Ziņas par gripas epidēmijas sākumu parādījās jau decembrī, un saslimstība ar to turpina pieaugt. Kādi ir galvenie gripas profilakses pasākumi un kam pievērst uzmanību atlabšanas procesā, stāsta BENU Aptiekas uzaicinātā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Kā praksē novērojusi ģimenes ārste Z. Zitmane, šobrīd gripa visvairāk skar skolēnus un tās izplatība turpina pieaugt. Gripa visbiežāk sākas pēkšņi ar augstu temperatūru, kas var sasniegt 39-40 C grādus, kaulu laušanu, stiprām galvassāpēm un sāpēm acu ābolos, kā arī izteiktām sāpēm muskuļos un locītavās.
Pakāpeniski parādās arī citas pazīmes, piemēram, aizlikts deguns, klepus un sāpes krūtīs. Smagos gadījumos, parasti trešajā līdz piektajā slimības dienā, var sākties vemšana, apziņas traucējumi vai pat krampji, stāsta ģimenes ārste Z. Zitmane. Tomēr galvenais veids, kā noteikt, vai pacientam ir gripa vai cits vīruss, ir veikt gripas eksprestestu.
Ātrai A un B tipa gripas infekcijas un Covid-19 noteikšanai ir pieejami kombinētie testi, kuriem ir augsta precizitāte un ko var izmantot pašpārbaudei mājas apstākļos ar deguna uztriepes paraugu, iesaka klīniskā farmaceite I. Priedniece. Šie testi ir paredzēti saslimšanu simptomu gadījumā vai asimptomātiskiem cilvēkiem ar aizdomām par Covid-19 vai/un gripas infekciju. Lai tests būtu maksimāli precīzs, pirms testa veikšanas noteikti iepazīstieties ar lietošanas instrukciju un pareizu veikšanas gaitu.
Jāņem vērā, ka inficēt citus gripas slimnieks sāk jau vienu dienu pirms simptomu parādīšanās un turpina līdz pat septiņām dienām pēc tam, uzsver ģimenes ārste Z. Zitmane. Lai viena ģimenes locekļa saslimšanas gadījumā pēc iespējas pasargātu pārējos mājiniekus no inficēšanās ar gripu, slimnieku vajadzētu izolēt atsevišķā telpā, kā arī jānodrošina atsevišķi trauki un dvieļi. Visā mājoklī regulāri jāvēdina telpas, kā arī visiem mājiniekiem bieži jāmazgā rokas. Savukārt, kontaktējoties ar saslimušo, ir jāvelk sejas maskas.
Pirmie soļi, saskaroties ar aizdomām par gripu, ir testa veikšana, pastiprināta šķidruma uzņemšana un mierīgs mājas režīms, saka ģimenes ārste Z. Zitmane. Pēc nepieciešamības lieto prettemperatūras un pretsāpju līdzekļus. Slimības pirmajās dienās ārsts var nozīmēt recepšu pretgripas medikamentus, kas saīsina slimošanas ilgumu un mazina komplikāciju risku, ja tos sāk laicīgi lietot. Ja pašsajūta neuzlabojas un temperatūra nekrītas trīs dienu laikā, jāsazinās ar ārstu.
Pastiprinātai šķidruma uzņemšanai izmantojiet ūdeni un zāļu tējas. Te noderēs liepziedu, vīgriezes, aveņu tējas, iesaka klīniskā farmaceite I. Priedniece. Slimības laikā uzturam jābūt vieglam un veselīgam, nepieciešams pietiekams miegs, nedrīkst lietot alkoholu un smēķēt, kā arī regulāri jāvēdina un jāuzkopj telpas. Atbilstoši sūdzībām - kakla sāpju gadījumā to var skalot ar kumelīšu vai salvijas uzlējumu, noderēs arī sūkājamās tabletes vai aerosoli. Savukārt iesnu gadījumā degunu var skalot ar jūras ūdens līdzekļiem un lietot deguna pilienus, bet klepus gadījumā talkā nāks sīrupi vai tabletes, kuri jāizvēlas atbilstoši sausam klepum vai atklepošanai. Jums atbilstošākos līdzekļus izvēlēties palīdzēs ārsts vai farmaceits.
Atcerieties! Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju un atbilstošo informāciju uz iepakojuma. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu.
Visefektīvākais veids, kā aizsargāties no saslimšanas ar gripu, ir vakcinācija, saka ģimenes ārste Z. Zitmane. Tā ir īpaši ieteicama riska grupām - senioriem, grūtniecēm, pacientiem ar hroniskām saslimšanām un bērniem līdz 2 gadu vecumam. Citi profilakses pasākumi ir telpu vēdināšana, roku mazgāšana, sejas masku valkāšana, atrodoties saslimuša cilvēka klātbūtnē vai publiskās vietās, kur ir daudz cilvēku. Jāizvairās no acu, deguna, mutes aiztikšanas ar rokām.
Klīniskā farmaceite I. Priedniece atgādina, ka rūpes par imunitāti ir aktuālas visu gadu. Tāpēc veselīgs dzīvesveids ik dienu - ar sabalansētu uzturu, fiziskajām aktivitātēm, pozitīvām emocijām, atpūtu, veselīgu miegu -, kā arī hronisku slimību ārstēšana, ja tādas ir, kalpos ka svarīgs pamats organisma imunitātes stiprināšanai kopumā.
Gripa var ļoti novājināt organismu un padarīt to uzņēmīgāku pret citām infekcijām, skaidro ģimenes ārste Z. Zitmane. Tāpēc, lai veicinātu atveseļošanos, svarīgs ir bagātīgs un pilnvērtīgs uzturs (tostarp daudz augļu un dārzeņu) un pietiekams miegs. Centieties izvairīties no stresa un satraukumiem. Savukārt fiziskās aktivitātes jāatsāk pakāpeniski, nepārslogojot organismu.
Turklāt slimības gaita katram var būt atšķirīga, tāpēc pēc slimošanas jāseko līdzi savai pašsajūtai, lai saudzētu organismu, iesaka BENU Aptiekas farmaceite I. Priedniece. Ieteicamas pastaigas svaigā gaisā un citas veselības stāvoklim atbilstošas fiziskās aktivitātes, slodzi palielinot pakāpeniski. Imūnsistēmas atbalstam noderēs D vitamīns, arī C, A, E un B grupas vitamīni, selēns un cinks, Omega-3 taukskābes, bet no dabas līdzekļiem - ingvers, ķiploks, smiltsērkšķi, dzērvenes, plūškoka augļi, flavonoīdi, laktoferīns, kā arī probiotiķi.
Atcerieties, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu!
