Aizejošās valdības satiksmes ministrs Uldis Augulis atstāj mantojumā savam nezināmajam pēctecim daudzas lentītes, ko pārgriezt pie rekonstruētiem autoceļu posmiem.
Ceļu būves sezona uz valsts galvenajiem autoceļiem finišē ar tikai 36 ekspluatācijā nodotiem kilometriem no 120 km, uz kuriem jau šogad notikuši ceļu atjaunošanas darbi. Nākamajā pavasarī atliks tos pabeigt un rīkot svinības par godu vienam, otram un trešajam ceļu posmam. To būs daudz, jo netika taču atjaunoti ceļi kopumā. Naudas pietika tikai tam, lai glābtu no ceļu uzturēšanas un satiksmes drošības viedokļa pašus kritiskākos ceļu posmus vai punktus. Naudas trūkums turpinājās, lai gan šogad ceļu un ielu būvei un atjaunošanai paredzētie
255 miljoni latu ir gandrīz vai divas reizes lielāka summa nekā pērn. Pieauguma avots ir 174 miljoni latu no ES palīdzības fondiem, kuros ceļiem iezīmētā ceļu sadaļa tieši tāpēc strauji sadila. U. Augulis atstāj mantojumā ne vien daudzas lentītes, bet arī plānu nākamgad pat palielināt ceļu budžetu ar nosacījumu, ka valsts finansējumam jāpieaug no 81 miljona latu šogad līdz 155 miljoniem nākamgad. Grūti iedomāties satiksmes ministru, kurš dabūs šādu naudu no nākamā finanšu ministra un Ministru prezidenta.
Valdošā koalīcija arī U. Auguļa personā nepārcieta Saeimas pārvēlēšanu par spīti acīm redzamajiem ceļu būves darbiem, ko sabiedrība tik skaļi un neatlaidīgi prasīja. Šo prasību izpilde U. Auguļa atvadu preses konferencē radīja iespaidu, ka pasākums notiek Latvijas PSR laika Ceļu satiksmes ministrijā, kurai nebija daudzu tādu pienākumu, kādi uzlikti tagadējai Latvijas Republikas Satiksmes ministrijai. Neko citu jau nevarēja gaidīt, jo līdz ar Latvijas Republiku mums ieviesta demokrātija, kad valsts iestādēm jāpilda tautas griba, ja vien būtu zināms, ko tauta īstenībā grib. Kāpēc tā nebalsoja, lai saglabātos valdība, kas deva naudu ceļiem? Tauta balsoja par tieši pretējo. Proti, par Zatlera Reformu partiju, kuras intelektuālā seja un iepriekš uz finanšu ministra vietu pieteiktais Vjačeslavs Dombrovskis ir pazīstams Neatkarīgās lasītājiem ar reģionālās konsolidācijas jēdzienu: sarūkošais iedzīvotāju skaits nespēj uzturēt esošo infrastruktūru – apdzīvoto vietu un ceļu tīklu. Ceļu likvidācija būtu gan rezultāts, gan līdzeklis cilvēku piespiešanai pārcelties uz pilsētām. «Tas ir Amerikā skolota cilvēka spriedums, kas neatbilst Latvijas apstākļiem,» uzskata U. Augulis.
Saeimas pārvēlēšana pārcēla U. Auguli no valdības uz Saeimu. Tātad pret viņu personīgi lielu pretenziju nav, bet jāmaina politika kopumā. Kā tas attiecas uz ceļiem? Atbilde varētu būt tāda, ka jāatsakās no mēģinājumiem aiz atsevišķu ceļa posmiņu savešanas kārtībā noslēpt faktu, ka ceļu tīkls kopumā tomēr grūst. Pēc normatīviem remonts būtu bijis vajadzīgs 920 km ceļu, bet pat salīdzinoši lielais ceļu budžets šogad ļāvis remontēt tikai 530 km.