Sīpolus kultivē jau tūkstošiem gadu, un tie bija viena no galvenajām ēdienu sastāvdaļām daudzās senajās kultūrās, tostarp Mezopotāmijā, Ēģiptē un Grieķijā.
Sīpolu zupas pirmsākumi meklējami šajās agrīnajās civilizācijās, kur sīpolus plaši izmantoja zupās un sautējumos, lai papildinātu garšas nianses.
Tiek uzskatīts, ka franču sīpolu zupas mūsdienu versija radusies viduslaiku Francijā. Sīpolu bija daudz un tie bija lēti, tāpēc tie bija populāra sastāvdaļa zemāko slāņu vidū. Sākotnēji franču sīpolu zupa bija vienkāršs ēdiens, kas pagatavots no sīpoliem, ūdens un sakaltušas maizes, šo virumu papildinot ar sāli un garšaugiem.
Laika gaitā šī zupa kļuva populāra ne tikai zemnieku kārtas pārstāvju vidū, bet tās garšu sāka novērtēt arī franču karaļnams un aristokrātija. Tiesa, lai apmierinātu augstāko šķiru garšas kārpiņas, ūdens vietā lietoja liellopu buljonu un vīnu, tā padarot zupas garšu greznāku. Zupu bieži pasniedza banketos un smalkos mielastos, demonstrējot franču pavāru kulināro meistarību.
18.un 19. gadsimtā franču sīpolu zupa tika vēl vairāk pilnveidota un kļuva par franču virtuves pamatēdienu. Par raksturīgu ēdiena elementu kļuva kausēta siera pievienošana zupai, bieži vien kopā ar grauzdētas maizes šķēlīti. Tas zupai piešķīra garšas dziļumu, padarot to par iecienītu maltītes izvēli Francijā un ārpus tās.
Ja esat nolēmuši paši pagatavot šo zupu, rēķinieties ar to, ka jums nāksies nomizot un sagriezt diezgan daudz sīpolu. Tie, kas kaut reizi dzīvē griezuši sīpolu zinās, kā tas liek raudāt. Taču saistībā ar franču sīpolu zupu mēdz teikt, ka izraudātās asaru straumes ir proporcionālas zupas autentiskumam un garšas dziļumam.
Franču sīpolu zupas cienītāju vidū bieži notiek draudzīgas debates par to, kā vislabāk baudīt šo ēdienu - izmantojot karoti vai iemērcot maizi tieši zupā. Daži apgalvo, ka karotes lietošana ļauj baudīt civilizētāku maltīti, bet citi uzskata, ka nekas nav labāks par maizes iemērkšanu pikantajā buljonā.
Un visbeidzot pats galvenais - kā pagatavot franču sīpolzupu?
Labas franču sīpolu zupas noslēpums slēpjas divās būtiskās sastāvdaļās. Pirmā no tām ir buljons. Tradicionāli šo zupu gatavo no liellopu buljona un, protams, vislabāk, ja buljonu vārīsiet paši. Tas ir laikietilpīgs process, taču pūles atmaksāsies, jo jūsu zupa būs tieši tik laba, cik labs būs izmantotais buljons.
Otra veiksmes atslēga ir karamelizēti sīpoli. Karamelizācijas process ir lēns, tās laikā sīpolos esošais cukurs sasniedz noteiktu temperatūru. Jo vairāk sīpoli karamelizējas, jo niansētāka un dziļāka būs to garša.
Sastāvdaļas:
6 lieli sarkanie vai dzeltenie sīpoli
4 ēdamkarotes augstākā labuma olīveļļas
2 ēdamkarotes sviesta
1 tējkarote cukura
Sāls
2 ķiploka daiviņas, sasmalcinātas
8 tases liellopa gaļas buljona, vistas gaļas buljona vai abu šo produktu kombinācijas
1/2 glāzes sausa vermuta vai sausa baltvīna
2 lauru lapas
1 ēdamkarote svaigu timiāna lapu, daži svaiga timiāna zariņi vai 1/2 tējkarotes kaltēta timiāna
1/2 tējkarotes svaigi maltu melno piparu
2 ēdamkarotes brendija (pēc izvēles)
8 šķēles baltmaizes vai bagetes
1,5 glāzes rīvēta Gruyere siera
Apkaisīt ar rīvētu parmezāna sieru
Pagatavošana:
Uz vidējas uguns uzkarsē olīveļļu, iemaisa tajā sīpolus. Gatavo sīpolus aptuveni 15- 20 minūtes, bieži apmaisot, līdz tie kļūst mīksti. Palielina tepmperatūru līdz vidēji lielai, pievieno atlikušo olīveļļu un sviestu un, bieži maisot, gatavo sīpolus, līdz tie sāk brūnēt.
Labu apetīti!
