Dzīves dārdzības kāpums un pieaugusī ekonomikas nenoteiktība, kas slēptā veidā sāk parādīties darba tirgū, ietekmē iedzīvotāju patēriņa paradumus un nākotnes perspektīvu vērtējumus. Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka šobrīd daudzi dzīvo ļoti taupīgi vai vismaz taupīgāk nekā kādreiz, savukārt attiecībā uz labklājības vērtējumu šobrīd un tuvākajā nākotnē ir redzams diezgan liels pesimistu skaits. Taču daudz ir arī tādu, kuri paredz dzīves apstākļu uzlabošanos nākamajā gadā.
Attiecībā uz iedzīvotāju noskaņojuma vērtējumiem ir jāņem vērā arī situācija darba tirgū. No vienas puses, Latvijā bezdarba līmenis ir tuvu savam vēsturiskajam minimumam, no otras puses, darba tirgū sāk iezīmēties visai nepatīkamas vēsmas. Ja sākas grūtības, tas uzreiz nenozīmē, ka uzņēmums masveidā atlaiž darbiniekus, kuri konkrētā brīdī nevar veikt savas ar pamatdarbu saistītās funkcijas. Tā vietā šiem strādājošajiem tiek meklētas kādas citas nodarbināšanas iespējas. Tomēr šāda blakus nodarbināšana laika ziņā ir visai limitēta, līdz ar to, ja ekonomiskā situācija pasaulē un pieprasījuma konjunktūra neuzlabojas, tad agri vai vēlu var pienākt brīdis, kad darbinieku skaits ir jāsamazina. To saprot arī paši darbinieki. Tāpēc šis faktors arī lielā mērā svārsta kādas strādājošās sabiedrības daļas noskaņojumu un to, cik daudz naudas tērēt, tajā skaitā arī svētkos. Līdztekus tam iedzīvotājus ietekmē aizvien pieaugošā dārdzība.
Lai arī inflācija ir gandrīz izsīkusi, minimāls patēriņa cenu pieaugums līdz šim aizvien ir saglabājies. Tādējādi, lai arī pavisam nedaudz, taču kopējā dzīves dārdzība turpina pieaugt. Tā kā pērn inflācija auga straujāk nekā algas, bet šogad noticis pretējais, rēķinot divu gadu kopsummā, jautājums par to, vai pirktspēja pieaugusi vai samazinājusies, vēl aizvien ir atklāts. Labā ziņa ir, ka šobrīd tā vairs neturpina kristies, drīzāk gan otrādi. Tomēr gandrīz puse (48%) Latvijas iedzīvotāju inflācijas jeb cenu pieauguma dēļ šogad ir sākuši dzīvot taupīgāk, un, lai samazinātu tēriņus, 59% Ziemassvētkus plāno svinēt pieticīgāk, noskaidrots “Luminor” ar pētījumu aģentūras “Norstat” palīdzību veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā. Tā atklāj, ka gandrīz puse jeb 48% Latvijas iedzīvotāju šogad inflācijas dēļ sākuši dzīvot taupīgāk, bet 29% vairs nevar atļauties to, ko agrāk. Cenu kāpuma ietekmē 23% respondentu ir atteikušies no tēriņiem izklaidēm, ceļojumiem un ēšanai ārpus mājām, 15% ir sākuši tērēt savus uzkrājumus, bet 8% atklāj, ka viņiem ir nācies aizņemties, lai spētu veikt visus maksājumus. Vienlaikus 12% norādīja, ka inflācija viņus nav ietekmējusi, bet vien 3% iedzīvotāju dzīves līmenis esot uzlabojies. Pieaugusī dzīves dārdzība, protams, nevar neietekmēt arī svētku gaitu, tāpēc, lai samazinātu tēriņus, 59% Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētkus plāno svinēt taupīgāk, liecina pētījuma dati. Inflācijas negatīvo ietekmi akcentē arī “Swedbank” Finanšu institūta sadarbībā ar pētījumu aģentūru SKDS jau novembrī veiktā iedzīvotāju aptauja. Saskaņā ar tās rezultātiem, iedzīvotāju vērtējumā situācija finanšu jautājumos kļuvusi sliktāka - gan dažādu izdevumu kontekstā, gan arī ienākumu plūsmas, darba stabilitātes un uzkrājumu jomā. Noskaidrots, ka vislielākās negatīvās pārmaiņas Latvijas ģimenes izjutušas trijās galvenajās izmaksu pozīcijās - pārtikas tēriņiem (negatīvi ietekmē 85% respondentu), ikmēneša izdevumiem par mājokli (79%), kā arī transporta izdevumiem (62%). Šīs trīs jau tradicionāli ir izmaksu grupas ar vislielāko ietekmi uz iedzīvotāju finansēm. Tiesa, salīdzinot ar 2022. gada aptaujas datiem, šogad vērtējums ir nedaudz uzlabojies. Lai arī inflācija 2023. gadā pamazām tiek iegrožota, cenas joprojām ir ar augšupejošu tendenci.
Jau minētā “Swedbank” Finanšu institūta aptauja sniedz nedaudz pozitīvāku skatu attiecībā uz iedzīvotāju materiālās situācijas izvērtējumu, taču arī šeit netrūkst pesimistisku piedevu. Tajā noskaidrojies, ka katra piektā ģimene jeb 22% atzīst, ka finanšu situācija ir uzlabojusies nedaudz vai ievērojami. Pērn šādu ģimeņu īpatsvars bija 18%. Savukārt trešdaļa respondentu (36%) atzīst, ka mājsaimniecības finansiālā situācija palikusi nemainīga. Taču joprojām daudz ir tādu mājsaimniecību, kuru finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir pasliktinājusies. Šogad ar bažām uz savām naudas lietām raugās 42% iedzīvotāju, kas gan ir par četriem procentpunktiem mazāk nekā pērn, kad tika fiksēts negatīvākais finanšu situācijas vērtējums kopš 2013. gada.
Pozitīvas pārmaiņas savās finansēs biežāk sajutuši gados jaunāki iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 34 gadiem, ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, Kurzemē un Rīgā dzīvojošie. Savukārt negatīvas tendences piedzīvojuši iedzīvotāji vecumā virs 45 gadiem, ar vidēji zemiem un zemiem ienākumiem, kā arī Zemgalē un Latgalē dzīvojošie. Kopumā tieši vecuma grupa no 45 līdz 54 gadiem pauž visnegatīvāko vērtējumu par finanšu situācijas pārmaiņām pēdējo 12 mēnešu laikā.
Salīdzinot ar 2022. gada nogalē sniegtajām prognozēm šim gadam, šajā gadā iedzīvotāji raugās optimistiskāk attiecībā uz nākamo gadu, vērtē Finanšu institūtā. Tiesa, negatīvāk noskaņotajiem ir lielāka frakcija nekā optimistiem vai tiem, kas uzskata, ka dzīve nemainīsies. Prognozējot savas mājsaimniecības finanšu situācijas izmaiņas nākamajam gadam, 22% iedzīvotāju norādījuši, ka ģimenes labklājības līmenis uzlabosies, 26% domā, ka tas nemainīsies, bet 40% - ka pasliktināsies. Pirms gada kopējais skats uz finanšu situāciju nākotnē bija divkārt pesimistiskāks, jo bija krietni mazāk cilvēku ar cerīgu skatu uz šo gadu. Toreiz tādu bija 15%. Tāpat pērn daudz lielāks respondentu īpatsvars (55%) dzīvoja ar pārliecību, ka situācija pasliktināsies. Ja iedzīvotāju aptaujas rezultāti materializētos ekonomiskajās norisēs, varētu secināt, ka ekonomiskās lejupslīdes ietvaros esam nokļuvuši zemākajā punktā, kam varētu sekot atgriešanās pie labklājības pieauguma.
