LB: rūpniecības attīstībā iezīmējas globālās lejupslīdes ietekme

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide oktobrī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pēc samērā straujā palēciena iepriekšējā mēnesī atkal nedaudz saruka – par 0,9%, jaunākos Centrālās statistikas pārvaldes datus komentē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska.

Divpadsmit mēnešu skatījumā saglabājas mērens kāpums (+5,9%), bet, salīdzinot ar pusgadu iepriekš, kad apstrādes rūpniecības gada izaugsme sniedzās 13-17% robežās, temps ir ievērojami krities.

Nozares svārstīgo dinamiku lielā mērā nosaka dažu lielo uzņēmumu izpildītie pasūtījumi, tāpēc atsevišķos mēnešos parādās spēji kāpumi un kritumi. Piemēram, Rīgas Kuģu būvētavas vairāku kuģu pasūtījumu izpildes darbi; drīzumā gaidāma arī Liepājas Metalurga jaunās krāsns darba uzsākšana. Tāpēc šāds apstrādes rūpniecības izlaides svārstīgums saglabāsies arī nākamajos mēnešos. Neraugoties uz svārstīgumu, globālo un iekšzemes norišu dēļ kopējā tendence varētu pavērsties lejupvērstā virzienā – no “divi soļi uz priekšu, viens – atpakaļ”, uz “viens solis uz priekšu, divi – atpakaļ”, norāda Bičevska.

Latvijas rūpniecības sektora noskaņojuma rādītājs jau trīs mēnešus saglabājas gandrīz nemainīgs, kamēr Eiropas Savienībā kopumā tas arvien pasliktinās. Prognozējams, ka jau nākamajā mēnesī arī Latvija pievienosies lejupejošajai dinamikai, jo tad datos būs redzama arī AS Latvijas Krājbanka darbības apturēšanas ietekme uz rūpnieku noskaņojumu, turklāt turpina pasliktināties situācija ārējā vidē.

Šie notikumi vairos situācijas nenoteiktību pat tad, ja tiešu ietekmi (apgrozāmo līdzekļu ierobežojumus, plānoto ES fondu izmaksu vai kredītu piešķiršanas kavēšanos) uz saimniecisko darbību jutīs nedaudzi uzņēmumi. Tas varētu mazināt arī rūpniecības izlaidi, jo naudas plūsmas problēmas var kavēt pasūtījumu izpildi; arī lielāka iedzīvotāju piesardzība tēriņos var ietekmēt iekšzemes pieprasījumu, kas pēdējā laikā bija jūtami uzlabojies, atzīmē ekonomiste.

Pozitīva ziņa ir, ka novembrī uzlabojums novērtējums jaunu pasūtījumu apjomam uz eksporta tirgiem. Cerams, ka jauni tirgi un nišas produkti kā salmiņš, pie kā pieķerties rūpniecības “mazajam kukainītim”, būs gana izturīgs stindzinoši aukstajos iekšzemes un globālās ekonomikas viļņos, tā Bičevska.

Ekonomika

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.