Tirgotāju asociācija: Jāpārstāj dalīt cilvēkus “zaļajos” un “sarkanajos”; jāatsakās no sertifikātiem

© Romāns Kokšarovs / F64

Atsaucoties uz Latvijas Tirgotāju asociācijas aicinājumu pārrunāt Ekonomikas ministrijas stratēģiju par COVID-19 ierobežojumu normalizēšanu, 10. februārī notika LTA biedru tikšanās ar EM ministrijas pārstāvjiem.

Lai atvieglotu un uzlabotu situāciju tirdzniecības nozarē un epidemioloģiskās drošības pasākumus samērotu ar kaimiņvalstīm, uzņēmēji uzskata, ka jau tagad, negaidot martu, ir jāatsakās no sertifikātiem un jāpārskata kvadrātmetri, kas paredzēti vienam apmeklētājam. Pašlaik tie ir 25 m2, bet tirgotāji uzskata, ka tie jāsamazina vismaz līdz 15 m2.
“Jāpārstāj dalīt cilvēkus “zaļajos” un “sarkanajos”, kas nemaina epidemioloģisko situāciju” - uzskata LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Situācija reģionos ir dramatiska - Lietuvas pierobežā vietēji iedzīvotāji bez sertifikātiem masveidā dodas strādāt pie lietuviešu uzņēmējiem. Valmieras Uzņēmēju kluba valdes loceklis Jurģis Ābele tikšanās laikā informēja, ka Vidzemes iedzīvotāji, ņemot vērā iespēju bez būtiskiem apgrūtinājumiem un jebkurā laikā saņemt pakalpojumus, jau kopš rudens regulāri dodas atpūtas un iepirkšanās braucienos uz Igauniju. Latvijas ekonomikai, savukārt, iet secen Igaunijas iedzīvotāju nauda. Pirms valsts ieviestajiem Covid-19 ierobežojumiem, Vidzemē tirdzniecībā darba dienās vismaz 15% no apgrozījuma veidoja igauņi, brīvdienās - 25%.

Uzņēmēji lēš, ka kopā valstij Covid-19 ierobežojumu dēļ zaudējumi tirdzniecības nozarē mērāmi simtiem miljonu eiro apmērā (ieskaitot zaudēto un neigūto pievienotās vērtības nodokli).

LTA arī piedāvā atcelt sertifikātu prasību profesionālas izglītības iestādes, kur sagatavo nozarei nepieciešamos speciālistus.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.