Pusaudžu vecums ir sarežģīts laiks. Pusaudži tikai sāk veidot savu identitāti, un tas bieži vien nozīmē, ka ir jāpārbauda vecāku kontroles un robežu iespējas, kā arī pusaudža vecumā parasti mainās attiecības starp indivīdu un daudzajiem konteksta līmeņiem, kuros jaunietis atrodas un tas izraisa lielu spriedzi.
Tādēļ šajā periodā pusaudžiem ir izteikta tieksme eksperimentēt, zinātkāre, uzņēmība pret vienaudžu spiedienu, dumpinieciskums pret autoritātēm un zems pašvērtējums, kas padara jauniešus neaizsargātus pret jaunu vielu pamēģināšanu.
Vēlme eksperimentēt
Pusaudži ir ziņkārīgi un vienmēr vēlas pamēģināt ko jaunu vai izdzīvot emocijas, kuras tiek atspoguļotas populārajā kultūrā un internetā. Ļaujoties ziņkārei, pusaudži ļaujas eksperimentiem un paplašina atļautā robežas.
Problēmas ģimenē
Ja mājās valda vide, kur notiek bieži konflikti un strīdi, tad bieži vien ļauties vielām ir veids, kā aizmukt no problēmām un negatīvajām emocijām ģimenē.
Emocionāla un personiskā rakstura grūtības
Ja pusaudzis ir intraverts un ar grūtībām iekļaujas starp citiem jauniešiem, tad vielas var tikt izmantotas, kā palīglīdzeklis, lai atraisītos un veidotu jaunus kontaktus, komunicētu ar pretējo dzimumu u.tml. Kā arī, ja viņš jūtas nomākts, trauksmains, nesaprasts, nesvarīgs, vientuļš, dusmīgs u.tml, tad vielas ir iespēja, kā uz kādu brīdi aizmirst šīs grūtības.
Vide
Pusaudžiem ir ļoti svarīgi justies piederīgiem savai sociālajai grupai, tāpēc, ja vienaudžu kompānijā kāds mēģina un lieto jaunas vielas, tad ir grūti atteikties, ja kāds piedāvā, jo gribas līdzināties saviem draugiem un negribas būt atstumtam. Ja pusaudzim nav sava “bariņa”, tad viņš sāks izmisīgi meklēt grupu, kurā varētu iekļauties, pat ja tā ir “sliktā kompānija”.
Garlaicība
Ja pusaudzim nav iespēju, kā aizpildīt savu brīvo laiku (aizraušanās, hobiji, brīvā laika aktivitātes) un viņš jūtas garlaikots, tad var viegli ļauties apšaubāmiem un riskantiem izklaides veidiem.
Lai izaugtu par neatkarīgiem pieaugušajiem, pusaudžiem ir nepieciešams pētīt un izaicināt sevi, kas dažkārt ir saistīts ar risku.
Taču, kā izrādās, tad pusaudžu smadzenes ir "apzināti" pielāgotas riska uzņemšanai. Prefrontālā smadzeņu garoza - smadzeņu daļa, kas nodarbojas ar "izpildfunkcijām", kuras atbalsta rūpīgu lēmumu pieņemšanu (piemēram, paškontrole un impulsu kontrole) - pilnībā attīstās apmēram 25 gadu vecumā, ilgi pēc tam, kad nobriest emociju apstrādes un atlīdzības meklēšanas centri smadzenēs.
Un jebkura narkotiskā viela vai alkohols ir veids, kā iegūt labas sajūtas jeb atalgojumu ļoti ātri un bez lielas piepūles.
Tas palīdz izskaidrot, kāpēc pusaudži meklē ļoti stimulējošas un atalgojumu sniedzošas darbības, vienlaikus mazāk uzmanīgi izturas pret iespējamiem riskiem. Lai gan šīs īpašības padara pusaudžus par lieliskiem skolēniem, tās padara viņus arī neaizsargātus, jo īpaši attiecībā uz vielu lietošanu.
Ieplānojiet sarunu
Nopietnas sarunas uzsākšana var likt pusaudzim justies pārsteigtam un piesardzīgam. Iepriekš viņu brīdiniet un pārliecinieties, ka ir skaidrs, ko šī saruna ietvers, lai visi būtu vienisprātis. Piemēram: "Rītvakar parunāsim par alkoholu un narkotikām. Tev nav nekādu nepatikšanu. Es tikai vēlos aprunāties par to, kādā situācijā mēs atrodamies, un uzklausīt visas tavas bažas, kas tev varētu būt radušās."
Izklāstiet noteikumus
Skaidri izklāstiet savus noteikumus un konkrētās sekas, ja tos pārkāpj. Izvairīšanās no neskaidrībām ļauj pusaudzim zināt, kāda ir jūsu nostāja, un pētījumi liecina, ka bērni parasti ir drošāki, ja vecāki nosaka robežas. Un bērniem, uz kuriem tiek izdarīts spiediens darīt kaut ko tādu, kas viņiem nav patīkams, var būt vieglāk, ja viņi zina, ka var izmantot vecākus kā attaisnojumu, lai atteiktos.
Paskaidrojiet savus iemeslus
Skaidri paskaidrojiet, kādēļ aizliedzat vielu lietošanu. Pusaudžiem bieži vien tiek likts kaut ko darīt, nesniedzot skaidru iemeslu, un, paskaidrojot par sevi, jūs aicināt viņus uz atklātāku, pieaugušo sarunu.
Ievērojiet zelta likumu
Runājiet ar bērniem tā, kā jūs vēlētos, lai runā ar jums. Pusaudži ir ļoti jutīgi pret pazemošanu, un ir svarīgi atcerēties, ka galu galā visus lēmumus pieņems viņi. Izturieties pret viņiem kā pret pieaugušajiem, par kādiem vēlaties, lai viņi kļūst. Izrādot cieņu, jūs modelējat labu uzvedību un ļaujat viņiem saprast, ka sagaidāt, ka viņi rīkosies atbildīgi ne tikai jūsu, bet arī viņu pašu labā.
Jautājiet un klausieties, nevis nolasiet lekciju
Kā pieaugušie mēs ļoti vēlamies sniegt pēc iespējas vairāk gudrības, lai palīdzētu jauniešiem izvairīties no tām pašām kļūdām, ko pieļāvām mēs. Taču, iespējams, daudz lietderīgāk ir pievērst viņu iedzimto zinātkāri un mudināt viņus pašiem meklēt atbildes. Apsveriet iespēju sākt ar šādu jautājumu: "Pastāsti, ko tu zini par marihuānu?".
Pusaudži, kuri jūt, ka viņu viedoklis tiek novērtēts, var labprātāk iesaistīties sarunā. Reaģējot uz bērna teikto, izmantojiet nesodošus pārdomu izteikumus, lai pārliecinātos, ka viņš jūtas uzklausīts, un pēc tam uzdodiet jautājumu.
Piemēram: "Tātad tu esi dzirdējis, ka marihuāna ir diezgan droša, jo tā ir dabiska. Vai, tavuprāt, tas ir pareizi?" Jums nav jāpiekrīt visam, ko jūsu pusaudzis saka; jums tikai jādod saprast, ka jūs klausāties.
Ļaujiet viņiem izteikties
Dodiet bērniem iespēju paust savas bažas un sajūtas. Iespējams, viņi ir cerējuši uz iespēju uzdot jautājumus vai pajautāt par kaut ko satraucošu. Uzsākot līdzvērtīgu, aktīvu dialogu, palielināsies iespēja, ka jūsu pusaudzis nākotnē jutīsies ērti, ja būs ar jums godīgs.
Jaroslavs Priedeslaipa
