Latvijas aviokompānijas airBaltic nākotnes plāni un solījumi valdībai ļoti atgādina Latvijas valdības solījumus Starptautiskajam valūtas fondam u.c. aizdevējiem.
Lidsabiedrības airBaltic vadība vakar sniedza valdībai uzņēmuma attīstības plānu un pretī saņēma labus vārdus un solījumus arī turpmāk segt iztrūkumu uzņēmuma bilancē. Gan valsts kopējo, gan arī airBaltic zaudējumu mīkstināšanai tiek pieļauta valsts īpašuma privatizācija.
Balstoties uz valdības labvēlību, airBaltic izpilddirektors Martins Gauss atklāja sabiedrībai, ka iecerējis šogad vadīt uzņēmumu ar 38 miljonu latu zaudējumiem. Tādējādi tie atgriezīsies 2010. gada līmenī (–36 miljoni latu, skaitot kopā airBaltic un ar to saistīto uzņēmumu zaudējumus) un izrādīsies vērā ņemams uzlabojums attiecībā pret pērn zaudētajiem 54 miljoniem latu (pašreizējais novērtējums pirms oficiālā gada pārskata sastādīšanas). Arī nākamgad vēl nākšoties zaudēt 16 miljonus latu, bet līdz ar 2014. gadu gan uzņēmums sākšot pelnīt. Tieši to pašu pauž Valda Dombrovska triju valdību retorika. Vienmēr tiek atrasti ekstrēmi slikti atskaites punkti, pret kuriem rēķināt situācijas tagadējo uzlabošanos, kas ne tūlīt, bet turpmāko gadu laikā noteikti kļūšot ļoti strauja un atļaušot Latvijai norēķināties ar kreditoriem.
Visa pamatā, protams, jābūt taupībai. M. Gauss apsolījās līdz 2016. gadam ietaupīt 330 miljonus latu. Tādējādi airBaltic seko valdības piemēram atskaitīties par 2,3 miljardu latu ietaupījumu kopš 2008. gada un 156 miljoniem latu šogad. Taupība V. Dombrovska izpratnē ir tā, ka ierēdņiem šogad ir ieviesta tikai 13. alga, bet netika ieviesta 14., 15. un 16. alga, kuru summa tika uzdota par valsts izdevumu ietaupījumu. Ticēsim, ka airBaltic gadījumā tiks finansiāli apmīļoti nevis ierēdņi, bet aviopasažieri. M. Gauss solīja nostiprināt airBaltic zemo cenu segmentā, bet tajā pašā laikā izteicās itin divdomīgi, vai biļešu cenas tiks pazeminātas nomināli vai virtuāli, prasot to pašu vai augstāku cenu par vēl labāku pakalpojumu.
Jaunā airBaltic koncepcija neapstiprina skarbos paredzējumus par aviomaršrutu skaita samazināšanu līdz 10–15 uz Briseli un dažām lielākajām lidostām, kas specializējušās tranzītpasažieru apkalpošanā. Budžeta konsolidācijas vārdā airBaltic ir ziedojis tikai desmit maršrutus no septiņdesmit un ar atlikušajiem sešdesmit saglabā pretenzijas uz tranzītpasažieru apkalpošanu Rīgā.
Grāmatvedības ciparus var grozīt visādi, kamēr vien izdodas segt uzņēmuma 2010.–2013. gada zaudējumu summu 36 + 54 + 38 + 16 = 144 miljonus, kuri gan arī varētu būt grāmatvedības manipulāciju rezultāts. Pēc uzņēmējdarbības matemātikas, 144 = 57 + 25, skaitot kopā valdības solīto ieguldījumu un aizdevumu airBaltic. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss apstiprināja, ka valsts naudas dāvināšana valsts uzņēmumam ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, kas esot «ilgstošs process». Tādā veidā ar solījumu, ka airBaltic un lidostā Rīga nekas jūtami nemainīsies, valdība uzmundrina saimnieciski rosīgāko valsts iedzīvotāju daļu, kura izmanto aviopakalpojumus.