Būs jaunas atlaides ziedotājiem

Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", kas nosaka jaunas nodokļa atlaides ziedotājiem.

Likums noteiks, ka rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām nodokli samazina par 85% no summām, kuras ziedotas budžeta iestādēm, kā arī Latvijā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Kopējā nodokļa atlaide nedrīkst pārsniegt 20% no nodokļa kopējās summas.

Sabiedriskā labuma organizācijām ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 31.martam būs jāsniedz publisks pārskats par ziedotājiem, to ziedotajām summām un saņemto ziedojumu izlietojumu taksācijas gadā.

Nodokļa atlaidi nepiemēros maksātājiem, kuriem taksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā ir nodokļa parādi par iepriekšējiem gadiem.

Ja nodokļa maksātājs pārkāps noteikumus vai slēps apliekamo ienākumu, nodokļa summu paredzēts palielināt par šīs nodokļa atlaides summu.

Manta vai finansiālie līdzekļi, kurus maksātājs, pamatojoties uz līgumu, bez atlīdzības nodos budžeta iestādei vai sabiedriskā labuma organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai, būs uzskatāmi par ziedojumu, ja saņēmējam netiks noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību.

Nodokļa atlaidi nepiemēros, ja ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma saņēmējam, būs ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīts uzņēmums vai saistīta persona, vai ziedotāja darbinieks, vai šā darbinieka ģimenes loceklis, vai ziedojuma saņēmējs veic atlīdzības rakstura darbības, kas vērstas uz labuma gūšanu ziedotājam, ar ziedotāju saistītam uzņēmumam, saistītai personai vai ziedotāja radiniekam līdz trešajai pakāpei, vai laulātajam, vai nodrošina ziedotāja intereses, kas nav saistītas ar filantropiju.

Debatējot par likumprojektu, deputāte Ilma Čepāne (PS) atgādināja, ka pašlaik valsts budžetā deficīts ir 432,3 miljoni latu. Ienākumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa par 7,7% atpaliek no plānotā. Pirms likuma jūnija grozījumiem rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām bija tiesības uz nodokļa samazinājumu par 85% no summām, kas ziedotas budžeta iestādēm, Latvijā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Savukārt jūnija likuma grozījumi noteica ierobežojumus, proti, pašlaik ienākuma nodokļa atlaide nedrīkst pārsniegt 20% no apliekamā ienākuma. Tādējādi ir ierobežots ziedojuma apjoms, par kuru tiek samazināts maksājamais nodoklis, līdz ar to palielinot nodokļa ieņēmums valsts budžetā.

Čepāne ir noskaidrojusi, ka pašlaik valstī ir aptuveni 1400 sabiedriskā labuma organizāciju. Starp tām var atrast tādas sabiedrībā cienījamas organizācijas, kas rūpējas par bērnu, pensionāru un invalīdu aizsardzību. Piemēram, Bērnu fonds, Politiski represēto apvienība, misija "Pakāpieni", fonds "Ziedot", sieviešu aizsardzības organizācija "Marta", organizācijas, kas veicina pilsoniskās sabiedrības veidošanos: "Providus", "Delna", Vēlēšanu reformu biedrība, 4.maija klubs, pazīstamas vides un kultūras lauksaimnieku aizsardzības organizācijas, kā arī ļoti daudz reliģisko un sporta organizāciju.

Taču uz nodokļu atvieglojumiem uzņēmumi var pretendēt arī tad, ja tie ziedo tādām organizācijām kā Laulāto tikšanās biedrība, organizācijas "Melnā muša", "Melnais piens", Latvijas parlamentāriešu debašu klubs.

Šajā sarakstā visietekmīgākā ir Latvijas Olimpiskā komiteja, kaut gan tā faktiski zināmā mērā veic valsts pārvaldes funkcijas sportam paredzēto valsts līdzekļu apsaimniekošanā. Sabiedriskā labuma organizācijas statusu ir ieguvusi arī kristiešu draudze "Prieka vēsts", norāda Čepāne.

2007.gadā - jaunākas statistikas nav - ziedojumu summa, kurai var tikt izmantotas nodokļu atlaides, bija 35 miljoni latu. Vides aizsardzībai no tās summas ir atvēlēti tikai 0,2%, veselībai un slimību profilaksei - tikai 2,7%. Bet sporta vajadzībām saziedots vairāk nekā 15 miljoni latu.

Pēc Čepānes teiktā, klasiska shēma parasti ir šāda - kāds uzņēmums ziedo sabiedriskā labuma organizācijai ievērojamu naudas summu. Sabiedriskā labuma organizācija patur kā starpniecības naudu 10%, bet atlikusī summa atgriežas pie ziedotāja, kas turklāt par ziedoto summu saņems no valsts 85% nodokļu atlaidi.

"Pilsoniskās savienības" pārstāve pauda viedokli, ka vispirms vai vienlaikus ar grozījumiem Uzņēmuma ienākuma nodokļa likumā ir jānosaka prioritārās sabiedriskā labuma organizācijas, kurām ziedojot ziedotāji būtu tiesīgi saņemt paredzētās nodokļu atlaides. Un ir jāparedz arī efektīva kontrole par šo ziedojumu izmantošanu.

Ekonomika

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 6,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, bet par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Svarīgākais