Sporta nozare bīstas zaudēt 15 miljonu eiro ziedojumus

Sporta nozare arvien satrauktāk pauž bažas, ka nodokļu reforma var novest pie ziedojumu naudas samazināšanās. Līdz šim tādā veidā šai jomai tikuši piesaistīti ap 15 miljoniem eiro gadā. Lai gan Finanšu ministrija (FM) piedāvā trīs alternatīvas iespējas, kā to turpmāk varēs darīt, sporta organizācijas nav pārliecinātas, ka kāda no tām motivēs uzņēmējus ziedot, un vēlas, lai pārejas periodā tiktu iestrādāts kompensācijas mehānisms, ja sponsornaudas ievērojami saruks.

Gaidāmās pārmaiņas visvairāk satraukušas kultūras, sporta un labdarības sabiedriskā labuma organizācijas, kas līdz šim veiksmīgi izmantojušas valsts doto iespēju piesaistīt tām uzņēmumu ziedojumus. Līdz šim esošā politika ļāva sponsoriem saņemt nozīmīgas uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaides. Ja kopumā ziedojumos pērn iegūti 80 miljoni eiro, tad 40 miljoni ziedoti caur sabiedriskā labuma organizācijām, izmantojot nodokļu atlaides, Saeimas Sporta apakškomisijā situāciju skaidroja tās vadītājs Jānis Upenieks, norādot, ka šābrīža regulējums ļāva par ziedojumu saņemt 85% atlaidi peļņas nodoklim, nepārsniedzot 20% no kopējās nodokļa summas. FM Saeimā iesniegusi likumprojektu, kas paredz, ka uzņēmumi, kas ziedo, varēs izvēlēties: samazināt ar nodokli apliekamo peļņu par ziedoto summu, bet ne vairāk kā 10% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, vai arī par summu, kas nedrīkstēs pārsniegt 3% no iepriekšējā gada kopējās darbiniekiem samaksātās algas, no kuras nomaksāts sociālais nodoklis. Tāpat ir iespēja samazināt uzņēmuma ienākuma nodokli dividendēm par 30% no ziedotās summas, taču tā nedrīkstēs pārsniegt 10% no aprēķinātā nodokļa apjoma.

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis akcentēja to, ka šīs izmaiņas var sāpīgi atsaukties uz gatavošanos olimpiskajām spēlēm, kas nav aiz kalniem. Tas ir ilglaicīgs process, un stabils finansējums ļauj sportistiem trenēties ar pārliecību, ka arī turpmāk tas būs. Līdz šim uzņēmumu ziedojumi nodrošinājuši apmēram 15 miljonu eiro atbalstu šai jomai ik gadu, un lielākajiem sporta pasākumiem aptuveni 30% finansējuma nākuši no sponsoru līdzekļiem. Akcentu pārlikšana nodokļu atlaidēs rada bažas par šā finansējuma pieejamību no 2018. līdz 2020. gadam. Izmaiņas var novest pie tā, ka saruks uzņēmumu skaits, kas vispār varēs un gribēs ziedot, tāpēc LOK un arī citi nozarē strādājošie grib saglabāt iepriekšējo sistēmu, kas bijusi spēkā pēdējos 20 gadus un kura veiksmīgi darbojusies un bijusi visiem saprotama. A. Vrubļevskis uzskata, ka paralēli grozījumiem vajadzētu iestrādāt kompensējošu mehānismu - 15 miljonu eiro apmērā (augstas klases sasniegumu sportam - tie būtu 6 miljoni gadā). Viņš pievienojoties FM teiktajam par to, ka Latvijā vajag celt uzņēmēju sociālo un korporatīvo kultūru, kā savulaik notika Igaunijā, taču diez vai ar to ies «tik skaisti un gludi».

Finanšu ministres padomnieks Jurijs Spiridonovs norādīja, ka no ziedotajām summām 2015. gadā, kas ir 36,1 miljons eiro, piemērota 24,9 miljonu eiro nodokļa atlaide, un tikai 43% no uzņēmumiem ir saņēmuši atlaidi maksimālā apmērā jeb 85% no ziedotajām summām. Pārējiem atlaide vidēji sasniegusi 52% no ziedotajām summām, bet ir arī uzņēmumi, kuriem tā ir vien 3% no ziedotajām summām, taču šīs summas nav lielas. Šāda situācija uzskatāmi pierādot, ka motivācija ziedot ne vienmēr ir atkarīga no atlaides lieluma.

Viņš arī iepazīstināja ar FM koriģētajiem priekšlikumiem, kuri, ja tos atbalstīs nevalstisko organizāciju partneri, tiks virzīti uz otro lasījumu Saeimā. Uzņēmēji varēs izvēlēties sev vēlamāko veidu: neiekļaut pārskata perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 5% no peļņas vai ne vairāk kā 2% no kopējās darba ņēmējiem izmaksātās atlīdzības, par kuru samaksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Trešā iespēja attiecas uz dividendēm: samazinot nodokli 80% no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 10% no UIN summas par noteiktajām dividendēm. Lai gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve Elīna Rītiņa jaunos ieteikumus raksturoja kā «atbalstāmus un motivējošus», sporta nozarē strādājošie bija piesardzīgāki un atzina, ka pilnībā nenoņem bažas par to, ka līdzšinējie ieņēmumi (15 miljoni eiro) netiks iegūti, tāpēc no valsts puses noteikti paredzams kompensācijas mehānisms.