Kā atpazīt vielu lietošanu pusaudžos un kā par to runāt?

© unsplash.com

Pusaudžu vecums ir sarežģīts laiks. Pusaudži tikai sāk veidot savu identitāti, un tas bieži vien nozīmē, ka ir jāpārbauda vecāku kontroles un robežu iespējas, kā arī pusaudža vecumā parasti mainās attiecības starp indivīdu un daudzajiem konteksta līmeņiem, kuros jaunietis atrodas un tas izraisa lielu spriedzi.

Tādēļ šajā periodā pusaudžiem ir izteikta tieksme eksperimentēt, zinātkāre, uzņēmība pret vienaudžu spiedienu, dumpinieciskums pret autoritātēm un zems pašvērtējums, kas padara jauniešus neaizsargātus pret jaunu vielu pamēģināšanu.

Kāpēc pusaudži sāk lietot vielas? Biežākie cēloņi

Vēlme eksperimentēt

Pusaudži ir ziņkārīgi un vienmēr vēlas pamēģināt ko jaunu vai izdzīvot emocijas, kuras tiek atspoguļotas populārajā kultūrā un internetā. Ļaujoties ziņkārei, pusaudži ļaujas eksperimentiem un paplašina atļautā robežas.

Problēmas ģimenē

Ja mājās valda vide, kur notiek bieži konflikti un strīdi, tad bieži vien ļauties vielām ir veids, kā aizmukt no problēmām un negatīvajām emocijām ģimenē.

Emocionāla un personiskā rakstura grūtības

Ja pusaudzis ir intraverts un ar grūtībām iekļaujas starp citiem jauniešiem, tad vielas var tikt izmantotas, kā palīglīdzeklis, lai atraisītos un veidotu jaunus kontaktus, komunicētu ar pretējo dzimumu u.tml. Kā arī, ja viņš jūtas nomākts, trauksmains, nesaprasts, nesvarīgs, vientuļš, dusmīgs u.tml, tad vielas ir iespēja, kā uz kādu brīdi aizmirst šīs grūtības.

Vide

Pusaudžiem ir ļoti svarīgi justies piederīgiem savai sociālajai grupai, tāpēc, ja vienaudžu kompānijā kāds mēģina un lieto jaunas vielas, tad ir grūti atteikties, ja kāds piedāvā, jo gribas līdzināties saviem draugiem un negribas būt atstumtam. Ja pusaudzim nav sava “bariņa”, tad viņš sāks izmisīgi meklēt grupu, kurā varētu iekļauties, pat ja tā ir “sliktā kompānija”.

Garlaicība

Ja pusaudzim nav iespēju, kā aizpildīt savu brīvo laiku (aizraušanās, hobiji, brīvā laika aktivitātes) un viņš jūtas garlaikots, tad var viegli ļauties apšaubāmiem un riskantiem izklaides veidiem.

Kāpēc pusaudži ir īpaši uzņēmīgi pret vielu lietošanu?

Lai izaugtu par neatkarīgiem pieaugušajiem, pusaudžiem ir nepieciešams pētīt un izaicināt sevi, kas dažkārt ir saistīts ar risku.

Taču, kā izrādās, tad pusaudžu smadzenes ir "apzināti" pielāgotas riska uzņemšanai. Prefrontālā smadzeņu garoza - smadzeņu daļa, kas nodarbojas ar "izpildfunkcijām", kuras atbalsta rūpīgu lēmumu pieņemšanu (piemēram, paškontrole un impulsu kontrole) - pilnībā attīstās apmēram 25 gadu vecumā, ilgi pēc tam, kad nobriest emociju apstrādes un atlīdzības meklēšanas centri smadzenēs.

Un jebkura narkotiskā viela vai alkohols ir veids, kā iegūt labas sajūtas jeb atalgojumu ļoti ātri un bez lielas piepūles.

Tas palīdz izskaidrot, kāpēc pusaudži meklē ļoti stimulējošas un atalgojumu sniedzošas darbības, vienlaikus mazāk uzmanīgi izturas pret iespējamiem riskiem. Lai gan šīs īpašības padara pusaudžus par lieliskiem skolēniem, tās padara viņus arī neaizsargātus, jo īpaši attiecībā uz vielu lietošanu.

unsplash.com

Kādas ir pazīmes?

  1. Zudusi interese par ģimenes aktivitātēm - pusaudzis vairs nevēlas pavadīt laiku mājās vai kopīgi ar ģimenes locekļiem.
  2. Bieži aizņemas vai lūdz naudu, bet nespēj paskaidrot, kam nauda ir vajadzīga, vai jūs nezināt, kur tā paliek.
  3. Neievēro ģimenes noteikumus - bieži ierodas mājās, kad vien vēlas, un šķiet, ka dzīvo pēc saviem noteikumiem.
  4. Melo un izvairās. Nestāsta, kur dodas, vai melo par savām aktivitātēm.
  5. Zagšana. No somām vai mājokļa pazūd nauda, vērtslietas vai jūs pamanāt, ka no maka vai slepenas naudas krātuves mājās ir pazudusi nauda.
  6. Pazudušas recepšu zāles vai alkohola pudeles no mājām.
  7. Izmaiņas fiziskajā izskatā - higiēnas trūkums, neparastas izmaiņas pusaudža stilā.
  8. Jūs esat mājās atklājuši pīpes, neparastus traukus, iesaiņojumus, maisiņus, zāļu pudelītes, tinamos papīrus, acu pilienus, šķiltavas vai paštaisītas smēķēšanas ierīces u.tml.
  9. Pēkšņas izmaiņas attiecībās vai sociālajā vidē - pusaudzis maina draugu grupas un nesazinās ar veciem draugiem, nevēlas iepazīstināt ar jaunajiem draugiem. Ir mainījušās arī attiecības ar ģimenes locekļiem.
  10. Neizskaidrojamas garastāvokļa svārstības un uzvedības izmaiņas - jūsu pusaudzis ir emocionāli nestabils un dažu minūšu laikā mainās no priecīga uz naidīgu. Viņš vai viņa var būt aizbildniecisks, negatīvs, paranoisks, agresīvs vai trauksmains.
  11. Jūtīgums un aizstāvība - pusaudzis pārspīlēti reaģē uz kritiku vai nopietnas sarunas mēģinājumiem. Atbildot uz to, viņš vai viņa rīkojas dumpinieciski.
  12. Distancēts un izolēts - jūsu pusaudzis ir pārstājis regulāri runāt ar jums par savu personīgo dzīvi; viņš vai viņa, iespējams, vairs nevēršas pie jums pēc palīdzības saistībā ar problēmām personīgajā dzīvē vai skolā.
  13. Jūs esat pamanījis, ka jūsu pusaudzis ir neparasti noguris un viņam ir izveidojušies šķietami neierasti miega paradumi (piemēram, bezmiega periodi, kam seko garas miega stundas, kad bērns "atgūst" miegu).
  14. Jūsu pusaudzis uz ilgu laiku pazūd no mājām vai uzkavējas pie draugiem vairākas naktis pēc kārtas.
  15. Sliktas sekmes, biežas kavēšanas, bastošana, grūtības koncentrēties, pasliktinās attieksme pret mācībām, īpaši priekšmetos, kuri patīk un padodas.
  16. Fiziski simptomi - neparasta smaka, “dīvains skatiens”, kavētas kustības, nedabiski liels enerģijas pieplūdums, apetītes izmaiņas, svara zudums.

unsplash.com

Kā par to runāt?

Ieplānojiet sarunu

Nopietnas sarunas uzsākšana var likt pusaudzim justies pārsteigtam un piesardzīgam. Iepriekš viņu brīdiniet un pārliecinieties, ka ir skaidrs, ko šī saruna ietvers, lai visi būtu vienisprātis. Piemēram: "Rītvakar parunāsim par alkoholu un narkotikām. Tev nav nekādu nepatikšanu. Es tikai vēlos aprunāties par to, kādā situācijā mēs atrodamies, un uzklausīt visas tavas bažas, kas tev varētu būt radušās."

Izklāstiet noteikumus

Skaidri izklāstiet savus noteikumus un konkrētās sekas, ja tos pārkāpj. Izvairīšanās no neskaidrībām ļauj pusaudzim zināt, kāda ir jūsu nostāja, un pētījumi liecina, ka bērni parasti ir drošāki, ja vecāki nosaka robežas. Un bērniem, uz kuriem tiek izdarīts spiediens darīt kaut ko tādu, kas viņiem nav patīkams, var būt vieglāk, ja viņi zina, ka var izmantot vecākus kā attaisnojumu, lai atteiktos.

Paskaidrojiet savus iemeslus

Skaidri paskaidrojiet, kādēļ aizliedzat vielu lietošanu. Pusaudžiem bieži vien tiek likts kaut ko darīt, nesniedzot skaidru iemeslu, un, paskaidrojot par sevi, jūs aicināt viņus uz atklātāku, pieaugušo sarunu.

Ievērojiet zelta likumu

Runājiet ar bērniem tā, kā jūs vēlētos, lai runā ar jums. Pusaudži ir ļoti jutīgi pret pazemošanu, un ir svarīgi atcerēties, ka galu galā visus lēmumus pieņems viņi. Izturieties pret viņiem kā pret pieaugušajiem, par kādiem vēlaties, lai viņi kļūst. Izrādot cieņu, jūs modelējat labu uzvedību un ļaujat viņiem saprast, ka sagaidāt, ka viņi rīkosies atbildīgi ne tikai jūsu, bet arī viņu pašu labā.

Jautājiet un klausieties, nevis nolasiet lekciju

Kā pieaugušie mēs ļoti vēlamies sniegt pēc iespējas vairāk gudrības, lai palīdzētu jauniešiem izvairīties no tām pašām kļūdām, ko pieļāvām mēs. Taču, iespējams, daudz lietderīgāk ir pievērst viņu iedzimto zinātkāri un mudināt viņus pašiem meklēt atbildes. Apsveriet iespēju sākt ar šādu jautājumu: "Pastāsti, ko tu zini par marihuānu?".

Pusaudži, kuri jūt, ka viņu viedoklis tiek novērtēts, var labprātāk iesaistīties sarunā. Reaģējot uz bērna teikto, izmantojiet nesodošus pārdomu izteikumus, lai pārliecinātos, ka viņš jūtas uzklausīts, un pēc tam uzdodiet jautājumu.

Piemēram: "Tātad tu esi dzirdējis, ka marihuāna ir diezgan droša, jo tā ir dabiska. Vai, tavuprāt, tas ir pareizi?" Jums nav jāpiekrīt visam, ko jūsu pusaudzis saka; jums tikai jādod saprast, ka jūs klausāties.

Ļaujiet viņiem izteikties

Dodiet bērniem iespēju paust savas bažas un sajūtas. Iespējams, viņi ir cerējuši uz iespēju uzdot jautājumus vai pajautāt par kaut ko satraucošu. Uzsākot līdzvērtīgu, aktīvu dialogu, palielināsies iespēja, ka jūsu pusaudzis nākotnē jutīsies ērti, ja būs ar jums godīgs.

Svarīgākais