Kopējie nodokļu parādi Latvijā pieauguši līdz gandrīz 856 miljoniem eiro

© unsplash.com

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 855,865 miljoni eiro, kas ir par 2,7% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 0,7% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2024. gada 1. jūlijā bija 379,702 miljoni eiro, kas ir par 0,9% vairāk nekā jūnija sākumā, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 296,377 miljonus eiro, kas ir par 4,9% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 179,785 miljoni eiro, kas ir kāpums par 3,2%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1. jūlijā veidoja 62,2% no kopējās parādu summas jeb 532,785 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1. jūlijā bija atzīti parādi 2,407 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Savukārt atbilstoši normatīviem par piedzenamiem šogad jūlija sākumā bija atzīti parādi 530,378 miljonu eiro apmērā, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti parādi 243,881 miljona eiro apmērā, bet par reāli nepiedzenamiem - 286,497 miljonu eiro apmērā. No parādiem, kas atzīti par reāli nepiedzenamiem, par 286,468 miljoniem eiro parādniekiem nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu, savukārt piedziņas noilgums iestājies parādiem 28 900 eiro apmērā.

Atmaksas termiņa pagarinājumi šogad 1. jūlijā bija piešķirti parādiem kopumā 96,264 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,4% vairāk nekā gada sākumā.

Savukārt apturēto parādu summa, kam pārtraukta nokavējuma naudas aprēķināšana, jūlija sākumā bija 226,816 miljoni eiro - šo summu veidoja par maksātnespējīgiem atzītu uzņēmumu parādi.

2024. gada 1. janvārī Latvijā kopējie nodokļu parādi bija 862,392 miljoni eiro.

Ekonomika

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.