Latvijas maksājumu bilances tekošā konta pozitīvais saldo 2. ceturksnī pieauga līdz 14.2% no IKP (478.8 milj. latu), un pirmo reizi kopš 1994. gada 2. ceturkšņa pozitīvs bija arī preču un pakalpojumu saldo (1.9 milj. latu jeb 0.1% no IKP).
Tā ziņo portāls Financenet.
Preču un pakalpojumu saldo uzlabojumam salīdzinājumā ar 1. ceturksni (kad tas bija –4.2% no IKP) pamatā bija preču eksporta pieaugums (4.2%), kā arī preču importa kritums (9.4%). Pakalpojumu eksporta un pakalpojumu importa kopapjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni būtiski nemainījās.
Latvijas Bankas izplatītajā preses relīzē norādīts, ka Latvijā palielinās arī ienākumu konta pozitīvais saldo, galvenokārt nerezidentu tiešo investīciju uzņēmumiem Latvijā darbojoties ar zaudējumiem. Gan salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, gan salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga ārvalstīs nodarbināto Latvijas rezidentu saņemtā atlīdzība. Kapitāla un finanšu konta saldo bija negatīvs (531.4 milj. latu), un to noteica privātā sektora noguldījumu pieaugums ārvalstīs, kā arī banku sektora īstermiņa parādsaistību samazināšanās. Arī galvenās tiešo investīciju plūsmas noteica banku sektors, vairāk nekā pusi no zaudējumiem kompensējot ar investīcijām pašu un cita kapitāla veidā. 2. ceturksnī valdība lielāko daļu kapitāla no ārvalstīm saņēma ES fondu veidā. Latvijas Bankas rezerves aktīvu samazinājums (318.4 milj. latu) bija saistīts ar tās veiktajām intervencēm un valdības noguldīto līdzekļu atlikuma pārmaiņām.