Šā gada vasara tiek uzskatīta par karstāko vasaru vēsturē. 2023.gada jūnija, jūlija un augusta temperatūras, saskaitot kopā, bija par 0.23 grādiem karstākas nekā jebkad bija bijušas.
Lielie karstumi, kas šovasar pāršalca pasauli, aizsāka daudzus katastrofālus ugunsgrēkus Havajās un Kanādā (iemesls, kāpēc Ņujorka vienu brīdi bija gaiss sarkanā krāsā), nāvīgus karstuma viļņus Dienvidamerikā, Japānā, Eiropā un ASV, kā arī bija iespējamais cēlonis smagajiem lietiem Itālijā, Grieķijā, un Centrāleiropā.
Vairāku valstu valdības vai nu neko nedara lietas labā, vai arī to dara pārāk lēni. 30. novembrī Dubaijā sākās ANO Klimatu pārmaiņu konference (COP28), kur beidzot tiks pārspriestas samilzušās klimata izmaiņas problēmas. Tāpat tajā diskutēs par to, ko katra valsts ir izdarījusi kopš 2015. gadā, kad Parīzē tika parakstīts nolīgums par klimata pārmaiņu ierobežošanu, izvirzot mērķi saglabāt globālo sasilšanu drošā līmenī.
Piedāvājam 10 skaitļus, kas raksturo pašreizējo Zemes stāvokli, sākot no temperatūrām un beidzot ar iztērētajiem naudas līdzekļiem.
1.3 grādi pēc Celsija - par tik grādiem ir pacēlusies vidējā temperatūra pasaulē kopš Industriālās revolūcijas sākuma. Masu fosiliju dedzināšana sāka ietekmēt Zemes klimatu jau kopš 19. gadsimta otrajā pusē, kad tika reģistrēti pirmie globālie karstuma rekordi - industriālās revolūcijas pirmās sekas, taču visvairāk Zeme ir uzkarsusi, sākot no 1970. gadiem.
Eksperti saka - šajos 50 gados globālā temperatūra ir cēlusies ātrāk nekā iepriekšējos 2000 gados kopā. Pagājušajā oktobrī noslēdzās karstākais 12 mēnešu cikls visā vēsturē, un 2023. gads brīžiem ir vēl karstāks nekā 2022. gads. Un visi dokumentētie karstākie gadi ir bijuši, sākot tikai no 2015. gada. Ja temperatūras pieaugums pārsniegs 2 grādus pēc Celsija, tad to jau varēs uzskatīt par katastrofu - vēl karstākas svelmes, postošākas vētras, mežu un labības izdegšana, jūras līmeņa pacelšanās (kas apdraudētu visas krasta pilsētas un mazās salas).
4.3 triljoni dolāru - tik daudz naudas pasaule ir iztērējusi dabas katastrofu dēļ. Līdz ko aug temperatūra, aug arī dabas katastrofu biežums un nopietnība. Karstuma viļņi ir nāvējošāki, tropiskie cikloni noturīgāki, plūdi un sausumi plašāki un ugunsgrēki - neapdzēšamāki. 2023. gadā bija rekordliels dabas katastrofu skaits, zinātnieki un eksperti saka, ka nākotnē to skaits tikai pieaugs.
Pēc Pasaules Meteoroloģiskās organizācijas datiem pēdējo 50 gadu laikā ir tikušas reģistrētas gandrīz 12 000 ar temperatūru, klimatu vai ūdeni saistītas katastrofas. Tās ir iztērējušas triljoniem dolāru un paņēmušas vairāk nekā 2 miljonus dzīvības.
4.4 milimetri - par tik ir pieaudzis jūras līmenis visā pasaulē. Lielo karstumu dēļ kūst ledāji un sasilst okeāni, liekot tiem izplesties. Zinātnieki ir izmērījuši, ka katru gadu ūdens līmenis pieaug par 4.4 milimetriem, un ik pēc 10 gadiem tas pieaugs vēl par 1 milimetru. Lai arī tie izklausās pēc niecīgiem cipariem, tie noteikti tādi nav.
Katru gadu poli un ledāji zaudē apmēram 1.2 triljoniem tonnas ledus, un zaudējumi tikai pieaug vismaz par 57% kopš 1990.gadiem. Galvenais ūdens līmeņa celšanās iemesls ir tieši ledus kušana. Šogad vasarā internetu pārņēma šausmas, kad kādā no poliem vasarā uzziedēja pirmās puķes. Ja ūdens līmenis joprojām celsies tikpat strauji, jau pēc pāris gadiem visas krasta pilsētas būs apdraudētas.
Mazāk nekā 6 gadi - pēc tik ilga laika pasaule varētu sasniegt vienu no Parīzes nolīgumā minētajām temperatūras pieauguma robežām - 1.5 grādi. Pasaulei atliek arvien mazāk un mazāk laika, lai varētu sasniegt savu mērķi un nepārsniegt temperatūras pieauguma robežu līdz 1.5 grādiem. Tas nozīmē, ka cilvēki var saražot tikai vēl 250 miljardus tonnas oglekļa dioksīdu, lai būtu tikai iespēja saglabāt temperatūru līdz robežai.
Katru gadu cilvēki saražo un atstāj atmosfērā aptuveni 40 miljardus tonnu oglekļa dioksīda. Kamēr vairāki pētījumi rāda to, ka cilvēkiem un pasaulei ir pilnīgi iespējams palikt zem 1.5 grādu robežas, nekad nav zināms, kas tieši var noiet greizi. Diemžēl pašlaik cilvēki un sabiedrība nav tik saliedēta, lai varētu īstenot kādu no plāniem, un laiks rit.
43% - par tik procentiem palielinās siltumnīcas efekts, lai līdz 2030. gadam būtu sasniegta pirmā robeža jeb 1.5 grādu temperatūras pieaugums. Lai pasaulei vispār būtu jebkādas cerības nesasniegt šo robežu, būtu jāveic daudzi un nopietni soļi, kurus ne visi būtu gatavi spert. Īsumā, pasaulei ir jāsamazina savs siltumnīcas efekts par 43% līdz 2030. gadam, un 60% līdz 2035. gadam, lai visbeidzot sasniegtu gandrīz 0% līdz gadsimta vidum. Tas pasaulei dotu vismaz 50% iespējamību, ka nesasniegs šo 1.5 grādu temperatūras pieaugumu. Tomēr, skatoties uz progresu, ko pasaules valstis ir veikušas līdz šim, līdz 2030. gadam siltumnīcas efekts būs mazinājies tikai par nieka 2%. Valdības iet ar “maziem solīšiem”, taču nekādu progresu tas nedod.
1 triljons dolāru gadā - tik daudz naudas ir nepieciešams maznodrošinātām valstīm, lai arī tās varētu nodrošināties pret klimata pārmaiņām un katastrofām. Klimata samitā, kas sākas 30. novembrī, runās par finansēm un iespējām naudu iztērēt produktīvi. Mazināt ražošanā saražoto oglekļa piesārņojumu, aizsargāt cilvēkus no ekstrēmiem laikapstākļiem, pārbūvēt mājvietas pēc dabas katastrofām - tas viss maksā naudu.
Un maznodrošinātām valstīm šīs naudas nav. Lai arī agrāk bagātākas valstis vairāk atbalstīja nabadzīgās valstis, šobrīd tas ir mazāk. Šā gada oktobrī tika saziedoti tikai 9,3 miljardi dolāri no 10 miljardiem dolāru, kas šīm valstīm tika solīti. Arī solījums nabadzīgākām valstīm katru gadu dot 100 miljardus dolāru klimata krīzes novēršanai tika novēlots un knapi izpildīts.
7 triljoni - tik daudz fosiliju degvielai iztērēja 2022. gadā. Lai gan pēc Parīzes nolīguma bija plānots samazināt fosiliju un neatgriezenisko izrakteņu lietošanu degvielai, pagājušajā gadā tika izdarīts tieši pretējais - uzstādīts jauns rekords. Tas bija par diviem triljoniem vairāk nekā 2020. gadā.
Vairāku valstu budžetos redzams, ka 2020. gadā tika kopā iztērēti 1,3 triljoni dolāru tam, lai mazinātu šīs enerģijas (degvielas) cenu, bet daudzas valstis neliek maksāt pašiem ražotājiem par kaitējumu, ko tie nodara apkārtēji videi, kā tas būtu bijis jādara. Vairāk tieši privātie investori iesaistās šīs degvielas investēšanā, kā parādīts ANO vides programmas šā gada pētījumā, ražotāji plāno dubultot degvielas daudzumu līdz 2030. gadam - tieši laikā uz pasaules pārkaršanu.
66 000 kvadrātkilometri - tik liela platība tagad ir koku cirsmas. 2021. gada ANO klimata samitā (COP26) Glāzgovā, Skotijā, valstis solīja samazināt koku izciršanu līdz 2030. gadam. Šo līgumu (Glāzgovas Mežu Deklarāciju) parakstīja 145 valstis, kopā sedzot vairāk nekā 90% no Zemes mežiem. Tomēr joprojām nekas netiek darīts lietas labā.
Tieši otrādi - 2022. gadā izcirta aptuveni 66 000 kvadrātkilometrus lielu platību - tikai nedaudz lielāku par Lietuvas teritoriju. Visvairāk tika izcirsti tieši tropu meži. ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome brīdina, ka mežu izciršana sastāda apmēram 21% no kopējā oglekļa piesārņojuma. Izciršana arī atbrīvo lielu daudzumu oglekļa dioksīdu, neseni pētījumi liecina, ka oglekļa dioksīda skaits ir dubultojies kopš 2000. gadu sākuma.
Gandrīz 1 miljards tonnu - tik daudz vajadzētu atbrīvot Zemi no oglekļa dioksīda. Ņemot vērā to, ka pasaule ļoti lēni atbrīvojas no šī siltumnīcas efekta piesārņojuma, zinātnieki iesaka otro iespēju - pašiem atbrīvot Zemes atmosfēru no oglekļa dioksīda. Protams, šādas tehnoloģijas izveide un lietošana nebūs lēta, taču, kā rāda Oksfordas Universitātes pētījums par atbrīvošanos no oglekļa dioksīda, lai Zeme nepārkarstu līdz galējai robežai jeb 2 grādiem, visai pasaulei un cilvēcei būtu godprātīgi jāatbrīvo atmosfēra no vismaz 0,96 miljardiem tonnu CO2 - cerams, līdz 2030. gadam.
Katru gadu tiek atmosfēra atbrīvota no 2 miljardiem tonnu piesārņojuma, bet to īpaši apgrūtina mežu izciršana. Lai arī daudzas valstis ir par šīs tehnoloģijas izveidi, tās tomēr joprojām negrib atteikties no fosiliju degvielas, kā tika vēstīts 2021. gada COP26 samitā.
1000 gigavati - cik daudz atjaunojamās enerģijas ir nepieciešams saražot, lai pasaule nevarētu sasniegt 1.5 grādu sasilšanas robežu. Lai arī lēnāka nekā būtu nepieciešams, maiņa no neatjaunojamās enerģijas uz atjaunojamo enerģiju notiek. Lai pasaule nekad nesasniegtu šo robežu, Enerģijas Aģentūra (SEA) vēsta, ka līdz 2030. gadam ir jāsaražo vismaz 1000 gigavati atjaunojamās enerģijas katru gadu.
Piemēram, ASV pagājušo gadu patērēja 1160 gigavatus enerģiju, kā raksta SEA. 2022. gadā arī tika pievienoti tikai 300 gigavati atjaunojamās enerģijas. Šis mazais pieaugums arī bija iemesls, kāpēc ES un Arābu Emirāti radīja kampaņu, kas plāno vismaz trīskāršot enerģijas daudzumu līdz 2030. gadam. Šo mērķi atbalsta arī ASV un Ķīna.
