"Nord Stream 2" pārstāvis cenšas pārliecināt par gāzes vada efektivitāti Eiropā

Gāzes vada projekts "Nord Stream 2" uzlabos Eiropas Savienības (ES) energoapgādes drošību, pieejamību un ilgtspēju, šodien Rīgā projekta ietekmes uz vidi novērtējuma prezentācijā sacīja "Nord Stream 2" pārstāvis ES Sebastians Saas.

Viņš uzsvēra, ka jaunais gāzesvads nodrošinās lielāku kapacitāti gāzes piegādēm uz Eiropu un, attiecīgi pieaugot piegādātās gāzes apmēram, varētu sarukt tās cena, veicinot pieejamību.

Pēc viņa teiktā, tāpat projekts veicinātu ilgtspējīgu attīstību attiecībā uz ES klimata mērķiem. Aizstājot ar dabasgāzi tādus kurināmos kā akmeņogles, iespējas samazināt CO2 izmešus.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka patlaban gāzes tirgus Eiropā ir integrētāks nekā iepriekš un gāzes plūsmas starp valstīm ir ātras un efektīvas. Projekta īstenotājiem "Nord Stream 2" ir interesants, ņemot vērā prognozes par stabilu dabasgāzes patēriņa apmēra saglabāšanos Eiropā līdz 2035.gadam.

Saas norādīja, ka Šveicē bāzētā "Nord Stream 2AG" īpašnieks ir Krievijas "Gazprom", savukārt pusi no nepieciešamā 9,5 miljardu eiro finansējuma segs investori no Eiropas - "Engie", OMV, "Shell", "Uniper" un "Wintershall". Tas apliecinot projekta nozīmību Eiropas uzņēmējiem un Eiropas izaugsmei.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Rīgā, Peldu ielā 25, šodien plkst.15 notiks projekta pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskā apspriešana.

Scanpix

Kā ziņots, "Nord Stream 2" būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Būvniecības ierosinātājs - "Nord Stream 2AG" - plāno izbūvēt gāzes vadu Baltijas jūrā no Krievijas līdz Vācijai, šķērsojot Somijas, Zviedrijas un Dānijas ekskluzīvo ekonomisko zonu un Dānijas teritoriālos ūdeņus. Projekts izmaksās aptuveni 9,5 miljardus eiro, un to paredzēts sākt īstenot 2018.gada aprīlī.

Vairākas ES dalībvalstīs par šo projektu izteikušās kritiski. Arī Baltijas valstu amatpersonas "Nord Stream 2" vērtējušas kritiski, uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.

Gāzesvads tiks vilkts caur vairāku valstu ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām un teritoriālajiem ūdeņiem, tādēļ uz to attiecināmi ANO konvencijas "Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā" jeb tā dēvētās Espo konvencijas noteikumi.

"Nord Stream 2" pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējumā secināts, ka projekta ietekme uz Baltijas jūru un tās vidi būs samērā niecīga. Kā aģentūra LETA uzzināja Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB) , ziņojumā tiek norādīts, ka Baltijas jūrā mītošo planktonu, jūras gultnes dzīvos organismus, zivis, jūras zīdītājus un putnus var ietekmēt dažādi abiotiskie faktori kā ūdens sāļums, temperatūra, kā arī saules gaismas pieejamība.

Gāzesvadu izbūves rezultātā minimāla negatīvā ietekme tiek paredzēta attiecībā uz dažām jūras gultnes organismu sugām visā gāzesvadu garumā un planktonu Krievijas piekrastē. Tos īstermiņā varētu ietekmēt īslaicīgā temperatūras maiņa un jūras smilšu mākoņi, kas tiks radīti būvniecības laikā.

Tiek arī norādīts, ka būvniecības rezultātā jūras gultnē tiks izveidoti mākslīgi rifi, kas var izrādīties labvēlīgi jau esošajām jūras gultnē dzīvojošajiem organismiem.

Vidējs kaitējums dabai var tikt nodarīts gadījumā, ja būvniecības laikā tiek negatīvi ietekmētas aizsargājamās sugas kādā no piecām "Natura 2000" teritorijām, kas pārklājas ar svarīgām putnu un bioloģiskās daudzveidības teritorijām. Kaitējums var tikt nodarīts arī pelēkajiem un Kallbadānas roņiem, kuriem pastāv risks būvniecības trokšņa rezultātā zaudēt dzirdi. Savukārt vidējs kaitējums zivju sugām var tikt nodarīts Pomerānijas, Greifsvaldes un Narvas līčos.

Zviedrija, Dānija, Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija ir iekļautas ziņojuma pārrobežu ietekmes valstu sarakstā. Pētījumā ir izmantoti "Nord Stream" monitoringa programmas sniegtie empīriskie dati, kas ļauj veikt secinājumus par projekta ietekmi uz Baltijas jūru gāzesvada izveides un darbības laikā. Pētījuma secinājumi ir veikti, izvērtējot gāzesvada aizņemto platību, būvdarbu ilgumu un tā turpmākas darbības intensitāti. Tāpat pētījumā ir izvērtēts iespējamais kaitējumu dabai un iespējas to atgriezt.

Rakstiskus komentārus, ierosinājumus un priekšlikumus, tostarp viedokli par ietekmes uz vidi novērtējuma aspektiem, Latvijā var iesniegt līdz 19.jūnijam VPVB.