Daugavpils uzņēmēji iekaro Ungāriju – turklāt veiksmīgi

© Publicitātes foto

Apgriezienus sāk uzņemt Ungārijā reģistrētais Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas (DLRR) meitasuzņēmums "DLRR-Hungary Szolgáltató kft". Uzņēmums Ungārijā veic pilna apjoma lokomotīvju remontus un apkopes.

Par to, cik viegli vai sarežģīti Ungārijā uzsākt uzņēmējdarbību, komunicēt ar Ungārijas varas iestādēm, atvērt Ungārijas bankā kontus un saprasties ar ungāru darbiniekiem - “Neatkarīgās” saruna ar DLRR padomes locekli, "DLRR-Hungary Szolgáltató kft" direktoru Vladislavu Pavloviču.

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) ir atvērusi filiāli Ungārijā. Bieži negadās, ka Latvijas uzņēmēji atver savu uzņēmumu filiāles ārzemēs.

Faktiski Ungārijas filiālē darbība notiek jau pusgadu. Šobrīd mēs esam saņēmuši dokumentus - sertifikātus, licences - un nākamā gada 1. janvārī jau sāksim strādāt pilnvērtīgi. Tā mums nav pirmā pieredze uzņēmējdarbības uzsākšanā ārpus Latvijas. Pirms kara darbu uzsāka DLRR Ukrainas filiāle, un, neskatoties uz postošo karadarbību, mūsu ukraiņu uzņēmums sekmīgi strādā jau vairāk nekā divus gadus, sniedzot mūsu klientiem kvalitatīvu lokomotīvju servisu. Mēs ļoti ceram uz kara drīzu izbeigšanos. Tad varēsim sākt realizēt iecerēto darbu izpildes apjomu.

Kurā Ungārijas pilsētā notiks uzņēmuma darbība?

Uzņēmums darbosies visā Ungārijas teritorijā. Birojs mums ir Budapeštā, bet pakalpojumus sniedzam visā Ungārijā - tostarp austrumu daļā pie Ukrainas robežas. Mums ir arī klienti rietumu daļā, arī Budapeštā un tās apkārtnē. Strādāsim vienlaicīgi visā Ungārijā.

Remontēsiet ungāru lokomotīves un veiksiet apkopi tām, kurām tas vajadzīgs, vai arī kaut ko ražosiet?

Apkalposim. Mēs jau apkalpojam ungāru kompānijas lokomotīves un arī mūsu pašu lokomotīves, kas viņiem ir iznomātas, tādējādi saviem partneriem piedāvājot pilna cikla pakalpojumus. Mēs ne tikai remontējam lokomotīves vai iznomājam tās, bet piedāvājam kompleksu risinājumu - iznomājam lokomotīves un tās arī apkalpojam.

Cik darbinieku strādās Ungārijas filiālē?

Tagad tie būs 12-15 darbinieku. Jau tuvākajā laikā darbinieku skaitu plānojam palielinot līdz 20-30. Lokomotīvju parks ir nokomplektēts. Tajā ir 20 lokomotīvju, kas prasa attiecīgus cilvēku resursus, lai to apkalpotu.

Vadošie darbinieki nāk no Latvijas, Daugavpils vai tie ir vietējie ungāri?

Attiecībā 50:50, direktors esmu es, un ir arī ungāru izpilddirektors. Šobrīd štats ir 50:50, un tas sastāv no ungāru un mūsu speciālistiem, vadītājiem un inženieriem.

Kā ir strādāt ar ungāriem? Kādas ir atšķirības, kas nav raksturīgas mums? Vai ir problēmas ar valodu?

Reizēm nākas sarunāties ar pirkstu palīdzību (smejas), bet darbs ar ungāriem mums ir saprotams, cilvēki saprotami, mentalitāte tuva, tāpēc īpaši sarežģīti nav, es problēmas neesmu līdz šim manījis. Par visu vienojamies, notiek konstruktīvs dialogs, ja rodas sarežģītas situācijas, meklējam risinājumus.

Kādu valodu izmantojat darba procesā - angļu, vācu, ungāru?

Angļu, vācu un mazliet krievu.

Cik labi ungāri pārvalda krievu valodu?

Daļa no vecākās paaudzes runā krieviski. Jaunākā paaudze runā angliski, arī vāciski runā, jo vēsturiski tā bija Austroungārija, Austrijas ietekme ir nozīmīga, skolās māca vācu valodu. Komunikācijai izmantojam visas iespējamās mums pieejamās valodas.

Cik viegli vai grūti ir sākt uzņēmējdarbību Ungārijā? Kāda ir valsts iestāžu nostāja birokrātijas ziņā?

Līdzīgi kā Latvijā, īpašas atšķirības nenovēroju. Atver kontu, reģistrē uzņēmumu, iesniedz dokumentus, saņem atļauju, pieņem darbā darbiniekus un sāc strādāt. Ir daži atšķirīgi noteikumi, bet tie ir pietuvināti Eiropas Savienības normatīviem.

Cik viegli bija atvērt kontu?

Atvērt kontu mums nebija nekādu problēmu. Aizgājām un atvērām.

Vai no Latvijas puses - Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Latvijas vēstniecības Ungārijā - jutāt kādu atbalstu? Vai vērsāties pie viņiem pēc palīdzības?

Nē, nevērsāmies, bet esam vērsušies sakarā ar citiem projektiem. Šajā situācijā LIAA palīdzība mums nebija nepieciešama, bet pēc iepriekšējās sadarbības pieredzes esam sapratuši, ka ātrāk ir pašiem visu noorganizēt nekā prasīt palīdzību.

Jā, bet ir interesants cits aspekts - par mūsu uzņēmumu šobrīd interesējas Ungārijas vēstniecība Latvijā. Tas tādēļ, ka mēs esam sevi veiksmīgi parādījuši uzņēmējdarbībā. Viņi paši par mums uzzināja. Ungārijas vēstniecība mums periodiski rīko dažādas tikšanās ar Ungārijas uzņēmumiem. Decembra sākumā pie mums uz rūpnīcu uz pārrunām vedīs kompresoru ražotāju. Biju patīkami pārsteigts, cik Ungārijas vēstniecība Latvijā aktīvi strādā. Viņi paši mani atrada un izveidoja ar mums lietišķu intensīvu komunikāciju. Tas patiešām ir ļoti patīkami.

Vai Ungārijas kredītiestādes ir gatavas sadarboties kredītu izsniegšanas jautājumos? Cik viegli ir saņemt kapitālu, ja tas nepieciešams?

Pagaidām nevaru pateikt, nebija nepieciešamības ņemt kredītus, iztiekam ar pašu resursiem.

Paldies par sarunu. Novēlam cienīgu peļņu nesošus rezultātus.

Cita starpā, jāatgādina, ka Ungārijā reģistrētā DLRR meitasuzņēmuma pamatdarbība ir dīzeļlokomotīvju, kā arī to detaļu un mezglu remonts un apkope. Uzņēmums sniedz garantiju visiem veiktajiem darbiem. Lielā rezerves daļu izvēle "DLRR-Hungary Szolgáltató kft" noliktavā ļauj ātri veikt dīzeļlokomotīvju remontu un apkopi, netērējot laiku rezerves daļu piegādei.

"DLRR-Hungary Szolgáltató kft" mobilās remonta brigādes pēc klienta pieprasījuma ieradīsies lokomotīvju servisa vietā dažu stundu laikā.

AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (DLRR) ir vienīgā pilna cikla dzelzceļa ritošā sastāva modernizācijas un remonta rūpnīca Eiropā. DLRR galvenie darbības virzieni ir maģistrālo un manevrējošo dīzeļlokomotīvju remonts un modernizācija; dīzeļvilcienu un elektrovilcienu remonts un modernizācija; pasažieru vagonu remonts un modernizācija; dzelzceļa ritošā sastāva iekārtu remonts; dzelzceļa ritošā sastāva rezerves daļu ražošana; metālapstrāde.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais