Kurss uz eiro joprojām stingrs

Vērojot eirozonas valstu problēmas, vairs tikai 13% Latvijas iedzīvotāju atbalsta eiro ieviešanu. Savukārt valdības galva Valdis Dombrovskis vienīgo risinājumu, lai izvairītos no nākamajām krīzēm, joprojām saskata eiro ieviešanā.

Viņš ir pārliecināts, ka eirozonas valstis spēs tikt galā ar savām problēmām, pirms savā pulkā uzņems jaunas dalībvalstis.

Šādu viedokli Ministru kabineta vadītājs pauda drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konference. Premjers pievienošanos eirozonai dēvē par vienīgo Latvijas izeju un iespējamību, ka Latvija tomēr nepievienosies ES vienoto valūtu ieviesušo valstu pulkam, ieskicē ārkārtīgi uzmanīgi.

Neiedragājama ticība

«Mēs ticam eiro un eirozonas dalībvalstu spējai pirms jaunu biedru pieņemšanas sakopt savu māju,» saka premjers. Savukārt Ekonomistu apvienības 2010 valdes loceklis Mārtiņš Bondars konferencē nelaipojot atzina, ka Latvija var izvēlēties neiestāties eirozonā, ja tā netiek galā ar savām problēmām, taču valdībai ir jābūt izstrādātam plānam B – kā dzīvot ārpus eirozonas. M. Bondars un citi Neatkarīgās aptaujātie eksperti uzskata, ka Latvijai nevajadzētu atmest uzsākto sagatavošanos iestājai eirozonā, taču noteikti esot jāatstāj izvēles iespēja vai jāsagatavo darbības programma, ja Latvija, neraugoties uz valdības optimismu, tomēr netiks uzaicināta pievienoties eirozonai, sākot ar 2014. gadu.

Valdība gan nešaubās, ka šādu uzaicinājumu saņems, jo Māstrihtas kritēriji, kuri jāizpilda, lai pievienotos eiro klubiņam, varētu būt izpildīti jau šomēnes. Turklāt Eiropas Savienībā nemaz neesot eirokrīze, bet gan dažu valstu parādu krīze, un tajā vainojama Māstrihtas kritēriju selektīvā piemērošana vecajām eirozonas valstīm. «Ja uzmanīgi palūkosieties uz situāciju Eiropā, jūs redzēsiet, ka tā nav eiro krīze, bet drīzāk krīze dažās eirozonas valstīs,» uzskata premjers.

Labāk kā Igaunijā

Attaisnojot Latvijas valdības nelokāmo vēlmi ieviest ES vienoto valūtu, ministru prezidents atsaucās uz Igauniju, kas eiro ieviesa jau 2011. gadā, tādējādi investoriem un finanšu tirgiem raidot nepārprotamu signālu par valsts ekonomikas stabilitāti un uzlabojot savu konkurētspēju. Augsti vērtējot Igaunijas sasniegto pēc eiro ieviešanas, V. Dombrovskis pauda cerību, ka Latvijas ieguvumi būšot daudz pamanāmāki. Tiesa, nevis kvalitatīvi, bet gan kvantitatīvi pamanāmāki.

«Ņemot vērā, ka mūsu starta pozīcijas ir mazliet sliktākas par Igaunijas, eiro ieviešanas pozitīvais efekts būs daudz pamanāmāks,» skaidro premjers. Valdības galva arī uzskata, ka paaugstinātas inflācijas draudi eiro ieviešanas dēļ Latvijai draud mazāk nekā visām pārējām valstīm, kas līdz šim pievienojušās eirozonai. «Arī [eiro ieviešanas] negatīvais efekts uz inflāciju iespējams būs mazāk pamanāms, jo pretēji visām pārējām valūtām, kuras nomainījis eiro, Latvijas lati ir vērtīgāki par eiro. Tas nozīmē, ka 2014. gada 1. janvārī cipari uz cenu zīmēm palielināsies, patērētājos radot aizdomas un padarot tos uzmanīgākus. Tādēļ uzņēmēji būs mazāk motivēti meklēt iemeslus nepamatoti paaugstināt cenas,» uzskata V. Dombrovskis.

Viedoklī vienoti

Apzinoties, ka eirozonas krīzes dēļ cilvēki dzird tikai slikto par ES vienoto valūtu un tas ietekmē viņu attieksmi pret Latvijas plāniem jau tuvākajā nākotnē to ieviest, premjerministrs solīja rūpīgi izskaidrot eiro sniegtos augļus, kas būšot baudāmi ne tikai valstij, bet arī katram tās iedzīvotājam.

Premjera redzējumam pievienojās arī eirozonā jau ietilpstošās Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess un citi Eiropas Savienības dalībvalstu līderi. Igaunijas prezidents uzskata, ka ekonomiskās krīzes ES pirmās skar tās valstis, kas ir ārpus eirozonas, un īpaši tas esot attiecināms uz mazām valstīm, pie kurām neapšaubāmi ir pieskaitāmas arī Igaunija, Latvija un Lietuva. To saprotot arī Igaunijas iedzīvotāji, no kuriem vairāk nekā puse joprojām atbalsta valsts pievienošanos eirozonai.

Līdzīgu viedokli kā T. H. Ilvess pauda arī Baltijas attīstības foruma priekšsēdētājs, bijušais Dānijas ārlietu ministrs Ufe Elemans Jensens. Viņš šo tēzi arī papildināja ar apsvērumu, ka relatīvi mazā parādu krīze ir pāraugusi eiropiešu identitātes krīzē, no kuras izeja saskatāma ciešākā sadarbībā.

Svarīgākais