Sašķidrinātās gāzes termināļa (SGT) izveidošana Lietuvā ir ļoti dārga un tā kropļo gāzes tirgu, paziņojis Igaunijas dabasgāzes tirdzniecības kompānijas "Eesti Gaas" ģenerāldirektors Antss Nots.
Viņš teica, ka Baltijas valstīm ir nepieciešams viens liels SGT un tirgū nav pietiekami vietas vairākiem lieliem termināļiem. Nots norādīja, ka projektam, kurš saņems Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, ir jābūt visizdevīgākajam un efektīvākajam - tādam, kurš vismazāk noslogo sabiedrību.
"Lietuvas terminālis nav veidots atbilstoši tirgus principiem un kropļo gāzes tirgu - šī SGT piedāvātā cena neietver visas izmaksas. Daļu termināļa izmaksas sedz uz patērētāju, kas patiesībā nemaz nevēlas izmantot SGT, rēķina," ziņu aģentūrai BNS klāstīja "Eesti Gaas" vadītājs.
Viņš teica, ka Igaunijas patērētājiem nevajadzētu segt Lietuvas SGT izmaksas, jo īpaši tādēļ, ka lēmums par projektu tika pieņemts bez Igaunijas līdzdalības un ir acīmredzami pārāk dārgs.
"Lietuvai desmit gadus jāmaksā 65 miljonus eiro par peldošā termināļa nomu. Līdzīgu stacionāro termināli var iegādāties 1,5-2 reizes lētāk. Piemēram, liela termināļa Paldiskos cena tiek lēsta ap 350 miljoniem eiro, reģionālā termināļa Mūgā izmaksas tiek lēstas vien 250 miljoni" eiro, sacīja Nots.
"Eesti Gaas" vadītājs uzsvēra, ka reģionālā SGT izveide Igaunijā dotu ieguvumus kaut vai tikai tādēļ, ka Igaunijas prāmju kompānija "Tallink" gatavojas pārejai uz kuģiem, kas darbojas ar sašķidrināto dabasgāzi un būtu jānodrošina Tallinā iebraucošo kruīza kuģu pieprasījums.
"Jaunais ar sašķidrināto dabasgāzi strādājošais kuģis "Megastar", kas janvārī sāks kursēt maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem, patērēs ap 32 miljoniem kubikmetru dabasgāzes gadā, kas veido vairāk nekā 6% no Igaunijas kopējā dabasgāzes patēriņa. Lai gan šim kuģim nepieciešamos sašķidrināto dabasgāzi piegādās pa sauszemi autocisternās, lielākam skaitam kuģu būtu nepieciešams cits risinājums," piebilda Nots.
Jau vēstīts, ka Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrijas ģenerālsekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Ando Lepimans trešdien paziņoja, ka Igaunija pagaidām nav pārliecināta, ka SGT Lietuvas Klaipēdas ostā ir priekšrocības pār plānoto termināli Igaunijas ziemeļrietumos esošajos Paldiskos.
"Igaunijas pozīcija ir tāda, ka tā SGT izveidi nevēlas atbalstīt ar gāzes tarifiem. Reģionālam SGT vajadzētu attīstīties, balstoties uz tirgus loģiku. Turklāt iespēja pieteikties Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumam ir paredzēta reģionāla SGT izveidei," klāstīja Lepimans.
Viņš teica, ka Igaunija pašlaik nav pārliecināta, ka Klaipēdas SGT ir priekšrocības pār SGT termināli Paldiskos. Savukārt Lietuva vēlas Igaunijas atbalstu savam projektam. "Lai mūsu tirgus iegūtu risinājumu, kas ilgtermiņā ir visdzīvotspējīgākais, ir jāizvērtē, vai Lietuvas terminālis ir izdevīgāks nekā SGT Paldiskos. Pašlaik par to neesam pārliecināti," sacīja Igaunijas amatpersona.
Igaunijas valdības programmā reģionāla SGT izveide Igaunijā ir noteikta kā svarīgs uzdevums.
"Paldisku SGT izbūvei ir iesniegts pieteikums investīciju atbalsta saņemšanu no instrumenta "Connecting Europe" pašreizējās finansējuma piešķiršanas kārtas," piebilda Lepimans.
Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns otrdien paziņoja, ka Lietuvas sarunas ar Eiropas Komisiju (EK) par atbalstu Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa kuģa izpirkšanai būs atkarīgas no Latvijas un Igaunijas.
Pēc viņa teiktā, ja pārējās Baltijas valstis atzītu to par reģionālo termināli, tas dotu iemeslu saņemt atbalstu kuģa izpirkšanai. "Runājot par izredzēm, ir dabiski, ka uz Eiropas atbalstu mēs varam cerēt, ja tas ne tikai de facto, bet arī de iure būtu reģionālais terminālis. Daudz kas ir atkarīgs no tā, kā šā termināļa perspektīvas vērtēs Latvija un Igaunija, jo mēs runājam par konceptuāli jaunu projektu, ņemot vērā, ka līdz 2024.gadam darbojas nomas līgums, bet finansiālais atbalsts nomai nav iespējams," ministrs sacījis intervijā ziņu aģentūrai BNS.
Vaičūns, kurš ministra amatā stājās 13.decembrī, uzsvēris, ka vienošanās par atbalstu kuģa izpirkšanai saistīta arī ar kopēja Baltijas valstu gāzes tirgus veidošanu.
Saskaņā ar neoficiāliem aģentūras BNS rīcībā esošiem datiem no EK iecerēts mēģināt saņemt atbalstu aptuveni 100 miljonu eiro apmērā. Vēl pirms tam termināļa operatore "Klaipedos nafta" bija izsludinājusi konkursu par 300 miljonu eiro aizņēmumu no bankām, taču tas pagaidām apturēts.
Līdz šim Lietuvai nav izdevies vienoties ar Norvēģijas kompāniju "Hoegh LNG" par iespēju pirms laika izpirkt sašķidrinātās gāzes glabāšanas un regazifikācijas (FSRU) kuģi "Independence" ("Neatkarība"), kura nomas līgums noslēgts līdz 2024.gadam.
Par termināļa kuģa nomu Lietuvas valsts kompānija "Klaipedos nafta" gadā maksā 68,9 miljonus dolāru (aptuveni 65,95 miljonus eiro), tātad desmit gadu laikā šī summa sasniegs aptuveni 659,5 miljonus eiro. "Hoegh LNG" ne tikai iznomājusi Lietuvai kuģi ar visu apkalpi, bet arī nodrošina tā pārvaldību un apkopi.