. Mazliet pat ārpasaulīgs, ko grūti vārdos izteikt.
Eifeļa tornis ir Parīzes augstākā ēka un galvenais simbols, kas gada laikā piesaista miljoniem tūristu un ir apbrīnots vairākās paaudzēs.
Tornis atrodas Parīzes “Champ de Mars” reģionā, pie Sēnas upes. Tas ir izgatavots no čuguna. Torni uzbūvēja Gustava Eifeļa uzņēmums 1889. gadā.
Eifeli var aplūkot no dažādām pusēm. Viens no populārākajiem veidiem: uzbraukt ar liftu un redzēt Eifeli iekšpusē.
Mēs izvēlējāmies šo ekskluzīvo iespēju atstāt nākamajai reizei, tāpēc kopā ar ģimeni devāmies uz kuģīti, kas maksāja 18 eiro, lai stundas laikā aplūkotu Eifeli mazliet “tuvāk”, kā arī iepazītu Parīzes vecpilsētu.
Kopš 2000. gada tornis mirdz, veidojot gaismas šovu. Katras stundas pirmās piecas minūtes. No plkst. 22:00 līdz pusnaktij.
Tornis tika pabeigts 1889. gada 31. martā, un tā bija augstākā cilvēka radītā ēka pasaulē 41 gadu (līdz Ņujorkas Chrysler ēkas celtniecībai).
Eifeļa tornim ir trīs stāvi, kas ir atvērti apmeklētājiem. Starp šiem stāviem, pirmajā un otrajā stāvā, atrodas restorāni.
Trešajā stāva augšējā platforma ir 276 metrus augsta. Šī ir augstākā platforma Eiropas Savienībā.
Mēs izvēlējāmies Eifeli raudzīt gan dienas gaismā, gan vakara tumsā. Tas tāpēc, lai redzētu, kā Eifelis mirdz. Protams, arī dienas gaismā Eifelis neatstāja vienaldzīgu, bet tumsā sajūtas bija pavisam citas. Laimes asaras acīs piezagās momentā.
Vēlos gan piebilst, ka paralēli ir jābūt uzmanīgiem, jo Parīze pasaulē ir pazīstama ar augstu zādzību līmeni.
Arī taksometri un autobusi riņķo blakus Eifelim dinamiski, tāpēc ir jābūt vērīgiem. Prieks, ka šeit domā arī par drošību, pirms ieejas apskatot somas.
Iepirkties Parīzē var ar glanci, jo suvenīri ir uz katra stūra. Magnētiņi, kartītes, Eifeļa torņi dažādās krāsās, beretes un kas tik vēl ne.
Manu uzmanību piesasitīja mākslinieki, kas savas gleznas bija radījuši uz kanvām, lai tās var pārvest mājās.
Cenas arī bija zemas. Par šo kanvu, ko mājās ielikt rāmītī, es samaksāju 10 eiro, bet par Eifeļa torni, kas kalpos kā atgādinājums par piedzīvoto, 6 eiro.
Biļete ar pieeju liftam - otrajam stāvam:
Biļete ar pieeju liftam - Pa vidu:
Biļete ar pieeju kāpnēm - otrajam stāvam:
Kombinētā biļete: pieeja kāpnēm 2. stāvam + liftam līdz augšai:
Vairāk par piesardzību Parīzē lasi šeit, bet par Luvras muzeju vairāk lasi šeit.