Tā nu tas sakrita, ka RIMI vienlaicīgi izvietoja reklāmas plakātus, kuros solīta 40% cenas atlaide konditorejas izstrādājumiem, bet pacēla par 40% cenu savam miltu izstrādājumam uz robežas starp maizi un bulciņu. Neko krimināli sodāmu RIMI, protams, neizdarīja. Reklāmas plakātos paskaidrots, ka cenu pazeminājums attiecas uz “Latvijas maiznieka” produkciju, bet 70 gramu mazmaizītes RIMI cep pats.
Lai gan 2023.gads vēl nav noslēdzies, ir drošs pamats domāt, ka tas ieies finanšu tirgu vēsturē kā viens no interesantākajiem, jo visas prognozes šogad realitātē izrādījās ļoti aplamas, aģentūru LETA informēja ieguldījumu pārvaldes uzņēmuma "Vairo" valdes priekšsēdētājs Iļja Arefjevs.
Dzīves dārdzības kāpums un pieaugusī ekonomikas nenoteiktība, kas slēptā veidā sāk parādīties darba tirgū, ietekmē iedzīvotāju patēriņa paradumus un nākotnes perspektīvu vērtējumus. Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka šobrīd daudzi dzīvo ļoti taupīgi vai vismaz taupīgāk nekā kādreiz, savukārt attiecībā uz labklājības vērtējumu šobrīd un tuvākajā nākotnē ir redzams diezgan liels pesimistu skaits. Taču daudz ir arī tādu, kuri paredz dzīves apstākļu uzlabošanos nākamajā gadā.
Šajā ziemā ceļojumā plāno doties 47% Latvijas iedzīvotāju, braucienam atvēlot līdz 500 eiro, aģentūru LETA informēja risku apdrošinātāja "If P&C Insurance" ("If") Latvijas filiāles pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.
Finanšu tehnoloģiju uzņēmums "Inbank" sācis jaunu biznesa virzienu Latvijā, piedāvājot pilna servisa preču nomu privātpersonām, aģentūru LETA informēja "Inbank" pārstāvji.
Latvijā šogad decembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 859,002 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.
Mūsu valsts netikšanu līdzi Lietuvai un Igaunijai apliecina ne vien ekonomikas apjoms uz vienu iedzīvotāju, bet arī uzņēmumu peļņas un apgrozījuma rādījumi. Eksperti to skaidro gan ar zemo ekonomikas apjomu, finansējuma un darbaspēka piesaistes grūtībām, gan arī to, ka pašreizējos apstākļos, kad tautsaimniecībā nepieciešamas kardinālas pārmaiņas, nav vienotas izpratnes par transformācijas būtību un prioritāri veicamajiem darbiem.
Līdz šim komercbankas Latvijai maksājušas nevis nodokļus, bet kabatas naudu: no banku pagājušā gada 321,3 miljonu peļņas Valsts ieņēmumu dienests uzņēmumu ienākuma nodoklī iekasējis 831 752 eiro.
Automobiļu rūpniecības strauji mainīgajā ainavā izvēle starp elektriskajiem transportlīdzekļiem (EV), benzīna un dīzeļdzinēja automašīnām ir kļuvusi par galveno patērētāju lēmumu.
Jaunā desmitgade pasaulē ienesusi ļoti daudz un trauksmainu notikumu, kuru ietekme nav metusi līkumu arī Latvijas ekonomiskajai attīstībai. Vienlaikus liela nozīme ir arī lokālajiem faktoriem un pašu izdarībai. Par ekonomikas attīstības perspektīvām, problēmām ar nodokļu politiku un finansējuma piesaisti uzņēmumiem, kā arī to, kāpēc rodas atpalicība no abām pārējām Baltijas valstīm, ar “Neatkarīgo” pārdomās dalās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris.
Ja Saeima atbalstīs valdības piedāvājumu būtiski atvieglot hipotekāro kredītņēmēju iespējas pāriet no vienas bankas uz citu, nomainīt banku kļūs vienkāršāk un krietni lētāk, bankas vairāk konkurēs, piedāvājot arvien labākus nosacījumus gan jauniem klientiem, gan arī esošajiem klientiem, aģentūrai LETA pauda Finanšu nozares asociācijas (FNA) vecākais padomnieks juridiskajos jautājumos Edgars Pastars.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aicina pārtikas nozari īstenot jaunās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu godprātīgi un caurspīdīgi, neizmantojot regulējuma izmaiņas nepamatotai cenu paaugstināšanai.
Šī gada 11 mēnešos Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI) saņemti 415 iesniegumi par iespējamiem bāriņtiesu darbības pārkāpumiem vai jautājumiem, kas saistīti ar bāriņtiesu darbu, noskaidroja aģentūra LETA.
Satraukumam par pasu cenu dubultošanos nav pamata, jo visiem iedzīvotājiem šis dokuments nav nepieciešams, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” teica premjere Evika Siliņa (JV).
Šobrīd pasludināt uzvaru pār inflāciju ir pāragri, un līdz ar to vēl nav pienācis laiks mazināt procentu likmes, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Nākamajos gados stāsies spēkā virkne prasību, kuru mērķis ir kaitīgo izmešu apjoma samazināšana transporta nozarē, tādēļ ir jārēķinās, ka fosilie degvielas veidi nākotnē viennozīmīgi paliks vēl dārgāki, intervijā aģentūrai LETA saka AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība, piebilstot, ka Latvijā pāreja uz alternatīviem transporta līdzekļiem pēc viņa domām notiek pārāk lēni.
Valsts kapitālsabiedrību "Latvenergo" un "Latvijas valsts meži" daļas nav plānots kotēt biržā, šodien pēc koalīcijas sanāksmes norādīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Koalīcijas deputātu piedāvātā ideja par krāsaina karodziņa iekļaušanu katrā cenu zīmē nozīmētu ne tikai atgriešanos pie papīra cenu zīmēm, bet arī produktu cenu kāpumu, kompensējot papildu darba spēka izmaksas, aģentūrai LETA sacīja SIA "Lidl Latvija" korporatīvās komunikācijas vadītāja Dana Hasana, komentējot koalīcijas deputātu piedāvājumu pie pārtikas produktiem veikalu plauktos ar karodziņu norādīt produkta izcelsmes valsti.