Slidināšanās no kalniņa, brauciens ragaviņās vai pastaigas kopā ar bērniem, kad ārā sals sprēgā, - kas jāzina vecākiem, lai ziemas prieku baudīšana nepārvērstos traumās? Konsultē pediatru privātprakses “Rabarbers ” pediatre Linda Libeka.
Veikalos atrodams ļoti plašs braucamrīku piedāvājums, ar kuriem laisties lejup no kalniņa - ragaviņas, pūšļi un paliktņi “ābolītis” - kurš no šiem ir vidrošākais, slidinoties no kalniņa?
Linda Libeka uzsver, ka, domājot par drošību uz kalniņa, svarīgākais ir atcerēties vispārīgus drošības principus, otrajā vietā atstājot braucamrīka izvēli.
“Tas ir īpaši būtiski pilsētu parkos - tie ir apauguši ar krūmiem, sastopami arī citi šķēršļi - soliņi, sētas, stabi, tāpēc, pirms šļūcam paši vai laižam bērnu, vecākiem ir jāizvērtē apkārtējā vide. Visbiežāk bērni gūst traumas, izkrītot no ragaviņām vai uztriecoties kādam šķērslim, tāpēc, pirmkārt izvērtējam šļūkšanas vietu un pievēršam uzmanību arī vietai, kur kalniņš beidzas - it īpaši pilsētu parkos, kur trase nereti beidzas uz gājēju ietves vai ceļa braucamās daļas. Paskatāmies, vai ceļā nav apsniguši ledus gabali, bluķi, grāvji. Ja apstākļi ir droši, tad principā var šļūkt ar jebkurām vecumam atbilstošām ragaviņām vai paliktņiem!”
Svarīgi atcerēties, ka, jo vairāk bērnu būs uz kalniņa, jo lielāks traumēšanās risks - vecāku pienākums ir skaidrot un stāstīt bērniem par drošības principiem - vai braucējs pirms tevis jau ir nošļūcis? Vai tiek ievērota distance?
“Arī pašiem vecākiem ir jāseko līdzi, lai būtu brīvs šļūkšanas ceļš, jo traumas, kas gūtas satriecoties, ir ļoti bīstamas,” piebilst L. Libeka.
Uz jautājumu, cik droši ir braukt, turot klēpī mazu bērniņu, pediatre atbild īsi: “Izvēlieties vecumam un bērna spējām atbilstošu šļūkšanas trasi tā, lai bērns pats saviem spēkiem piemērotās ragaviņās var veikt distanci. Labāk īsāk un lēnāk, bet drošāk!”
Arī divi bērni vienā šļūkšanas līdzeklī nav droši - brīdī, ja kritīs divi, trauma noteikti būs smagāka nekā tad, ja kristu tikai viens. Tieši šis pats princips attiecas uz vizināšanos, turot bērniņu klēpī, - labāk, lai bērns izveļas no braucamā viens pats, nekā viņam virsū uzkrīt arī smags pieaugušais.
“Visdrošākais veids, kā vizināties pavisam maziņiem, ir izvēlēties lēzenu, ne pārāk garu šļūkšanas ceļu, atbilstošas ragaviņas, un viens vecāks bērnu augšā palaiž lejup, bet otrs - lejā sagaida,” komentē pediatre. Linda arī uzsver vecāku pienākumu paskaidrot bērniem par drošību ne tikai uz kalniņa, bet arī uz ledus.
“Ir svarīgi pārrunāt drošību uz ledus arī tad, ja neplānojat doties, piemēram, slidot. Pilsētu parkos gandrīz vienmēr tuvumā ir kāds dīķis, iespējams, tas ir apsnidzis un nav nemaz tik viegli pamanāms, it sevišķi, ja traucamies no kalniņa.”
Jautāta par kategoriskiem “nē”, baudot ziemas priekus, pediatre izceļ īpaši bīstamu aktivitāti, un tā ir vizināšanās aiz transportlīdzekļiem. “Tas ir kategorisks nē! Pirmkārt tas ir pavisam cits ātrums. Jāņem vērā, ka mašīna var strauji mainīt virzienu vai bremzēt, un šādā brīdī triekšanās pret mašīnu vai citu ceļā esošu objektu ir milzīgs risks. Sabiedrībā zināmi vairāki šādi bēdīgi gadījumi ar letālām sekām.
Tāpat es neieteiktu sakabināt ragaviņas vienas aiz otrām vai saķerties rokās, šļūcot no kalniņa, - tas ir pastiprināts risks satriekties vai zaudēt kontroli,” piebilst L. Libeka.
“Es saku - jā visiem drošības un aizsardzības līdzekļiem! Turklāt pēdējos gados situācija uzlabojas - pieaug drošības prasības publiskās vietās, kur var iznomāt inventāru slēpošanai vai ziemas priekiem uz kalna, un, ja šāda prasība - uzlikt ķiveri - ir, tā noteikti ir jāievēro!” ir pārliecināta pediatre. “Galvas traumas, it sevišķi gūtas triecoties lielā ātrumā, ir smagas, un, ja mēs varam pasargāt bērnu, - tas ir obligāti jādara!”
Arī runājot par ķiveri, vienkārši slidinoties no kalniņa, pediatre iesaka to izmantot, it sevišķi, ja šādi aizsarglīdzekļi ir mājās pieejami - kāpēc tos neizmantot? Tieši tāpat, kā tiek izmantota ķivere, braucot ar velosipēdu, arī uz kalniņa tā nebūs lieka.
Vēl kāds vecākiem aktuāls jautājums ir par to, kā pareizi ģērbt bērnu ziemā, dodoties ārā. L.Libeka apstiprina, ka vēl arvien aktuāls ir “sīpoliņa” princips, kur pati pēdējā ir mitrumu un vēju aizturoša kārta. “Noteikti ir vērts skatīties apģērba ražotāja rekomendācijas, un jāatceras par apsaldējumiem - bērniem tie rodas daudz ātrāk, jo bērns ne vienmēr pratīs pateikts, ka viņam salst. Turklāt būtiski par apsaldējumiem atcerēties ne tikai lielos mīnusos. Arī pie plus 4 un 8 grādiem, ja ir vējš un mitrs laiks, apsaldējums var rasties ļoti ātri,” skaidro pediatre.
Daktere arī piebilst, ka svarīgi pievērst uzmanību tām ķermeņa daļām, kur var tikt klāt sniegs - sejai, kājām, rokām, it sevišķi, ja bērns ilgstoši sēž ragaviņās un nekustās, kamēr paši vecāki ir kustīgi un viņiem šķiet, ka nav auksti. Un otrādi - ja bērns aktīvi kustās un skraida, viņam varbūt tiešām nesalst tā, kā vecākiem, kuri stāv!
“Droši varam doties ārā arī mīnus grādos, arī mīnus 20, vienkārši jābūt atbilstošam apģērbam. Bērnam ir jākustas un jādzīvojas ārā! Turklāt bērni reti kad salst, esot uz kalniņa, - atceramies savu bērnību! Visbiežāk salst tikai vecākiem!” saka pediatre.
Kā pareizi pārbaudīt, vai pavisam mazam bērniņam, kas guļ ratos vai ragavās, nesalst? To var izdarīt, pataustot skaustu un muguru, nevis degunu vai vaigus. Jāseko līdzi arī rokām, kājām - it sevišķi tiem mazuļiem, kas ilgstoši sēž ragavās vai ratos.
Runājot par zīdainīšu ģērbšanu, Linda atgādina par zelta standartu - ārā ejot, velkam vienu kārtu vairāk nekā pieaugušajam, bet paturam prātā, ka arī rati aiztur vēju, un tur ir siltāks nekā mums šķiet. “Zīdainis dos ziņu, ja viņam būs diskomforts - bērns raudās, nevis mierīgi gulēs,” pediatre piebilst.
Vai “aukstuma” krēmi un higiēniskā lūpukrāsa ir laba ideja, lai pasargātu mazuli un arī lielākus bērnus no sala?
“Jā,” apstiprina pediatre, “es rekomendēju “cold” jeb aukstuma krēmus, bet nevis, lai pasargātu no aukstuma, bet jutīgai ādai. Ja redzam, ka bērna ādas pēc pastaigas ir sausa un apsārtusi, tad pret mitrumu un vēju var lietot šādus krēmus, tāpat kā higiēnisko lūpu krāsu.”
Svarīgi, lai krēms tiešām ir paredzēts aukstumam - jāpievērš uzmanība, lai tā sastāvā nav ūdens, jo, ja mīnus grādos uzsmērēsim uz sejas kaut ko mitru, iegūsim tieši pretēju efektu - tas var izraisīt apsaldējumu.
“Tomēr šie krēmi nav obligāti, skatāmies individuāli - ja bērniņš nelaiza lūpas, ja nav sasārtusi seja katru reizi - es nerunāju par sārtumu, kas dabiski rodas no aukstuma, izejot ārā, tad bez šāda krēma var arī iztikt,” piebilst L. Libeka.
Lai ziemas prieki patiešām sagādātu tikai pozitīvas emocijas, rūpēsimies par savu un savu bērnu drošību!
