Ja vien neturpināsies karsts un sauss laiks, vasarāju raža šogad solās būt krietni vien labāka nekā pērn, pat neskatoties uz krusas postījumiem un līdzšinējo sausumu.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) prognozes liecina, ka vidēji valstī vasaras kviešu ražība varētu būt trīs tonnas no hektāra, vasaras miežiem - trīs tonnas no hektāra, kartupeļiem - 25 tonnas no hektāra, auzām - trīs tonnas no hektāra. Pērn no hektāra izdevās ievākt vien vidēji 2,6 tonnas vasaras kviešu un vasaras miežu, divas tonnas auzu un 19 tonnu kartupeļu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Kopumā savlaicīgi iesētie vasarāju sējumi visos valsts reģionos attīstījušies labi - Latgalē labība jau sākusi vārpot, kas liecina - jūlija sākumā tā varētu būt arī kuļama. Tiesa gan, atsevišķām saimniecībām Kurzemes pusē šis nebūs izdevies gads. «Tie lauki, kas pārdzīvoja trako krusu, pašlaik izskatās ļoti labi,» uzsver LLKC Kuldīgas biroja vadītāja Daiga Mellere. «Diemžēl ir saimniecība, kur krusas sakapātos vasaras kviešus 30 hektāru platībā nāksies satīt ruļļos. Taču visvairāk sāp sirds par saimniekiem, kuriem pērn labību iznīdēja sausums, bet šogad no 400 hektāriem ar dažādām kultūrām apsētiem laukiem krusas neskarti palikuši vien 100 hektāru.»
Kurzemes lauksaimnieki savukārt katru dienu veras debesīs, cerot uz lietu.
«Vismaz te, piejūrā, saimniekiem jāsāk domāt par lauku laistīšanas sistēmām līdzīgi kā Holandē, jo Pāvilostā, Nīcā kārtīgs lietus nav bijis kopš pavasara. Ja iepriekš uz Jāņiem lija pietiekami, tad šogad lietus bija tikai jūnija sākumā, kad divu dienu laikā nolija vien 15 milimetru. Tādējādi mitruma vasarājiem nepietiek un tie ievērojami atpaliek augšanā,» sacīja LLKC Saldus biroja augkopības konsultante Vita Cielava.
Tikmēr Latgalē vasarāju lauki ir dažādi - kādā vārpošana sākusies, kādā - jau beidzas. «Mitrums mūspusē, kā kurā vietā, bet lielākoties - nepietiekams. Pašreiz izskatās, ka vasarāju raža varētu būt lielāka nekā pērn, vien jācer, ka labība nesažūs. Diemžēl vasarāju laukos katastrofālos apmēros vērojami dažādi kukaiņi, kuru iznīdēšanā pat augu aizsardzības līdzekļi nepalīdz,» atzīst LLKC Preiļu biroja augkopības konsultante Inese Magdalenoka.
Savukārt Vidzemē augiem klājoties labi, vien vēlāk sētajos laukos pietrūkst mitruma, tādēļ ir problēmas ar cerošanu. «Saimniekiem jādomā par augu slimību apkarošanu, jo miežiem vērojama tīklplankumainība, kviešiem - dzeltenplankumainība, bet miltrasa rodama visos labības laukos. Pirmās lakstu puves pazīmes vērojamas arī kartupeļu stādījumos,» novērojumos dalās LLKC Gulbenes biroja vadītāja un augkopības konsultante Inga Freimane.