Lielbritānijas izklaides sektors: Naktsdzīve ir uz izmiršanas robežas

© Pixabay

Lielbritānijas naktsdzīve ir uz izmiršanas robežas, ceturtdien brīdināja industrijas organizācija, norādot, ka naktsklubi, kas Covid-19 pandēmijas dēļ jau ilgu laiku ir slēgti, nespēs izdzīvot ilgāk par vēl vienu mēnesi.

Atsaucoties uz pētījumu, kurā iztaujāti vairāk nekā 100 naktsklubu pārstāvji, Nakts uzņēmumu apvienība (NTIA), norāda, ka bez valdības atbalsta 81% pasākumu vietu nākammēnes draud bankrots.

Tā kā pandēmijas apstākļos darbība ir apturēta, 85% sektora uzņēmumu samazinājuši darbinieku skaitu.

65% klubu, kuros tikuši atlaisti darbinieki, darbu zaudējuši 60% darbinieku.

Apvienība, kas pārstāv bārus, klubus un koncertvietas, ieskicē drūmu perspektīvu, norādot, ka daudzi no šīs jomas uzņēmumiem ir slēgti kopš Lielbritānijas pirmā stingrā karantīnas režīma.

Līdzās konferenču un pasākumu norises vietām naktsdzīves uzņēmumi ir vieni no tiem, kas nav atsākuši darbību kopš pērnā marta.

"Valdība ir ignorējusi šo sektoru un nav atzinusi tā ekonomisko un kultūras vērtību," norādīja NTIA vadītājs Maikls Kils. "Mēs esam elektroniskās mūzikas un klubu pasaules līderis un esam bijuši labvēlīga vide mūsdienu mūzikas talantiem."

Viņš aicināja valdību piedāvāt "skaidru finanšu paketi, kas būtu paredzēta uzņēmumu atbalstam", piedāvājot arī plānu darbības atsākšanai.

Līdzās naktsdzīves ekonomikai vairāku citu jomu pārstāvji turpina ciest pandēmijas ierobežojumu dēļ.

Mazo uzņēmumu federācija (FSB) lēš, ka vismaz 250 000 mazo un vidējo uzņēmumu draud bankrots, ja tie nesaņems palīdzību.

Finanšu ministrs Riši Sunaks 3.martā nāks klajā ilgi gaidīto budžetu.

Sagaidāms, ka tajā būs izklāstīts valdības plāns ekonomikas stimulācijai, ņemot vērā zaudējumus, kas radušies pandēmijas krīzes dēļ.

Ekonomika

Demogrāfijas rādītāji iezīmē nākotnes pensionāru ainu drūmās krāsās. Jau pēc 25 gadiem, šodienas darbinieks, dodoties pelnītā atpūtā, pensijā saņems tikai trešdaļu no vidējās algas valstī. Atrast naudu, lai izmaksātu pensijas, valstij būs grūti. Taču ar saviem šī brīža lēmumiem valsts grib apsolīt maksāt vēl vairāk. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka 1% pārnese uz 1. pensiju līmeni četru gadu laikā papildinās speciālo budžetu par 616 miljoniem eiro, bet par atmaksu nākotnē skaidras vīzijas nav.

Svarīgākais