D vitamīns ir būtisks kauliem un zobiem, imūnsistēmai, smadzeņu veselībai un iekaisuma regulēšanai. Ķermenis ražo D vitamīnu, reaģējot uz saules iedarbību.
Daži pārtikas produkti un uztura bagātinātāji var arī palielināt D vitamīna uzņemšanu. Neskatoties uz savu nosaukumu, D vitamīns nav vitamīns, bet gan hormons vai prohormons.
Ķermenis ražo D vitamīnu, kad tiešie saules stari pārvērš jūsu ādā esošo ķīmisko vielu aktīvā vitamīna formā (kalciferolā).
D vitamīns dabiski daudzos pārtikas produktos nav, taču to var iegūt no piena un treknām zivīm, piemēram, ēdot lasi, skumbriju un sardīnes.
Tas ir ļoti svarīgi kaulu veselībai, muskuļu kustībai, nervu savienojumiem ar smadzenēm un imūnsistēmas darbībai. Pētījumi liecina, ka D vitamīns var arī palīdzēt aizsargāt no infekcijām (tostarp COVID) un tādām nopietnām slimībām kā vēzis, sirds un asinsvadu un elpceļu slimības, diabēts un demence.
D vitamīns ir uzturviela, kas jūsu ķermenim nepieciešama veselīgu kaulu veidošanai un uzturēšanai. Tas ir tāpēc, ka ķermenis var absorbēt kalciju, galveno kaulu sastāvdaļu, tikai tad, ja tajā ir D vitamīns.
D vitamīns regulē arī daudzas citas šūnu funkcijas organismā. Tā pretiekaisuma, antioksidanta un neiroprotektīvās īpašības atbalsta imūno veselību, muskuļu darbību un smadzeņu šūnu darbību.
Kas notiek ar ķermeni, ja cilvēks nesaņem pietiekami daudz D vitamīna un kā palielināt D vitamīna uzņemšanu.
Lai gan organisms var radīt D vitamīnu no saules gaismas, dažiem cilvēkiem rodas šā vitamīna deficīts. Kādi irfFaktori, kas to var ietekmēt?
Saules iedarbības trūkums: cilvēki, kas dzīvo ziemeļu klimatā vai augsta piesārņojuma apgabalos, var nesaņemt tik daudz D vitamīna kā citi. Tiem, kas strādā nakts maiņās vai neiet ārā, arī var rasties tā trūkums.
Ādas krāsa: pigmentācija ādā samazina ķermeņa spēju absorbēt ultravioletos UVB starus. Tie, kuriem ir tumšāks ādas tonis, sintezē mazāk D vitamīna no saules gaismas nekā cilvēki ar gaišāku ādu.
Vecums: ādas spēja sintezēt D vitamīnu samazinās līdz ar vecumu. Vecāki ļaudis pavada vairāk laika telpās.
Barošana ar krūti: zīdaiņi nevar iegūt pietiekami daudz D vitamīna no mātes piena.
Ķermeņa svars: augsts tauku līmenis organismā var ierobežot tā spēju absorbēt D vitamīnu no ādas.
Atsevišķi veselības stāvokļi: D vitamīns ir taukos šķīstošs, tas nozīmē, ka uzņemšana ir atkarīga no tā, vai zarnās absorbē uztura taukus. Apstākļi, kas ierobežo tauku uzsūkšanos, var samazināt D vitamīna uzņemšanu no uztura.
Lielākajai daļai cilvēku ar D vitamīna deficītu nav simptomu. Tomēr hronisks trūkums var izraisīt osteomalāciju, kas var izraisīt: kaulu sāpes, locītavu sāpes, muskuļu vājumu vai spazmas, problēmas ar kaulu vai zobu attīstību.
Laika gaitā novājināti kauli var veicināt osteoporozi un palielināt kritienu un lūzumu risku, īpaši gados vecākiem cilvēkiem.
D vitamīna deficīts var izraisīt arī hiperparatireozi, kas ir tad, kad epitēlijķermenīšu dziedzeri rada hormonu nelīdzsvarotību, kas paaugstina kalcija līmeni asinīs pārāk augstu.
Tomēr pārāk daudz uzņemts D vitamīns un ārsta ieteikumu par D vitamīna uzņemšanas daudzuma neievērošanu var novest pie hiperkalciēmijas. Galvenās pārmērīga D vitamīna līmeņa blakusparādības ir saistītas ar pārmērīgu kalcija daudzumu asinīs.
Daži no galvenajiem hiperkalciēmijas simptomiem ir: slikta dūša, vemšana, aizcietējums vai caureja, slikta apetīte. Tomēr visiem cilvēkiem nav vienādi simptomi ar hiperkalciēmiju, tāpēc ir jābūt īpaši uzmanīgiem. Svarīgi, ka šie simptomi rodas, reaģējot uz ārkārtīgi lielām D vitamīna devām.
Lietojot atbilstošās devās, D vitamīns parasti tiek uzskatīts par drošu. Tomēr pārāk daudz D vitamīna uzņemšana uztura bagātinātāju veidā var būt kaitīga.
Ļoti uzmanīgiem jābūt, izvēloties D vitamīnu, ko piedāvā kā lietot kā uztura bagātinātāju.
“Ģimenes ārsti gandrīz nekad nerekomendē pacientiem lietot uztura bagātinātājus D vitamīna uzņemšanai, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, ģimenes ārste Līga Kozlovska.
Komentējot Pārtikas un veterinārā dienesta lēmumu apturēt uztura bagātinātāja "Nateo D pilieni Forte" izplatīšanu, L. Kozlovska norādīja, ka jebkurš medikaments, arī uztura bagātinātājs var būt toksisks, kaitīgs veselībai, ja neievēro nepieciešamās devas. Arī šajā gadījumā no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) saņemts ziņojums par vairākiem D vitamīna intoksikācijas gadījumiem bērniem, kas tiek saistīti ar šī vitamīna lietošanu. Par intoksikācijas gadījumiem pieaugušo vidū gan pagaidām nav saņemtas ziņas.
Līga Kozlovska uzsvēra, ka ģimenes ārsti gandrīz nekad neizraksta un nerekomendē pacientiem D vitamīnu uztura bagātinātāja formā. Cilvēki tos pērk paši, jo tas ir bezrecepšu medikaments.
Tikmēr ģimenes ārsti izraksta recepšu medikamentus, kurus nozīmē D vitamīna līmeņa paaugstināšanai, īpaši laika posmā no ziemas līdz pavasarim vai vasarai. Ņemot iepriekš veiktās analīzes, katram pacientam receptē ir norādīta konkrēta D vitamīna deva, kas jāuzņem.
Pēdējo mēnešu laikā BKUS diagnosticēti vairāki intoksikācijas gadījumi ar D vitamīnu, no kuriem divi bijuši sevišķi smagi - ar nopietniem, dzīvību apdraudošiem vielmaiņas traucējumiem, teikts slimnīcas paziņojumā. Ārsti atgādina vecākiem par piesardzību, lietojot D3 vitamīnu, ziņo LETA.
