Vasaras beigas ir laiks gatavoties rudenim, ko tradicionāli uzskata par auksto sezonu. Ir svarīgi stiprināt imūnsistēmu, lai veiksmīgi pretotos slimībām. Kā pavadīt atlikušo augustu un septembra sākumu: ko ēst un dzert un cik tērēt fiziskajām aktivitātēm.
Gatavošanos rudenim iesaka sākt ar ūdens bilances normalizēšanu. Jo īpaši iesaka dzert zāļu tējas. Var gatavot no tā, kas ir dārzā un mežā: jāņogas, avenes, mellenes. Dzērienam ir vērts pievienot ingveru vai ehināciju.
Smēķēšana un alkohols negatīvi ietekmē imūnsistēmu - tādēļ ir vērts samazināt alkohola un tabakas patēriņu. Bet fiziskās aktivitātes svaigā gaisā palīdzēs stiprināt ķermeni. Ārsti visā pasaulē iesaka vingrot vismaz 150 minūtes nedēļā. Tā varētu būt skriešana, joga, dejas. Vislabāk ir vingrot pusstundu dienā.
Miega režīms arī palīdz stiprināt imūnsistēmu. Lai ātri aizmigtu un iemigtu, vakaru iesaka pavadīt lasot grāmatu un naktī atvērt logus, lai gaiss istabā būtu svaigs.
Iesaka pievērst uzmanību savam uzturam. Pirmkārt, palieliniet olbaltumvielu daudzumu, kas ir iesaistīts antivielu ražošanā. Otrkārt, pievērsiet uzmanību zarnu veselībai, kas ir atbildīga par mūsu imunitāti. Jo īpaši iesaka ierobežot saldumu daudzumu - tie pasliktina mikrobiota stāvokli un palēnina uzturvielu uzsūkšanos. Raudzētie piena produkti palīdz uzturēt zarnu mikrofloru.
Lai uzkrātu vitamīnus, iesaka ēst vairāk sezonas dārzeņu un augļu. Vietējie produkti ir visnoderīgākie cilvēka ķermenim. Bet nav jāļaujas tikai uz eksotiskiem augļiem - tie ir vairāk kā delikatese.
Lai atjaunotu ūdens līdzsvaru, iesaka dzert zāļu tējas. Paaugstināt imunitāti ar vitamīnu kompleksu un uztura bagātinātāju palīdzību var tikai pēc ārsta ieteikuma. Ārsts var izrakstīt C vai D vitamīnus aukstajā sezonā, bet varat dzert ingveru, rožu augļus un eleutherococcus, bet ar piesardzību - to pārmērīga lietošana var traucēt miegu.
Āboli ir bagāti ar noderīgiem elementiem un vitamīniem. Vislabāk ēst augļus no sava dārza vai iegādātos no uzticamiem pārdevējiem. Ja ir no kaut kurienes atvesti āboli, tad pastāv risks iegādāties augļus, kas audzēti ar ķimikālijām.
Āboli satur C vitamīnu. Tas palīdz organismam cīnīties ar infekcijām, veicina kolagēna un elastīna ražošanu, kā arī nodrošina reģenerācijas un hematopoēzes procesus.
Āboli ir arī bagāti ar mikro- un makroelementiem. Tie satur kāliju, magniju, dzelzi, kalciju, cinku. Kālijs ir labs asinsvadiem, dzelzs novērš anēmijas attīstību, magnijs pasargā no stresa ietekmes, kalcijs labvēlīgi ietekmē matus, ādu, nagus, kaulus.
Āboli satur daudz šķiedrvielu, kas uzlabo zarnu mikrofloru, uzlabo gremošanu, normalizē asinsspiedienu. Turklāt, pateicoties šķiedrvielām, jūs varat ēst ābolus ar diētu. Tie rada sāta sajūtu, bet nekādā veidā neietekmē svaru.
Ābolus nevajadzētu pārmērīgi lietot. Īpaši cilvēkiem, kuriem ir alerģija.
Ābolus ar sēklām arī nevajadzētu ēst lielos daudzumos. Sēklas satur amigdalīna glikozīdu, kas fermentu ietekmē tiek pārveidots par ūdeņraža cianīdu. Un pusglāze ābolu sēklu var būt pat letāla.
Apēdot pārāk daudz ābolu, tiks izjaukts mikrofloras līdzsvars. Tas izraisīs fermentāciju un vēdera uzpūšanos.
Nedrīkst ēst ābolus, kuriem ir bojātas virsmas. Plīsumi, iespiedumi un plaisas ir labvēlīga vide, lai savairotos kaitīgās baktērijas un infekcijas.
Tā kā ābolos ir liels skābo sulu daudzums, tiem, kas cieš no kuņģa-zarnu trakta slimībām, tos nevajadzētu ēst.
