Eiropas reģionālā attīstības biedrība (ERAB) gatavojas īstenot projektu, kas nākotnē varētu veicināt Latvijā īpaši labvēlīgus apstākļus enerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem. Biedrība ir pārliecināta, ka mūsu valsts var kļūt par vienu no vadošajām Eiropā alternatīvās enerģijas iegūšanas jomā.
Projekta mērķis - gan veidot sabiedrisko domu par labu atjaunojamo energoresursu plašākai izmantošanai (sadarbībā ar pašvaldībām, valsts pārvaldes institūcijām un nevalstiskajām organizācijām), gan arī praktiski palīdzēt tiem, kas darbojas vai vēlas darboties šajā tautsaimniecības nozarē.
ERAB plānus apliecina divas konferences, kas jau tuvākajā laikā tiks realizētas projekta ietvaros. To uzdevums būs salīdzināt trīs valstu - Norvēģijas, Dānijas un Vācijas likumdošanu. Konferences aplūkos atjaunojamo energoresursu nozares atbalsta instrumentus, ar nolūku adaptēt minēto valstu pieredzi un uz kopējas bāzes izstrādāt, kā arī iesniegt priekšlikumus atbildīgajām ministrijām Latvijā.
Pašlaik Latvijai nav vienotas stratēģijas un likumiskās bāzes vēja, saules, zemes siltuma, biomasas un citu alternatīvās enerģijas ieguves veidu izmantošanai, kaut gan citu valstu praksē tas nav nekāds jaunums. Veicot noteiktas izmaiņas likumdošanā un adaptējot citu valstu pieredzi, var rasties lieliska iespēja veiksmīgāk nekā līdz šim attīstīt jaunu un perspektīvu nozari. Tas nākotnē ļautu ne tikai ietaupīt, bet arī izveidot tautsaimniecības nozari, kas nestu Latvijai reālu peļņu.
ERAB valdes loceklis Niks Šeffers stāsta, ka veiksmīgai uzņēmējdarbībai atjaunojamās enerģijas ražošanas jomā esot daudz šķēršļu. Kā piemēru var minēt vienu no problēmām, kas skar īpašumtiesību jautājums par atsevišķām jūras teritorijām. Valstī nav noteiktas institūcijas, kura atbildētu par jūras teritoriju izmantošanas nosacījumiem, kas nopietni kavē vēja parku būvi Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Jāpiebilst, ka saskaņā ar aprēķiniem viens jūrā izvietots vēja ģeneratoru lauks varētu saražot aptuveni 600?000 MWh gadā. Viena šāda lauka saražotās elektroenerģijas daudzums ir apmēram 10% no pašreizējā Latvijas patēriņa. Ar šādu daudzumu varētu nodrošināt līdz pat 20000 Latvijas mājsaimniecību.
Nevienam arī nav noslēpums, ka pasaulē strauji un neapturami izsīkst ierastie enerģijas avoti, dabasgāze, nafta un ogles. Tajā pašā laikā fosilā kurināmā cenas ar katru gadu turpina pieaugt. Jau šobrīd valsts ir atkarīga no importētām akmeņoglēm, dabasgāzes un naftas produktiem. Tāpēc Latvijai, tāpat kā citām ES valstīm, ir īpaši svarīgi pēc iespējas vairāk izmantot atjaunojamos energoresursus. Šo resursu apguve ir aktuāla gan no vides saglabāšanas (CO² izmešu samazināšana), gan no ekonomiskā viedokļa. Turklāt ERAB pārstāvji ir pārliecināti, radot labvēlīgu augsni atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanai, ar laiku Latviju varētu pilnībā nodrošināt ar mūsu pašu valstī saražoto elektroenerģiju.
Latvija no atjaunojamiem resursiem patlaban iegūst vairāk nekā 36,5% elektroenerģijas. Tomēr realitātē minētais skaitlis ir mānīgs. Liela daļa šīs enerģijas tiek saražota izmantojot pagājušā gadsimta mantojumu - trīs Daugavas hidroelektrostacijas.
Sakarā ar Eiropas Komisijas jaunajām prasībām vēl vairāk tiek sarežģīta situācija. Ir noteikts, ka līdz 2020. gadam Latvijā jāpanāk 44% atjaunojamo energoresursu izmantošanu no kopējā elektroenerģijas patēriņā. Kā arī pieprasīts par 20% samazināt CO² izmešu daudzumu.
Lai objektīvi varētu izvērtēt paveikto atjaunojamo energoresursu ražotņu attīstību Latvijā, kā piemēru var minēt Vāciju. Tur pašlaik darbojas ap 5000 biogāzes ražotnes, kas izmanto mājlopu kūtsmēslus, augkopības blakus produkciju un pārtikas rūpniecības atkritumus. Savukārt Latvijā darbu sākusi tikai viena ražotne Vecaucē, kas nav pat komercuzņēmums, bet gan tikai Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) struktūrvienība.
ERAB vadītājs Niks Šeffers atzīst - Latvija atjaunojamo energoresursu sfērā nav attīstījusies līdzvērtīgi citām ES valstīm. Kā galvenos iemeslus viņš min nesakārtotu nozares likumdošanu, valsts nepietiekamo atbalstu ražotņu attīstībai un uzņēmēju nepietiekamo pieredzi dažādu atjaunojamo energoresursu ražošanā un izmantošanā.
Lai uzlabotu patreizējo situāciju nozarē ERAB projekta ''Atjaunojamo energoresursu perspektīvas'' ietvaros gatavo divas konferences - 25.septembrī Jēkabpilī un 29.septembrī Rīgā. Abu pasākumu galvenais uzdevums būs - iezīmēt jaunas perspektīvas atjaunojamo energoresursu ražošanai Latvijā. Konferenču darba rezultāti un secinājumi ar konkrētiem turpmākās rīcības ieteikumiem tiks apkopoti un iesniegti Zemkopības, Reģionālās attīstības, kā arī Pašvaldību lietu, Ekonomikas un Vides ministrijās. Tāpat konferenču ietvaros tiks prezentēta akadēmiķa Arņa Kalniņa sagatavotā rokasgrāmata biogāzes ražotņu veidotājiem. Ievērojamā speciālista grāmata būs neatsverams palīgs un ceļvedis visiem tiem, kuri ražo vai gatavojās ražot elektroenerģiju, izmantojot biogāzi.
Uzsākto darbu Šeffers vērtē atzinīgi, uzsverot, ka kopējo situāciju valstī ar atjaunojamo energoresursu ražotnēm iespējams ievērojami uzlabot, izpildot dažus priekšnosacījumus. ''Pirmkārt, balstoties uz citu valstu pieredzi jāiekļauj likumdošanā tās normas, kas sekmētu labvēlīgus apstākļus nozares attīstībai. Otrkārt, jāapzina tie tehnoloģiskie risinājumi atjaunojamo energoresursu ieguves jomā, ko varētu pielietot Latvijā. Treškārt, jāinformē vietējie uzņēmumi un sabiedrība par atjaunojamo energoresursu ražošanas iespējām,'' saka Niks Šeffers, norādot, ka tieši to arī viņa vadītā biedrība ar savu darbību šobrīd mēģina panākt.