Latvijā brīvo darba vietu skaits aizvien ir ļoti augsts.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šā gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomikā bija 25,5 tūkstoši neaizpildītu vakanču. Salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu to skaits gan ir krities apmēram par sešiem simtiem, tomēr darbinieku deficīts saglabājas. Tas, ka brīvo darba vietu skaits ir samazinājies, ir likumsakarīgi, jo valsts tautsaimniecības apjoms krītas un tas sašaurina arī uzņēmumu darbību, līdz ar to no kādas darba vietas atbrīvoties nereti nonāk pie tiem darba devējiem, kuriem strādājošo pietrūkst.
Lai arī kopējais brīvo darba vietu skaits ir samazinājies, tas nenozīmē, ka šāda situācijas attīstība būtu itin visās jomās. Piemēram, sabiedriskajā sektorā strādājošo deficīts ir ne tikai ir augsts, bet turpina palielināties. Šā gada trešajā ceturksnī tur bija 11,1 tūkstotis neaizpildītu darba vietu salīdzinājumā ar 10,4 tūkstošiem pērn šajā laika posmā. Tas sakrīt ar valsts pārvaldes, aizsardzības un obligātās sociālās apdrošināšanas nozares neaizpildīto vakanču skaita pieaugumu no 5,2 līdz 5,7 tūkstošiem. Tikmēr privātajā sektorā brīvo darba vietu skaits ir sarucis no 15,7 tūkstošiem uz 14,4 tūkstošiem. Taču arī šeit ir nozares, kur darbinieku trūkums uzrāda pieaugumu. Piemēram, tirdzniecībā, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē, kur gada laikā brīvo darba vietu skaits pieaudzis apmēram par simtu līdz attiecīgi 2,8 un 2 tūkstošiem. Skaita ziņā līdzīgi darbinieku iztrūkums ir pieaudzis izglītības nozarē, šā gada trešajā ceturksnī šajā sfērā trūkstot 1,7 tūkstošu strādājošo. Diezgan pamanāmu darbinieku deficīta pieaugumu gada laikā ir piedzīvojusi administratīvo un apkalpojošo dienestu nozare, kur trešajā ceturksnī trūka ap diviem tūkstošiem strādājošo salīdzinājumā ar 1,4 tūkstošiem gadu iepriekš.
Ņemot vērā ekonomisko apjomu un struktūru, likumsakarīgi, ka vislielāko darbinieku trūkumu piedzīvo Rīga, kas attiecībā uz darba iespējām aizvien kalpo par mehānismu reģionu iedzīvotājiem. Atskaites periodā Rīgā brīvas bija 18,6 tūkstoši darba vietu jeb 3,7% no darba vietu kopskaita. Brīvo darba vietu īpatsvars Rīgā ir ievērojami augstāks nekā valstī kopumā, kur par neizpildītām tiek uzskatīti 2,8% vakanču. Vairumā Latvijas reģionu gada trešajā ceturksnī brīvas bija ap 1000 darba vietas, savukārt Vidzemē vien ap 700. Tādējādi redzam, ka ekonomiskā lejupslīde pārsvarā ietekmē reģionu iedzīvotājus. Uz Vidzemi to var attiecināt nepārprotami, jo šī reģiona ekonomikā ļoti liela nozīme ir mežizstrādei un kokapstrādes nozarei, kura pēdējā laikā saskaras ar aizvien lielākiem izaicinājumiem saistībā ar pasaules ekonomikas bremzēšanos un procentu likmju kāpumu, kurš sadārdzina aizdevumus un ir nobremzējis pasaules būvniecību. Tādējādi var teikt, ka Frankfurtē un Ņujorkā pieņemtie finanšu lēmumi kaut pastarpinātā veidā var ietekmēt vienkārša Latvijas gaterī strādājoša iedzīvotāja labklājību. Turklāt var gadīties, ka šajā jomā situācija vēl pasliktinās, jo pagaidām daudzi uzņēmumi strādājošos cenšas vēl pieturēt. Taču, ja pasaules un tajā skaitā Eiropas ekonomikā atgūšanās kavēsies, tad arī Kurzeme un Zemgale, kuras ekonomikai ir liela rūpniecības nozīme, lielā mērā cietīs no pasaules ekonomiskās lejupslīdes. Līdz ar to arī šeit par katru darba vietu būs daudz augstāka konkurence nekā Rīgā vai Pierīgā.
Rīgā būtisku ekonomikas daļu veido pakalpojumu eksports, un tas pašreizējās pasaules ekonomiskajās negācijas cieš mazāk, tādējādi galvaspilsētas ekonomiskā dzīve nav pārāk mainījusies. Attiecībā uz galvaspilsētu pat var teikt, ka tās radīto pieprasījumu pēc darba vietām nespēj aizpildīt pat ekonomiskā lejupslīde un šā gada trešajā ceturksnī iztrūkstošo darba vietu skaits Rīgā bija lielāks nekā atbilstošā laika periodā pērn un aizpērn. Proti, noapaļojot - Rīgā brīvo darba vietu skaits 2021. gada trešajā ceturksnī bija 15,1 tūkstotis, pērn - 18,4 tūkstoši, bet šogad attiecīgajā laika periodā - jau minētie 18,6 tūkstoši. Līdz ar to, runājot vispārēji, var teikt, ka Rīgas ekonomiskā aktivitāte saglabājas ne tikai augsta, bet, iespējams, pat pieaug, neraugoties uz to, ka valsts kopējā tautsaimniecība pēdējā gada laikā ir nedaudz sarukusi.
Ekonomiskā ziņā valstī arī kopumā mēs varētu būt veiksmīgāki, ja lielās uz eksportu orientētās ekonomikas nozares varētu saņemt visu tām nepieciešamo strādājošo skaitu. Piemēram, apstrādes rūpniecībā, neraugoties uz to, ka eksporta apjomi krītas un daudzi nozares uzņēmumi saskaras ar grūtībām, trešajā ceturksnī bija 2,9 tūkstoši neaizpildītu darba vietu. Salīdzinājumam, tīri nosacīti, var teikt, ka šādu strādājošo skaitu var nodarbināt piecas sešas Latvijas apstākļiem lielas ražotnes. Savukārt, ja runājam par profesiju grupām, tad viens no lielākajiem neaizpildīto vakanču īpatsvariem ir kvalificētu strādnieku un amatnieku segmentā - 4,2%, savukārt “speciālistu” grupā tas ir vēl augstāks un sasniedz 4,5%. Tādējādi, ja runājam par uzņēmumu darbošanos, mums valstī vēl aizvien ir visai paliels neizmantotu jaudu potenciāls, kas mūsu ekonomikas kopējiem rādītājiem varētu likt izskatīties daudz labāk, savukārt iedzīvotāju makus darītu biezākus.