Finanšu krāpnieki šobrīd aktīvi uzdodas par mobilo sakaru operatoru darbiniekiem (SIA BITE Latvija, SIA Latvijas Mobilais Telefons, SIA Tele2) un mēģina izvilināt iedzīvotāju bankas kontu pieejas datus, informējot par nepieciešamību atjaunot līgumu, lai netiktu slēgta SIM karte. Bankas Citadele IT drošības daļa aicina šādas sarunas uzreiz pārtraukt un uzsver, ka mobilo sakaru operatoru darbinieki nekad nejautās ar bankas datiem saistītus jautājumus.
Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 6,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, bet par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie Darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Elektrības nozarē nākamā gada 9. februārī gaidāmas būtiskas izmaiņas, jo Latvija, Lietuva un Igaunija atvienosies no Krievijas elektroenerģijas tīkliem. “Eesti Energia” savus klientus Igaunijā, kuri nevēlas riskēt, aicina jau laicīgi – novembrī un decembrī – mainīt elektrības tarifu.
Valsts uzņēmumu “Pasažieru vilciens” (PV vai arī “Vivi”) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors un “Latvijas dzelzceļš” valdes loceklis Rinalds Pļavnieks apgalvo, ka šiem uzņēmumiem ir pietiekami daudz naudas, materiālo resursu un zināšanu, lai uz vilcieniem cilvēki varētu paļauties vairāk nekā uz pārējiem satiksmes līdzekļiem.
Bieži vien Latvijas (tāpat kā visas pasaules) nākotne tiek zīmēta visai drūmās krāsās. Pasaulē arvien spēcīgākas kļūst tirānijas, aug starptautiskais saspīlējums, pastiprinās sabiedrības polarizācija attīstītajās Rietumu valstīs, biežākas kļūst klimatiskās katastrofas, bažas rada arī mākslīgā intelekta neparedzamā attīstība.
Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad deviņos mēnešos strādājis ar 48,503 miljonu eiro zaudējumiem pretstatā peļņai attiecīgajā periodā gadu iepriekš, ceturtdien "airBaltic" investoru zvanā sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss
Latvijai ir jādomā par pirmā pensiju līmeņa ilgtspējību, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbs aizsācies turborežīmā. Ekonomikas ministrijas pārraudzītajā struktūrā veiktas būtiskas reformas, institūcija tikusi pie jaunas, enerģiskas direktores. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis trešdien preses priekšā jaunajai vadītājai deva ceļa maizi un veiksmes vēlējumus sūrajā grūtajā darbā pie miljardu piesaistes mūsu valsts ekonomikai. LIAA direktores amatā nule kā ieceltā Ieva Jāgere vienu no savām pirmajām intervijām jaunajā amatā sniedza tieši “Neatkarīgajai”.
Ekonomistu domnīcās bieži skan viedoklis, ka Latvijas komercbankas kūtri kreditē tautsaimniecību, jo pēdējā laikā ir varējušas bez riska gūtu neadekvātu peļņu tikai uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) augsto procentu likmju rēķina. Valdībā jau ir atbalstīts un kopā ar budžeta likumu tiek virzīts solidaritātes iemaksas likumprojekts, kas liks bankām dalīties ar savu virspeļņu vai arī demonstrēt lielākus kreditēšanas apjomus. Kādi ir kreditēšanas apjomi, vai tiem ir tendence pieaugt? Kāds ir baņķieru viedoklis par solidaritātes iemaksu likumu? “Nra.lv” saruna ar četru lielāko komercbanku amatpersonām.
Izmaiņas Likumā par nodokļiem un nodevām paredz, ka bankām būs jāinformē Valsts ieņēmumu dienests (VID) par fiziskajām personām, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidrās naudas summa ir vismaz 7000 eiro.
Pirms sešiem gadiem režisors Viesturs Kairišs TV24 raidījumā "Ziņu TOP” ierosināja izveidot Kangara ordeni, kas būtu pretējs Triju Zvaigžņu ordenim un kuru piešķirtu cilvēkiem par nodevīgu rīcību. Režisors uzskatīja, ka šāds ordenis motivētu cilvēkus to nesaņemt. Komentējot Viestura Kairiša kādreizējo ieceri TV24 raidījumā "Uz līnijas” Latvijas valsts svētku laikā, Rūta Muktupāvela ideju atzina par labu esam un pēc neilgām pārdomām kā potenciālo kandidātu nosauca "Rail Baltica".
Līdz ar Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā radies jautājums, kā viņa plāni aizsargāt ASV ekonomiku ietekmēs pārējo pasauli, tajā skaitā Eiropu. 360TV ziņu raidījums “Ziņneši” izjautāja finanšu ekspertus, ko varam gaidīt un vai Latvijas iedzīvotājiem būtu jāsatraucas.
Vai "X" stundā jeb krīzes gadījumā būs pensiju pārrāvumi, tās varēs izmaksāt? Uz šo jautājumu raidījumā "Dienas personība ar Veltu Puriņu" sniedz labklājības ministrs Uldis Augulis.
Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) līdzekļu izlietojums netiek plānots izmaksu efektīvā veidā – siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana nenotiek ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Turklāt pieejamais finansējums ilgstoši netiek izmantots klimata pārmaiņu mazināšanai, līdz 2023. gada beigām uzkrājot jau 320 miljonus eiro, tādējādi neveicinot Latvijai noteikto SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.
Valdība otrdien plāno atbalstīt akcīzes nodokļa nepaaugstināšanu mazāk saldinātiem bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz astoņiem gramiem uz 100 mililitriem no 2025.gada, liecina Ministru kabineta rīkojuma projekts.
Nākamgad Finanšu, Satiksmes un Ekonomikas ministrijas būs pirmās, kurās pārskatīs katru budžeta pozīciju, izvērtējot prioritātes un tēriņu nepieciešamību, otrdien vienojās valdība.
Normatīvajos aktos tirgotājiem varētu noteikt pienākumu veidot pārtikas pakas maznodrošinātajiem no produktiem ar beigušos derīguma termiņu, kas pretējā gadījumā tiek izmesti, šādu viedokli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pauda Saeimas deputāte Mairita Lūse (P).
SEB šogad Latvijas ekonomikā sagaida kritumu par 0,4%, kamēr augustā tika prognozēts pieaugums par 0,8%, liecina bankas publiskotais jaunākais ekonomikas apskats "Nordic Outlook".
Tirgotājiem par negodprātīgas prakses īstenošanu plānots palielināt sodu līdz 4% no gada apgrozījuma, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Solidaritātes iemaksu dēļ banku izsniegtie kredīti varētu sadārdzināties, intervijā aģentūrai LETA pauda Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.
Nodokļu ieņēmumos šogad deviņos mēnešos iekasēti 10,74 miljardi eiro, kas ir par 145,6 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, patēriņa grupā “Visas preces un pakalpojumi” 2024. gada oktobrī, salīdzinot ar 2020. gada oktobri, patēriņa cenas ir palielinājušās par 34,5%. Tas nozīmē, ka pirktspēja 100 eiro apmērā 2020. gada oktobrī ir vienāda ar 134,50 eiro 2024. gada oktobrī.