Visiekārojamākais apģērbs - biksītes

© Publicitātes foto

Biksīšu izvēle ikdienā sniedzas daudz tālāk nekā praktiski apsvērumi - ērtums vai siltums, tās kaut kādā ziņā ir daļa no mūsu identitātes.

Patiesības labad gan jāsaka, ka nav dzirdēts, ka vīrieši teiktu: ”Ai, bija slikta diena, iepriecināšu sevi ar jaunām apakšbiksēm”. Savukārt, mēs, meitenes, bieži sevi palutinām ar kādu no šā intīmā apģērba gabaliem.

Publicitātes foto

Domājot par sieviešu apakšveļu, galvā var rasties dažādi tēli. Tā varētu būt viena no seksīgajām reklāmām, kas tiek attēlota žurnālos vai lielo ielu veikalu skatlogos ar skaistiem un skulptūrām līdzīgiem modeļiem. Tas varētu būt dārgais mežģīņu apakšveļas komplekts, ko redzējāt pēdējo reizi, kad devāties iepirkties.

Vai arī tas var būt baltas, ērtas kokvilnas biksītes, kad priekšā ir smaga darba diena. Sieviešu apakšveļa var būt dažāda veida, formas, krāsas un materiāla, un tā var uzņemties dažādas lomas visas dienas garumā. Tā var būt ikdienišķa ikdienas rutīna vai arī tas varētu nozīmēt daudz vairāk, ja, piemēram, to kāds ieraudzīs jebkurā diennakts laikā.

Tāpēc šķiet, ka apakšveļai ir mazāka vai lielāka nozīme attiecībā uz to, kā tā veido sievietes ķermeni, kopējo izskatu un to, kā viņa jūtas.

Runājot par “pareizās” apakšveļas valkāšanu “pareizajam” gadījumam, šķiet, ka apakšveļa ir cieši saistīta ar mīlestību un seksu un ka apakšveļa šajos “aktos” tiek izmantota kā resurss. Un kā teicis slavenais vācu dramaturgs Bertolts Brehts: “No šūpuļa līdz zārkam apakšveļa ir pirmajā vietā.”

Nedaudz vēstures

Publicitātes foto

Apakšveļa kā daļa no ģērbšanās vēsturiski ir izmantota, lai sievietes ķermeni veidotu “atbilstoši” siluetam, lai apburtu un kopumā kalpotu kā veids, kā atšķirt dzimumus. Apakšveļas intīmā loma vēsturiski to ir padarījusi par nozīmīgu sociālo un kultūras atšķirību marķieri.

Dažas no pirmajām pazīmēm, ka apakšveļa ir saistīta ar šķiru vai dzimuma atšķirībām, meklējama viduslaikos; tomēr kopš tā laika sieviešu apakšveļas dizains un funkcionalitāte ir mainījusies paralēli izmaiņām virsdrēbēs un modē kopumā.

Šīs izmaiņas sekoja lielākām sociālajām pārmaiņām sieviešu dzīvē, piemēram, Viktorijas laikmeta korsetes izmantošanai, kas bija nedabiski cieša, lai atšķirtu vidusšķiras sievietes no strādnieku šķiras sievietēm un apzīmētu fiziskā darba trūkumu pirmajām.

Vai sievietes, kuras divdesmitā gadsimta sākumā brauca ar velosipēdiem un tāpēc bija nepieciešama daudz vienkāršāka apakšveļa, vai masveidā ražotas apakšveļas parādīšanās ar jaunu materiālu, piemēram, neilonu, kas padarīja apakšveļu lētāku.

Dažu būtisku pētījumu empīriskie dati liecina, ka apakšveļa ir cieši saistīta ar sievietes identitāti, jo tā darbojas gan kā virsdrēbju un ķermeņa atbalsts, gan arī kā līdzeklis sevis pilnveidošanai.

Plašsaziņas līdzekļi un populārā kultūra ir veicinājuši apakšveļas sasaisti ar sievišķo identitāti, jo uzsvars tiek likts uz to, kā apakšveļa var veidot ķermeni, lai tas kļūtu par “labāku” un iekārojamāku.

Publicitātes foto

Sievietes “apgūst”, kā valkāt “pareizo” apakšveļu atbilstoši dažādām situācijām, kontekstiem vai dzīves posmiem. Pētījumi liecina, ka sievietes apakšveļai piešķir dažādus svarīguma līmeņus atkarībā no tā, vai tā ir paslēpta vai redzama, un fiziskas un psiholoģiskas sajūtas, ko rada apakšveļa, piemēram, justies ērti savā darba vietā vai vingrojot, vai justies pārliecinātai un seksīgai, valkājot īpašu apakšveļu.

Bet kurš to uzvilka pirmais? Biksītēm līdzīgas apakšveļa Ēģiptē ir jau 4400. gadu pirms mūsu ēras. Tas parasti tika izgatavotas no lina vai kazādas sievietēm, kurām ir menstruācijas. Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāji — daudzi starp kājām valkāja pusgarās drānas, ādas sloknes, mizas šķiedras. Haņu dinastijā sievietes valkāja pieguļošas tunikas kā apakšveļu, kas izgatavota no kokvilnas vai zīda.

20 vēsturiski un interesanti fakti

1.Senajā Romā sievietes nēsāja grūti izrunājama nosaukuma apakšveļu - subligaculum. Tās izskatījās ļoti līdzīgi kā mūsdienās bikini apakšdaļa. Subligaculum bija vairāki varianti, vieni izskatījās arī pēc bokseršortiem. Izskatās, ka apakšveļas mode ir apgājusi veselu riņķi. Kā teica filmas “The Holdovers” (“Atstātie”,2023) viens no galvenajiem varoņiem (kas bija agrīnās civilizācijas, tostarp Senās Romas vēstures skolotājs): “Vēsture nav vienkārša pagātnes pētīšana, tā ir tagadnes izprašana.”

Publicitātes foto

2.Apakšveļu, ir īpaši stringus un tongus agrāk sauca par vaļa asti. 2000. gadu sākumā, kad populāri bija zem jostas vietas džinsi, Y - forma jeb vaļa aste uz gurniem bija tas, ko varēja labi saskatīt. Ļoti labi varēja pamanīt tongus, jo tiem bija augsts viduklis un košas krāsas.

3.16. gadsimtā apakšveļu mēdza dēvēt par “atvilktnēm”. Cilvēki pat teica “aizvelc atvilktnes”, jo tās, tāpat kā apakšveļu, velk (uzvilkt, aizvilkt, novilkt). Tās dažreiz arī mēda saukt par “tirer”, kas franču valodā nozīmē “vilkt”.

4.Viktorijas ēras laikā atvērtā apakšveļa jeb apakšveļa bez dibena bija standarts jo tika uzskatīts, ka tāda veida apakšveļa ir higēniskāka par tagad mums ierasto. Ironiski, ka kankan dejotājas Parīzē atkal atdzīvināja aizvērto apakšveļu jeb mūsdienu apakšveļas konceptu.

5.Itālijā ir paraža: Jauno gadu sākot, ir jāvelk sarkanas krāsas apakšveļa. Tas nesot veiksmi. Sievietes visā valstī izvelk ārā savu kvalitatīvāko sarkano apakšveļu un sāk gadu uz labas nots. Tās pat sauc par “veiksmes apenēm”.

6.Vidēji eiropietei pieder aptuveni 21 pāris apakšveļas. Apmēram 10% sieviešu pieder vairāk nekā 35 pāri.

7.Desmit gadus vecais Džeks Singers no Vorvikas, Ņujorkas štatā, 2010. gada 13. jūnijā vienlaikus valkāja 215 pārus apakšveļas. Viņš pārspēja iepriekšējo rekordu — 200 pāru.

8.Lai gan apakšveļu var vilkt vai nevilkt zem kilta, tradīcija uzskata, ka “īsts skots” nevalkās neko.

9.Modes tendenču analītiķi novēro, ka sieviete, kas valkā g-stringu, parasti ir sieviete, kura jūtas netraucētāka un drošāka, demonstrējot savu ķermeni. Seksuāli viņa labprātāk izmēģina dažādas un radošas pozīcijas.

10.2022. gada aptauja atklāja, ka Amerikā 9% vīriešu ir vismaz 10 gadus veca apakšveļa. Piecpadsmit procentiem pieder apakšveļa, kas ir vecumā no 5 līdz 9 gadiem.

11. 2018. gadā veikta aptauja atklāja, ka 60% franču vīriešu katru dienu maina apakšveļu. Aptuveni 75% franču sieviešu maina apakšveļu katru dienu.

12.Vientuļie cilvēki retāk maina apakšveļu katru dienu nekā precējušies — attiecīgi 82% pret 88%

13. Nesen Edinburgā notikušajā izsolē karalienes Viktorijas apakšveļas pāris tika pārdots par 9375 mārciņām. Bikses tika izgatavotas no balta krēmkrāsas auduma un tajās bija izšūti viņas iniciāļi VR (Viktorija Regīna).

14.Ēģiptes faraons Tutanhamons tika apglabāts ar 145 apakšbiksēm

15.Mormoņiem ir svēta apakšveļa, ko viņi uzskata par “Dieva bruņām”.

16.Apakšveļa bieži izmantota kā simbols. Piemēram, 60. gados “krūšturu dedzinātāji” protestēja pret to, kā sabiedrība diskriminēja sievietes un ierobežoja viņu izskatu. Turklāt pēc Otrā pasaules kara franču sievietēm, kurām bija attiecības ar vācu karavīriem, ne tikai noskuva galvas, bet viņas bija spiestas staigāt pa ielām vienā apakšveļā.

17.Somijā vārds “kalsarikännit” nozīmē piedzerties mājās vienatnē apakšveļā.

18.Vai zinājāt, ka Taizemē ar likumu ir aizliegts iziet no mājas bez apakšveļas?

19.Vai zināji, ka biksītes ir ievērojami populārākas par bokseriem? Pētījumi liecina, ka 41 procents vīriešu izvēlas valkāt biksītes, bet tikai 27 procenti valkā bokserus. Interesanti ko nēsā pārējie 32 procenti?

20.”Disneyland” darba līgumā bija punkts, ka darbā jānēsā tikai tās apakšbikses, ko katru rītu izsniedz kopā ar kostīmu. Likums darbojās līdz 2001. gadam.

Dzīvesstils

“Jo aukstāks laiks aiz loga, jo vairāk vakarus gribas pavadīt mājās, skatoties filmas un aicinot ciemos draugus. Kādi tusiņi bez uzkodām? Un kādas uzkodas bez mērcītēm? No tā visa izriet, ka garajos un tumšajos vakaros mērcītes ir pat obligātas,” atzīmē virtuves huligāns Pipars.