Kurss uz eirozonu jāturpina – iestāšanās nav obligāta

Neraugoties uz starptautiskajā arēnā pieaugošo skepsi par eirozonas spēju izrauties no krīzes un Polijas paziņojuma, ka tā nesteigsies ieviest Eiropas Savienības (ES) vienoto valūtu, Latvijas valdība turpina gatavoties eiro ieviešanai un plāno līdzekļus šā procesa nodrošināšanai nepieciešamajiem pasākumiem.

Kaut arī eiro ieviešanu Latvijā atbalsta vien 15% iedzīvotāju, ekonomikas eksperti uzskata, ka pārtraukt gatavošanos nedrīkst, bet pati iestāšanās nav obligāta.

Arī vakar valdība lēma par finansējuma piešķiršanu ministrijām eiro ieviešanas izdevumu segšanai. Nolemts, ka ministriju specifisko informācijas sistēmu pielāgošanai eiro nepieciešamos 3,3 miljonus latu finansēs no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.

Kaut arī valdošā koalīcija no mērķa – realizēt kritērijus, kas ļautu eirozonā iestāties 2014. gadā – neatsakās un ekonomikas eksperti uzskata, ka tā ir pareiza rīcība, ne visiem ir skaidri ieguvumi, kurus valdība sola līdz ar ES vienotās valūtas ieviešanu.

Valdība joprojām nav spējusi izskaidrot ieguvumus, ko sniegtu dalība eirozonā, saprotamā valodā, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs. LTA biedri saprotot argumentu, ka valstij un citiem debitoriem līdz ar eiro ieviešanu kļūs vieglāk atdot parādus, taču ar to nepietiekot. H. Danusēvičs atgādināja, ka eirozonai kopumā ir lielāki parādi nekā Latvijai un reti kurš uzņēmējs gribēs iestāties kooperācijā, kurai ir lielāki parādi nekā paša uzņēmumam. «Mēs vēlamies, lai mums visu izskaidro un pieņem atbildīgu lēmumu, kas nav balstīts tikai uz atvieglotu parādu atdošanu,» saka uzņēmēju pārstāvis.

H. Danusēvičs arī pievērsa uzmanību eirozonas fenomenam, ka spēcīgākās valstis kļūst spēcīgas, bet vājās un spektrā pa vidu esošās novājinās. Šim fenomenam uzmanību pievērsusi gan Eiropas Komisija, gan Latvijas Banka, kas solījusi ar saviem secinājumiem iepazīstināt arī asociāciju.

Savukārt ekonomists Edmunds Krastiņš uzskata, ka gan Polija, gan Latvija rīkojas atbilstoši situācijai. «Nevar salīdzināt kameni ar ziloni. Latvija, kopš tā 2003. gadā stingri piesaistīja savu valūtu eiro, pēc būtības jau ir eirozonā tikai bez visām eirozonas valstu tiesībām.

Daži pat uzskata, ka, pievienojoties tai jau 2008. gadā, valstij nebūtu nepieciešamība pārņemt Parex banku, jo tai būtu pieejams Eiropas Centrālās bankas sniegtais likviditātes pabalsts, kas liegts ārpus eirozonas esošajām valstīm. Virzība uz eirozonu ir pareizs lēmums, taču nav jau teikts, ka mūs uzaicinās tai pievienoties,» saka ekonomists.

Arī bijušais premjers un finanšu ministrs Einars Repše uzskata, ka Latvijai noteikti jāturpina pildīt konverģences kritēriji un jāgaida, kad tā tiks uzaicināta iestāties eirozonā. Ja šāds uzaicinājums tiks saņemts, tad gan vajadzētu izvērtēt, vai ES ir spējusi tikt galā ar situāciju, kurā dalībvalstis vieglprātīgi aizņemas un netiek galā ar budžeta deficītiem.

«Lai mēs pārskatītu savu lēmumu, ES būtu jābūt acīmredzami nespējīgai tikt galā ar pašreizējo parādu krīzi, eirozonai jāsāk pamazām brukt kopā un ES jāiestājas paaugstinātai inflācijai ar hiperinflācijas draudiem. Ja iestājas kaut viens no šiem apstākļiem, tad Latvijai ir nopietns pamats pārdomāt savu politiku, tajā skaitā nacionālās valūtas sasaisti ar eiro. Tikmēr jāizpilda konverģences kritēriji, jo pat tad, ja mēs neiestāsimies eirozonā, konverģences kritēriju izpildīšana nāks mums tikai par labu,» saka E. Repše.

Uz to, ka vajadzētu atstāt iespēju arī atteikties no ES vienotās valūtas ieviešanas, norāda arī ekonomists Uldis Osis. Tomēr, pieļaujot šādu iespēju, Latvijai gatavoties iestājai eirozonā jāturpina. Viens no iemesliem, kura dēļ Latvija varētu atteikties no iestājas, būtu Eiropas Komisijas līdz šim praktizētā «ne sevišķi korektā» prakse ar Māstrihtas kritēriju piemērošanu kandidātvalstīm.

«Taču pats galvenais ir situācija eirozonā un ES kopumā – kāda tā būs 2013. gadā. Pastāv iespēja, ka situācija var izrādīties vēl sliktāka, nekā tā ir tagad, tad ir jāskatās, vai ir jēga stāties tādā eirozonā. Taču pārtraukt gatavoties iestājai arī nevajadzētu, jo situācija var arī uzlaboties. Ja pārtrauksim gatavoties, bet izrādīsies, ka situācija uzlabojusies, tad neizdarītos darbus nāksies pildīt steigā, bet, kas darīts steigā, var kaitēt mums pašiem,» brīdina eksperts.

Valdība aplēsusi, ka eiro ieviešana nākamo divu gadu laikā no budžeta varētu prasīt apmēram 10 miljonus latu, taču nodokļu maksātājiem kopumā šis process izmaksās 384 miljonus latu. Piemēram, tikai Eiropas stabilitātes mehānisma ietvaros Latvijai piecu gadu laikā jāiemaksā 144,2 miljoni latu. Latvijas Banka sola, ka līdz ar eiro ieviešanu, Latvija desmit gadu laikā izdosies ietaupīt 900 miljonus latu, jo lētāka kļūs starptautisko aizņēmumu atdošana.