Tabakas ražojumu industrijā sreādājošie uzņēmumi norāda: tabakas akcīzes nodoklis Latvijā ir viens no lielākajiem budžeta ieņēmumu avotiem, taču pirmajos divos mēnešos ieņēmumi no tabakas par 55,9% atpalikuši no plānotā - iekasēts par 5,8 miljoniem latu mazāk, nekā plānots. Tam par iemeslu esot arvien pieaugošā tabakas izstrādājumu kontrabanda.
"Galvenais tabakas nodokļu ieņēmumu dramatiskā samazinājuma iemesls ir saistīts ar valdības biežajiem un nereti negaidītajiem lēmumiem. Gada laikā akcīzes nodoklis ir palielināts divas reizes. Nozarei nācās pieņemt PVN palielinājumu, kā arī reklāmas aizlieguma un ilustrētu brīdinājumu ieviešanu par ietekmi uz veselību. "Mēs esam arī dzirdējuši, ka tabakas nozarē plāno ieviest minimālo mazumtirdzniecības peļņu," stāsta pasaules trešā lielākā tabakas uzņēmuma Japan Tobacco International Latvijas filiāles vadītājs Oļegs Karatuns.
Savukārt nelegālās tabakas tirdzniecības darboņiem nav jānodrošina atbilstība nekādām prasībām. Viņiem netraucē reklāmas aizliegums un iepakojuma izmaiņas. Akcīzes nodokļa palielinājums viņiem pat nāk par labu, jo tas palielina cenu atšķirības salīdzinājumā ar Krieviju. Piemēram, tagad paciņa More Krievijā maksā Ls 0,30, savukārt Latvijā - Ls 1,40.
Oficiālā statistika liecina, ka tabakas legālās tirdzniecības apjomi 2009. gadā sarukuši par 40%. Turpretim mūsu pētījumi rāda, ka to produktu daļa, par kuriem nav samaksāts nodoklis, 2009. gada septembrī bija 36%. Tabakas ražotāju asociācija pieņem, ka pašlaik nelegālais tabakas tirgus ir tikpat liels, cik legālais.
"Mūsuprāt, valdības pienākums ir mainīt šo tendenci un noteikt iniciatīvas, lai stabilizētu ieņēmumus no tabakas akcīzes nodokļa," piebilst Oļegs Karatuns.
Pirmkārt, Latvijas valdība vienojās ar ES, ka obligātais akcīzes nodoklis 90 eiro apjomā jāsasniedz līdz 2018. gadam. Mēs strikti iesakām ievērot šo termiņu un to nesaīsināt.
Otrkārt, jānodrošina stabilāka uzņēmējdarbības vide. Ja nozari nebūtu skārušas tik daudzas izmaiņas kā 2009. gadā Latvijā, ieņēmumi no tabakas tirdzniecības būtu bijuši par vismaz 30% lielāki. Piemēram, Igaunija neieviesa nekādas regulatīvas izmaiņas tabakas nozarē 2009. gadā, un tās ieņēmumi no tabakas izstrādājumiem atbilda plānotajam.
Treškārt, nepieciešami stingrāki nosacījumi attiecībā uz nelegālā tirgus darboņiem, kategoriskāk piemērojot tiesību aktus un ieviešot bargākas sankcijas.