Onkuļu nauda Reģionu apvienībai
Sākotnēji Latvijas Reģionu apvienībai nebija ne reitinga, ne cerību, taču ar aktiera Artusa Kaimiņa nikno klaunādi tā pārvarēja 5% barjeru un iekļuva Saeimā.
Priekšvēlēšanu laikā elektorātam radās iespaids, ka šī nu ir viena partija, kurai nav sakara ar sasmirdējušo, veco politisko eliti, un tā neatrodas nekādu aizkulišu pelēko vīriņu un alkatīgu naudas maisu ietekmes zonā.
Diemžēl Reģionu apvienība tikai pasaku un ilūziju pasaulē nepieskaras grēcīgajai zemei un nav nešķīstos sakaros ar bagātiem onkuļiem. Bagātie onkuļi ir stāvējuši pie Reģionu apvienības šūpuļa, un viņi noteikti gribēs, lai mazule aug un apprecas tā, kā tai teiks priekšā.
Kas atrodas naudas lādītē, ko Reģionu apvienība ir saņēmusi pūrā, dodoties savā politiskajā dzīvē? Pirmais, kas uzreiz ieraugāms Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) informācijā, ir virkne to pašu sponsoru, kas savulaik pirka Zatlera Reformu partijas politiku: Ventspils domes opozīcijas deputāts Aivis Landmanis Reģionu apvienībai ziedojis 4600 eiro, viņa brālis Ivars Landmanis (Ventspils domes deputāts iepriekšējā sasaukumā) – 800 eiro, Aivja sieva Līva Landmane – 850 eiro.
Plašākai sabiedrībai maz kas zināms par vēl vienu Ventspils politiķi – Raimondu Kalniņu, kurš Reģionu apvienībai ziedojis 4400 eiro. Kalniņš ziedojumus veicis tajā pašā dienā – pagājušā gada 25. augustā –, kad savas politiskās simpātijas ar vairākiem tūkstošiem eiro apliecināja Landmaņu ģimene.
Kalniņš diezin vai ir bagātnieks. Neatkarīgā jau rakstīja, ka atbilstoši datu bāzei Firmas.lv Kalniņam nepieder pelnoši uzņēmumi – viņam nav bagātīgi atalgotu amatu, kas dotu iespējas atlicināt ievērojamus līdzekļus partiju finansēšanai. Arī savā deputāta kandidāta anketā viņš norādījis visai pieticīgu amatu – «Ventspils tirdzniecības osta – projektu vadītājs». Kur necils darbarūķis ņēma vairāk nekā 4000 eiro, ko ziedot partijai? Krāja, krāja, līdz beidzot sakrāja? Diezin vai.
Kalniņš ir figūra, caur kuru var saskatīt saistības ar tik tiešām smagsvarīgiem Latvijas iekšpolitikas gaisa jaucējiem, tostarp ar lielo viltnieku, Šveices advokātu Rūdolfu Meroni.
Akciju sabiedrība Ventspils tirdzniecības osta ir Meroni kontrolēts uzņēmums. Meroni kontrolētie uzņēmumi a/s Ventbunkers, a/s Kālija parks, Ventbunkera miljonus apsaimniekojošā SIA Airtech maksā arī trijiem pārējiem iepriekš minētajiem Ventspils politiķiem. Raimonda Kalniņa pusbrālis Edgars Ciniņš pašlaik ir valdes vai padomes loceklis 11 ar Ventspils biznesu saistītos ietekmīgos uzņēmumos, kurus kontrolē Meroni. Bet Ciniņa bijusī sieva Eva Ciniņa ir Ventbunkera valdes priekšsēdētāja.
Ko Meroni varētu gribēt no Reģionu apvienības? Šī partija nav tik izdevies projekts kā iepriekš Zatlera Reformu partija, jo nav tikusi pie varas stūres. Tomēr arī opozīcijā ir spēks, un partija var noderēt «nenoskārstai vajadzībai». Vajadzību un mērķu Meroni ir daudz, un domājams, ka Reģionu apvienības misija ir apmēram tāda pati kā agrāk zatleriešiem – turēt partiju politiku vienā suņubūdā ar prokuratūru, lai pēc iespējas ilgāk turpinātos Meroni vara pār viņa kontrolē nodotajiem tranzītuzņēmumiem. Kamēr Meroni tajos ir noteicējs, viņš var darīt visu, ko grib. Neviens nevar izkontrolēt, kas tajos notiek, cik šo uzņēmumu naudas un resursu tiek izvazāts un noglabāts «drošā vietā». Politiska partija piedalās arī likumdošanas procesā, kur iespējams inspirēt vai atbalstīt tiesiskumu šķobošus un varu pārdalošus likumus un lēmumus.
Kad Neatkarīgā Reģionu apvienības valdes loceklim Dainim Liepiņam stāstīja par interesantumiem viņa partija finansēs, viņš bravūrīgi sita sev pie krūts, ka nekādi onkuļi partijai neko nediktēs. Taču tik skaisti nebūs. Pienāks diena, kad naudiņa būs jāatstrādā.
Reģionu apvienības finanšu smalkumus redz arī partijas Vienotība galms, kuram gluži pamatoti rodas skaudība un greizsirdība. Vienotība melnās miesās ir strādājusi Ventspils mēra Aivara Lemberga oponentu labā, taču Meroni dod naudu kaut kādai Reģionu apvienībai, kas neko vēl nav paveikusi!
Reģionu apvienība ir izvirzījusi par savu kandidātu Valsts prezidenta amatam Mārtiņu Bondaru, taču Bondaram nekas nespīd. Nevis tāpēc, ka Bondars būtu slikts kandidāts, bet tāpēc, ka dusmas uz viņa partijas sponsoru, kas šķiež naudu pa labi un pa kreisi, bet valdošajai dižpartijai Vienotība tāpēc atlec mazāk.