Reirs: Nodokļu reformas nerisinās mazo pensiju problēmu

© Dmitrijs Suļžics/ f64 photo agency

Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) pozitīvi vērtē Finanšu ministrijas (FM) piedāvātās nodokļu reformas, tomēr norāda, ka šis piedāvājums joprojām nerisina mazo pensiju problēmu.

Kā aģentūrai LETA norādīja Reirs, FM piedāvātās izmaiņas nodokļu jomā nopietni uzlabos situāciju. Viņš atgādināja, ka 2015.gadā neapliekamais minimums tika palielināts par 40 eiro, kas noveda pie iekšējā tirgus patēriņa palielinājuma, ņemot vērā, ka iedzīvotājiem bija vairāk brīvo naudas līdzekļu.

Labklājības ministrs gan norādīja, ka apjomīgie uzlabojumi nodokļu jomā neskars 200 000 mazo pensiju saņēmēju, kā arī cilvēkus ar invaliditāti. Viņš gan piebilda, ka nodokļu reformām jānoved pie Iekšzemes kopprodukta (IKP) un budžeta ieņēmumu pieauguma. Ņemot vērā papildu budžeta ienākumus, būtu iespējams palielināt arī mazās pensijas, skaidroja Reirs. "Jācer uz to, ka tas viss piepildīsies, ieņēmumi pieaugs un varēs vairāk palīdzēt cilvēkiem," piebilda ministrs.

Uz to, ka pensionāru neapliekamā minimuma palielināšana nerisinās daudzu pensionāru problēmas, iepriekš norādīja arī Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš (ZZS), skaidrojot, ka lielai daļai pensionāru jau šobrīd pensijas ir mazākas nekā šobrīd noteiktais pensiju neapliekamais minimums 235 eiro apmērā, līdz ar to tikai tā celšana situāciju neuzlabos.

Kā ziņots, FM nodokļu reformai piedāvā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN).

FM piedāvā reformēt darba spēka nodokļus, ieviešot IIN likmi 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā nosakot IIN likmi 23% apmērā. FM arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro, kā arī atcelt solidaritātes nodokli. FM piedāvājums paredz noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu no 0 līdz 300 eiro, proti, 0 neapliekamais minimums būtu pie atalgojuma 1350 eiro, bet 300 eiro - pie minimālās algas.

FM rosina arī noteikt sociālo nodokli atalgojumam līdz 52 400 eiro gadā parastajā režīmā, no 52 400 eiro līdz 85 400 eiro gadā netiek piešķirti īstermiņa pabalsti, bet virs 85 400 eiro gadā - nav jāmaksā. Tāpat rosināts noteikt 20% UIN sadalītajai peļņai.

Ieguvumus no darba spēka nodokļu reformas FM ilustrē ar vidējo prognozēto darba algu Latvijā 2017.gadā - 910,5 eiro mēnesī. Proti, ja patlaban, nomaksājot nodokļus no 910,5 eiro, neto alga veido 641,3 eiro, tad pēc darbaspēku nodokļu reformas neto alga sastādītu 680,9 eiro.

Tāpat FM norāda, ka gadījumā, ja tiks lemts paaugstināt strādājošo neapliekamo minimumu, būs jārisina arī jautājums par pensionāru neapliekamo minimumu. FM rosina pakāpeniski paaugstināt neapliekamo minimumu ar 300 eiro. FM ieskatā, būtiskai pensionāru daļai neapliekamā minimuma pieaugums līdz 500 eiro dotu līdz 15 eiro papildu ienākumu mēnesī.

Tāpat FM norāda, ka gadījumā, ja tiks lemts paaugstināt strādājošo neapliekamo minimumu, būs jārisina arī jautājums par pensionāru neapliekamo minimumu. FM rosina pakāpeniski paaugstināt neapliekamo minimumu ar 300 eiro. FM ieskatā, būtiskai pensionāru daļai neapliekamā minimuma pieaugums līdz 500 eiro dotu līdz 15 eiro papildu ienākumu mēnesī.

Ekonomika

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.