Domāju daudzi piekritīs, ka novembris ir vispiemērotākais mēnesis grāmatu lasīšanai. Pulkstenis ir pagriezts tuvāk vakara tumsai, un kas var būt spirdzinošāks un reizē relaksējošāks par grāmatu lasīšanu.
Nesen runāju ar vienu paziņu, kura atzinās, ka pa vasaru sapirkusi grāmatas, salikusi tās kaudzītē, un gaida savu startu. Tas man lika aizdomāties par to, kā vairāk sevi mīlēt un lutināt. Un tiešām, vasarā, kad dienas suta ir nogājusi, vakari sauc ārā. Kādam tās ir draugu satikšanās, kādam pastaigas, bet tā ir darbošanās ārpusē.
Savukārt atvasara ar uzkrāto D vitamīnu un vasaras saules enerģiju septembrī un krāšņo lapkriti oktobrī, burtiski dīda kustēties. Un kad vējš lielāko lapu daudzumu aizpūtis, burtiski tiecamies pēc kūpošas kakao tasītes un grāmatu lasīšanas.
Tomēr bez omulības un mājīguma, ko ienes grāmatu lasīšana, šai nodarbei ir arī virkne gluži vai terapeitisku iedarbību.
Jaunās tehnoloģijas mainījušas lasīšanas paradumus. Portatīvie datori, e-lasītāji, planšetdatori un citas viedās ierīces nodrošina jaunas lasīšanas platformas, jāiemācās tikai tās pārvaldīt, lai ritinot, noklikšķinot vai pieskaroties, mēs lasītu.
Grāmatu lasīšana ir prāta ceļojums, odiseja, kas parasto pārvērš neparastajā. Tā ir atslēga uz dažādām pasaulēm un perspektīvām, kas atver durvis iztēlei. Pāršķirot katru lapu, kļūstam gudrāki, izjūtam empātiju un dodamies jaunos piedzīvojumus. Grāmatas ir mentori, kas čukst pagātnes noslēpumus, dalās sapņos par nākotni un rosina radošumu tagadnē.
Lasīšana sniedz daudz priekšrocību, kas ir vairāk par vienkāršu zināšanu iegūšanu. Tās ietekme uz kognitīvo, emocionālo, izglītojošo un profesionālo labklājību ir dziļa un daudzpusīga.
Lasīšana ir spēcīgs smadzeņu darbības uzlabošanas veids. Tā stimulē garīgos procesus, uzturot smadzenes aktīvas un nodarbinātas, kas palīdz uzlabot atmiņu. Regulāra lasīšana stiprina neironu tīklus, ļaujot ātrāk un efektīvāk apstrādāt informāciju. Tā pilnveido arī analītiskās prasmes, jo teksta atšifrēšanai un interpretācijai nepieciešama kritiskā domāšana un izpratne. Būtībā lasīšana darbojas kā treniņš smadzenēm, ar vecumu aizsargā arī pret garīgo pavājināšanos.
Tāpat lasīšana palīdz attīstīt kritisko domāšanu, kas ir svarīga mūsdienu pasaulē, kur dezinformācijas lavīna izraisa trauksmi, depresiju, naidu un vispārēju neapmierinātību ar dzīvi. Bieži izmantojam kritiskās domāšanas prasmes, pat neapzinoties.
Pieņemot lēmumu pat ļoti vienkāršās dzīves situācijās, piemēram, ko ēst brokastīs. Kritiskā domāšana ir spēja interpretēt, novērtēt un analizēt pieejamos faktus un informāciju, veidot spriedumu vai izlemt, vai kaut kas ir pareizi vai nepareizi.
Un tieši nepārtraukta grāmatu lasīšana uztrenē šo spēju. Lūk, viens piemērs: laikapstākļu telefona aplikācijā rakstīts, ka būs "saulaina diena", bet redzam, ka aiz loga līst. Kritiskā domāšana palīdzēs izvērtēt situāciju un paņemt lietussargu.
Kā trešo lielo un daļēji neapzināto ieguvumu var minēt fantāziju jeb radošu pieeju. Lasīšana ļauj paplašināt savu redzesloku un piedzīvot stāstus, ko nekad nepiedzīvotu reālajā dzīvē. Lasot “atveras acis” jaunām idejām un perspektīvām, kā arī izpētot jaunas kultūras un tradīcijas, paplašina zināšanas. Lasot grāmatu, ļaujam sev iztēloties lasīto un savā prātā zīmējam attēlus, kad autors apraksta, kā izskatās istaba vai daba. Lasīšana ļauj aizbēgt no realitātes.
Lasīšana ir nozīmīgs stresa mazināšanas līdzeklis. Grāmatu saturs, īpaši daiļliteratūra, ļauj cilvēkiem izvairīties no ikdienas dzīves spiediena, sniedz relaksāciju un garīgi mierina. Turklāt tām piemīt unikāla spēja veicināt empātiju. Iedziļinoties varoņu stāstos un pieredzēs, attīstās dziļāka izpratne un līdzjūtība pret citiem, tā uzlabojot savu emocionālo inteliģenci. Turklāt lasīšana ir saistīta ar garastāvokļa uzlabošanos, sniedzot sasnieguma sajūtu un prieku, kas rodas, iesaistoties stāstā.
Lasīšanas izglītojošās priekšrocības ir milzīgas. Tā atklāj cilvēkiem plašāku vārdu krājumu un uzlabo valodu prasmi.
Karjeras un profesionālās izaugsmes ziņā lasīšanai viennozīmīgi ir galvenā loma. Tā palīdz būt informētiem par jaunākajām tendencēm un notikumiem attiecīgajās jomās. Lasīšana paplašina arī redzesloku, veicinot jaunas inovācijas spējas, mudina domāt ārpus rāmjiem, sniedzot lasītājiem plašu ideju un viedokļu klāstu. Strauji mainīgajā profesionālajā vidē spēja domāt kritiski un radoši ir nenovērtējama, un regulāra lasīšana attīsta šīs būtiskās prasmes.
Bils Geitss ir viens no veiksmīgākajiem cilvēkiem pasaulē, un viņš ir dedzīgs lasītājs. Kādā intervijā viņš saka, ka izlasot 50 grāmatas gadā. Veiksmīgi cilvēki kopumā daudz lasa. Viņi dod priekšroku izglītībai, nevis izklaidei. Viens no pasaulē bagātākajiem cilvēkiem Vorens Bafets, amerikāņu investors un uzņēmējs, savos 94 gados lasa katru dienu.
Dzīvojam paradoksālā un pretrunu pilnā laikā. Mediji skaļi runā par sabiedrības nevēlēšanos lasīt, lielās atlaides grāmatnīcu logos kliedz pēc izmisuma, savukārt slavenības dibina grāmatu klubiņus, veido grāmatu topus, raksta pašas.
Jaunākie ES oficiāli pasūtītie pētījumi ir atklājuši satraucošu tendenci: vairāk nekā 50 procentu pieaugušo Eiropā pēdējā gada laikā nav izlasījuši nevienu grāmatu. Vēl ļaunāk ir jauniešu vidū.
Savukārt Kolumbijas Universitātes (ASV) veiktajā pētījumā atklājas patiesi pārsteidzoši fakti, kas atklāj, ka lielākai daļu studentu uzdoto grāmatu lasīšana ir nebijusi un pat biedējoša pieredze. Izrādās, ka pēdējos 26 gados (kopš 1998. gada) valsts vidusskolās neprasa izlasīt veselu grāmatu. Skolēniem iedod darbu fragmentus, dzeju aprakstus, bet neliek izlasīt grāmatu no vāka līdz vākam.
Izrādās, ka ir izpētīts, kad vislabāk lasīt attiecīgo literatūru.
Lasīšana agri no rīta (īpaši no plkst. 4 līdz 7) ir labvēlīgs laiks, lai lasītu uzziņu literatūru. Zinātne arī apstiprinājusi, ka vairumam cilvēku smadzenes no rītiem strādā ātrāk. Ir svarīgi atzīmēt, ka nebūs labi lasīt no rītiem, kad neesat pietiekami atpūties vai kad esat strādājis visu nakti.
Bet, ja esat izgulējuši savas 7 zelta miega stundas, tad šajā laikā izlasīto sapratīsiet efektīvāk. Tas patiešām ir viens no labākajiem laikiem, lai lasītu, saprastu un izpētītu.
Savukārt lasīšana no plkst. 18 līdz 21 ieteicama, ja lasāt daiļliteratūru. Zinātnieki arī uzsver, ka lasīt pirms miega nav veselīgi, jo smadzenes turpina darboties.
Un vēl viens ieteikums - lasot labāk neēst, jo lasot nepamanām signālus, ko ķermenis sūta, norādot, ka esam paēduši. Tāpēc kakao vai smaržīgas tējas tasīte ir labākais sabiedrotais grāmatu lasīšanai.
