Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ieskatā čeku loterija ir attaisnojusies, jo iedzīvotāju iesniegtie maksājuma dokumenti palīdzējuši atklāt negodprātīgos nodokļu nemaksātājus. Veicot preventīvas darbības, kā arī kontroles pasākumus, pirmajā pusgadā izdevies valsts budžetu dažādu nodokļu veidā papildināt ar 372,2 tūkstošiem eiro. Savukārt čeku loterija, ieskaitot izmaksātās naudas balvas, pēc Neatkarīgās aplēsēm pērn izmaksāja 328,8 tūkstošus eiro.
Šogad čeku loterijas organizēšanai atvēlēti 650 tūkstoši eiro, bet vēl 100 000 eiro būs vajadzīgi 2021. gadā, lai izmaksātu 2020. gada decembra izlozē un lielajā gada balvā laimēto.
«Kopš čeku loterijas sākuma regulāri ir prasīts, vai no šāda pasākuma ir kāds reāls labums, vai tas palīdz nodokļu iekasēšanā. Protams, palīdz! Pirmkārt, dažādu preču un pakalpojumu tirgotājiem jāapzinās, ka viņu izsniegtais čeks var tikt pieteikts loterijā un tādējādi arī pārbaudīts VID. Otrkārt, mums pašiem, konstatējot, ka čeks netiek atpazīts, ir vēl lielāka skaidrība par to, kuriem komersantiem jāpievērš uzmanība,» uzsvēra VID ģenerāldirektora Ieva Jaunzeme.
I. Jaunzeme stāstīja, ka, analizējot čeku loterijas ietvaros sniegto informāciju, novērotas tendences, kuras bija par pamatu nodokļu administrēšanas pasākumu veikšanai, piemēram, uzņēmumi vispār nav deklarējuši ieņēmumus vai deklarējuši ieņēmumus par sniegtajiem pakalpojumiem un pārdotajām precēm mazākā apmērā nekā uzrādīts loterijai iesniegto čeku summās. Atsevišķos gadījumos (tādi kopumā bijuši trīs četri) klientiem izsniegti čeki pēc uzņēmumu saimnieciskās darbības apturēšanas. Visbiežāk VID konstatētie pārkāpumi ir saistīti ar neatbilstošo kases aparātu lietošanu (VID nereģistrēto, no uzskaites noņemto un tehniskajām prasībām neatbilstošo kases aparātu izmantošana), realizācijas ieņēmumu neuzrādīšanu (kases aparātā reģistrēto ieņēmumu neuzrādīšanu PVN deklarācijās, nereģistrēšanās par PVN maksātāju pie PVN reģistrācijas sliekšņa sasniegšanas) un aplokšņu algām (darbinieku nedeklarēšana un darbinieku faktiski nostrādātā laika neuzskaitīšana).
Pēc VID aicinājuma gan preventīvo pasākumu, gan tematisko pārbaužu laikā 126 nodokļu maksātāji ir iesnieguši precizētās deklarācijas un papildus deklarējuši nodokļus 372,2 tūkstošu eiro apmērā, to skaitā pievienotās vērtības nodoklis - 352,3 tūkstošu eiro apmērā, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - 15 tūkstošu eiro apmērā un iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 4,9 tūkstošu eiro apmērā. Savukārt VID veikto 36 tematisko pārbaužu rezultātā piemērots naudas sods 19,4 tūkstošu eiro apmērā. Visvairāk neatbilstību VID konstatēja mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas nozarē. Piemēram, kāds mazumtirdzniecības uzņēmums brīvdienās izmantoja VID nepārreģistrētu kases aparātu, kura izsniegtajos čekos bija norādīts cita VID reģistrētā kases aparāta šasijas numurs, kuru uzņēmums lietoja darba dienās. Savukārt kādā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā VID pārbaudes laikā atradās un darba pienākumus veica personas, par kurām nebija sniegtas ziņas VID. Pēc VID pārbaudes uzņēmums reģistrēja 25 darba ņēmējus. Tāpat bijis gadījums, kad kāda likvidēta uzņēmuma amatpersona turpināja sniegt pakalpojumus, izmantojot nereģistrētu kases aparātu.